„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā, „Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils pilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2024. gada 29. marts
Piektdiena
Agija, Aldonis
+9.2 °C
apmācies

Senatnes un skaistuma valstībā

Augšdaugavas novada Laucesas pagastā, piecus kilometrus no Daugavpils, netālu no šosejas atrodas gandrīz 240 gadus vecs mūra nams, kurā iekārtota viesu māja „Pie vecā kalēja”. Teritorija pie šī senā objekta ar unikālu vēsturi, pateicoties tās īpašnieka pūlēm, ir pārtapusi senatnes un skaistuma muzejā, pa kuru staigājot, sāc saprast, ka paradīze atrodas uz zemes, nevis debesīs.

Gluži kā pasakā

Šī objekta īpašnieks ir Grīvā dzimušais Konstantīns Pastejevs -- vienā personā īpašnieks un darbinieks, celtnieks pēc profesijas, tātad – meistars ar zelta rokām. Konstantīns aizraujas ar vēstures liecību vākšanu un senlietu kolekcionēšanu, turklāt viņš ir arī daudzpusīgs mūziķis un, visbeidzot, cilvēks ar savu likteni un interesantiem senču radurakstiem.

"Paradīze" aizņem teritoriju gandrīz 70 āru platībā. Mēs sākam ekskursiju pie Raganas mājiņas – interesantas guļbaļķu būves, precīzas krievu tautas pasaku Raganas namiņa kopijas.

Neilgi pirms mūsu apmeklējuma Daugavpilī un Latvijā pazīstams apbrīnojamu šedevru radīšanas meistars Igors Manžoss izlēja Raganu no betona, un Konstantīnam vien atlika to nokrāsot.

Jāpiebilst, ka vasarā saimnieks pats labprāt guļ šajā namiņā, kur, kā pats atzīst, redz nevis baisus, bet gan pavisam mierpilnus un ikdienišķus sapņus.

Teritorijā atrodas dīķis, kurā mīt zivis, zied ūdensrozes un aug niedres, kas labi iekļaujas teritorijas kopējā ainavā. Visapkārt zaļo apstādījumi, uz kuru fona skaisti izceļas ziemcietes un vasaras puķes, savukārt ap māju vijas savvaļas vīnogulājs. Tepat mitinās pīles un zosis, bet būros – truši.

Unikālas senlietas

Dīķmalā atrodas pirts, kur pie sienām karājas un uz pamatiem salikti seni sadzīves priekšmeti, lauksaimniecības darbarīki un instrumenti, kā arī citi retumi, kas ir desmitiem un pat simtiem gadu veci. Dažu pielietošanas mērķi pat nav iespējams iedomāties: “Manā kolekcijā ir tūkstošiem šādu šedevru. Es sāku tos vākt pirms 30 gadiem. Dažus man uzdāvināja sveši cilvēki un paziņas, kaut ko nopirku, daudz ko atradu pats. Kolekcijā ir unikāli un ļoti vērtīgi priekšmeti. Piemēram, ierīce veļas nospiešanai, kuru uzstādīja uz koka mucas. Uz tās ir gadskaitlis -- 1888. gads, tā izgatavota Čikāgā. Ir arī citas ļoti retas un vērtīgas lietas un priekšmeti. Daži, iespējams, ar tūkstoš gadu vēsturi."

Jāpiebilst, ka kolekcionāra lepnums ir kaujas cirvji.

Ir daudz bezmēnu, svaru, pulksteņu, mūzikas instrumentu, vārdu sakot, lietu, kas savulaik bija cilvēku rīcībā un viņi to visu izmantoja ļoti ilgu laiku.

Konstantīna kolekciju var apskaust jebkurš etnogrāfijas muzejs, taču naudas izteiksmē tās vērtība nav izmērāma. Atbildot uz jautājumu, kāpēc viņam tas ir vajadzīgs, turklāt tik milzīgā apjomā, Konstantīns saka: „Tā ir mana dzīve un aizraušanās. Senlietas mani vienmēr ir interesējušas, jo tā ir mūsu senču dzīves un sadzīves vēsture. Šīs lietas glabā to cilvēku roku siltumu, kuriem tās piederēja,” stāsta saimnieks.

Sākumā bija drupas

Ieejam viesu mājā, kur kādreiz dzīvoja Konstantīna Pastejeva vecvectēva un vectēva ģimene. Arī zāli, kur tiek uzņemti viesi, rotā senlaicīgi priekšmeti. Konstantīns pavēstīja, ka senos laikos šī masīvā akmens ēka bija iebraucamā vieta, tajā atradās smēde: “Toreizējam šīs apkaimes saimniekam baronam Engelhartam bija 57 šādas iebraucamās vietas. Šī ēka tika uzcelta lielceļa malā, pa kuru brauca zirgu pajūgi. Ja kaut kas, piemēram, ritenis, salūdza, to varēja šeit salabot vai izkalt nepieciešamo daļu. Vārdu sakot, mūsdienu izpratnē tas bija serviss”.

Viss sākās ar to, ka 1989. gadā Konstantīns no toreizējās paju sabiedrības nopirka četras akmens sienas bez griestiem (bija saglabājies arī dūmenis) un ķērās pie darba. Ierīkoja ūdensvadu un elektroinstalāciju, kanalizācijas sistēmu un veica daudz citu darbu. Būdams celtnieks, daudz ko izdarīja pats, jo savulaik no palīgstrādnieka kļuvis par brigadieri un meistaru. Jāpiebilst, ka pirms tam Konstantīns absolvēja Daugavpils 1. arodskolu, RTU, kā arī celtniecības koledžu. Spēku un enerģiju viņam vairoja tas, ka K. Pastejevs turpināja savu senču darbu, kuri kādreiz dzīvojuši šajā savulaik stiprajā mājā, kura vēlāk pārvērtās drupās. Objekta būvdarbi un iekārtošana joprojām turpinās. Par sava hobija galveno mērķi Konstantīns uzskata vērtīgās kolekcijas nodošanu drošās rokās, kas spēs saglabāt visu šo bagātību.

Šķiroties viesmīlīgais saimnieks uzspēlēja uz vairākiem mūzikas instrumentiem – stabules, ģitāras un klavierēm.

Konstantīns Pastejevs aicina apmeklēt viesu māju „Pie vecā kalēja”, kurā viņš sola ne tikai gardus ēdienus, bet arī brīnišķīgu atpūtu brīvā dabā.

Komentāri

27.10.2021 12:57
Apppbedisanas biroja direktors
Varbut ka saimnieks amatnieks varetu sakt kalt koka meteliisus..driz bus loti liels pieprasijums ka nespes tos zarcinieki izpildit
27.10.2021 11:43
Adel..
Viss laicigais ir zudoss..nezudosa ir muziba un dieva milestiba..mana paradizie ir debesis nevis sis zemes materiala pasaule.jo paslaik zeme ir parvertusies par elli.bez nakotnes..un man skiet ka visam materialajam vairs nav ne vertibas ne nozimes.