Mūs lasa Daugavpils, Ilūkstes, Preiļu, Krāslavas, Dagdas, Aglonas, Līvānu un citās pilsētās un novados
2021. gada 28. novembris
Svētdiena
Olita, Rita, Vita
-2.0 °C
apmācies

Grīva kā atsevišķa pilsēta

Grīvā, Pārdaugavas bibliotēkā, X mūzikas un mākslas festivāla "Daugavpils ReStArt 2021" un akcijas "Viena diena Grīvā" ietvaros tika atklāta fotoizstāde, kura tapusi ar vairāku organizāciju un fotogrāfes, šī projekta autores Ilzes Onzules atbalstu. Izstāde ir unikāla ar savu vēsturi, jo pirmā šāda akcija notika 1987. gadā, otrā – divdesmit gadus vēlāk, pēc tam tika izdots piemiņas albums -- 520 lappušu grāmata “Viena diena Latvijā 1987/2007”. Grāmata pieejama arī Daugavpils bibliotēkās. Izstādē piedalījās 12 fotogrāfi no Latvijas, kuru darbi arī tika piedāvāti skatītāju uzmanībai. Fotogrāfijās redzami Grīvas iedzīvotāji, bērni, ceļi, ieliņas un mājas. Fotogrāfiem ir izdevies iemūžināt Grīvas gaisotni un iedzīvotāju noskaņojumu. Izstādi atbalstīja Latgales Centrālā bibliotēka, biedrība "Stāstīca" un "Grīvas attīstībai".

Iepazīsim Grīvas vēsturi!

Latgales Centrālās bibliotēkas filiāles -- Pārdaugavas bibliotēkas vadītāja Inese Lutoka pastāstīja: “Izstāde ir tikai sākums sarunai par Grīvu, tās cilvēkiem, vēsturi. Esam apkopojuši dažādus materiālus par Grīvas vēsturi. Ir grāmatas un avīžu izgriezumi, un šai tēmai ir atvēlēti vairāki plaukti. Es dzīvoju Grīvā, mani interesē šī tēma. Ja esat ievērojuši, Grīva nav tikai mikrorajons, tai pat ir savs ģerbonis! Pašlaik Grīva ir Daugavpils mikrorajons, bet kādreiz tā bija atsevišķa pilsēta. Labākai vēstures iepazīšanai es iesaku sazināties ar 6. skolu un biedrību "Grīvas attīstībai", Novadpētniecības un mākslas muzeju un Latgales Centrālo bibliotēku. Mēs rīkojam fotoizstādi, kas, varētu teikt, ir unikāla satura ziņā." Grīvai ir bagāta vēsture, kādreiz tā bijusi pilsēta. Tagad Daugavpilī ar katru gadu iedzīvotāju skaits sarūk, taču to nevar teikt par Grīvu -- tā ar katru gadu paplašinās, veco paaudzi nomaina jauna, kā arī uz dzīvi Grīvā apmetas jauni iedzīvotāji.

Biedrība "Grīvas attīstībai"

Biedrības “Grīvas attīstībai” dibinātājs Mečislavs Truskovskis pastāstīja: “Visā Grīvas pastāvēšanas laikā to trīs reizes pievienoja Daugavpilij un divas reizes -- atvienoja. Grīva atradās Kurzemes guberņas teritorijā, bet Daugavpils -- Vitebskas guberņā -- tas ir pirmais fakts, kam bija viena no galvenajām lomām Grīvas kā atsevišķas pilsētas veidošanā. Līdz pat šim laikam, pēc baznīcas kanoniem, Grīvas baznīcu vadība atrodas Jelgavā, bet Daugavpils dievnamu vadība -- Rēzeknē. Vēsturisks fakts -- dzimtbūšana Grīvā tika atcelta 1820. gadā, bet Daugavpilī (visā Vitebskas guberņā) -- tikai 1861. gadā. Brīvības gars Grīvas zemēs ienāca agrāk nekā Daugavpilī, un tas ir jūtams arī Grīvas iedzīvotājos. Grīvas ģerboni oficiāli apstiprināja Latvijas Valsts prezidents Jānis Čakste 1925. gada 31. oktobrī.” Mečislavs Truskovskis pastāstīja arī par Grīvas ģerbonī attēloto simbolu -- alni. Pārsteidzošā kārtā alnis "atnācis" šurp no Jelgavas ģerboņa. Savulaik, kad meži stiepās daudzu kilometru garumā, šis dižciltīgais dzīvnieks lepni klejoja pa visu Kurzemes guberņu, nesot uz galvas zarainu ragu vainagu.

Biedrība "Grīvas attīstībai" pēta, glabā Grīvas vēsturi, risina sadzīves un kultūras jautājumus, veicinot Grīvas iedzīvotāju lokālpatriotismu. “Redzot, ka uz priekšā braucošās mašīnas ir uzlīmēts Grīvas ģerbonis, dvēselē ielīst siltums, jo tur brauc “savējie”. Un šī "savējo" sajūta priecē! Pateicoties biedrības aktivitātēm, tika ieklāts asfalts Baznīcas ielā, kas ved uz dievnamu. Viss sākas un beidzas dievnamā. Kad bērns piedzimst, viņš tiek kristīts baznīcā, kad vecs cilvēks nomirst, viņš tiek apstāvēts tajā pašā baznīcā, tāpēc daudzu Grīvas iedzīvotāju ērtībām bija nepieciešams labs ceļš. Uzceļot dambi, mēs atrisinājām kapsētu applūšanas problēmu,” sacīja Mečislavs Truskovskis. Biedrības darbs turpinās, un tas ilgs vēl daudzus gadus, kamēr vien būs dzīvi Grīvas iedzīvotāji!

Vēstures fakti

Inese Lutoka nedaudz pastāstīja par Grīvas vēsturi. Nosaukums "Grīva" cēlies no kroga 1802. gadā. 1842. gadā Grīva ieguva atsevišķas apdzīvotas vietas tiesības. 1910. gadā Grīvas deviņpadsmit ielās, kuras apgaismoja 78 petrolejas lampas, bija 636 mājas. Neskatoties uz to, ka Grīvā tolaik bija daudz vairāk iedzīvotāju nekā Tukumā, Ventspilī vai Jēkabpilī, tā joprojām palika apdzīvota vieta. 1897. gadā šeit bija 8000 iedzīvotāju, 1910. gadā -- 12 000. Grīvā dzīvoja poļi, vācieši, krievi, ebreji un citu tautību pārstāvji. Bija tipogrāfijas krāsas, pogu, vaskadrānas fabrika. Kalkūnos darbojās ķieģeļu rūpnīca. Grīva pilsētas statusu saņēma tikai 1912. gadā. Otrā pasaules kara laikā Grīva tika stipri nopostīta, un 1953. gada 30. maijā ar PSRS Augstākās Padomes Prezidija dekrētu tika nolemts Grīvu pievienot Daugavpilij, un līdz pat mūsdienām tā ir Daugavpils mikrorajons. Pēc kara Grīva tika atjaunota un attīstījās, bet ierastajam dzīvesveidam -- dzīvot savā mājā un nodarboties ar dārzkopību -- vietējie iedzīvotāji palikuši uzticīgi līdz pat mūsdienām!

Komentāri

Lai pievienotu rakstam savu komentāru, nav jāsniedz personiska rakstura informācija. IP adrese, no kuras rakstīts komentārs, ir zināma tikai LL redakcijai un tā netiek izsniegta trešajām personām.

Redakcija izdzēsīs neētiskus un rupjus komentārus, kuri aizskar cilvēka cieņu un godu vai veicina rasu un nāciju naidu.