Ir teiciens: "Viss pāriet, un arī šis pāries." Attiecinot šo teicienu uz „Covid-19” pandēmiju un raugoties no vairākām perspektīvām, varam pieņemt, ka arī „kovids” pāries, bet varam domāt, ka aizies vecie laiki ar savu dzīvesveidu un sāksies pavisam jauna, cita dzīve. Laikraksta "Latgales Laiks" reportiere jautāja Latgales iedzīvotājiem, kādas izmaiņas ir notikušas viņu dzīvesveidā un kā viņi paši tās vērtē.
Jevgeņija, bezdarbniece: "Pagājušajā gadā „kovida" dēļ paliku bez darba un kļuvu par simtprocentīgu mājsaimnieci. Nevaru teikt, ka tas mani neiepriecina, man tas patīk. Līdzekļi atļauj, un es nodarbojos ar mājsaimniecību, vairāk laika veltu ģimenei, bet grūti iedomāties, kā tas būtu, ja mūsu ģimenes finansiālais stāvoklis nebūtu tāds kā tagad. Emocionālais fons ir līdzsvarots, bet, protams, satrauc viss, kas notiek Latvijā”.
Jūlija, sociālā darbiniece: “Dzīvesveids ir nedaudz mainījies. Mazāk ceļojam ar ģimeni, neejam uz tirdzniecības centriem, kafejnīcām. Mazāk apmeklējam izklaides iekštelpās, toties vairāk laika pavadām ārā. Neērtības darbā -- klientu apkalpošana maskā. Pastāvīgi jāpielāgojas jauniem ierobežojumiem. Man ļoti nepatīk, ka visur runā tikai par "Covid-19", tas rada depresīvu noskaņojumu. Ja man pazīstams cilvēks pastāvīgi runā tikai par pandēmiju, es cenšos ar viņu sazināties mazāk. No otras puses, cilvēki kļūst sabiedriskāki, visi ir noguruši no sēdēšanas izolācijā un vēlas komunicēt. Visādi citādi es nevaru teikt, ka ierobežojumi kaut kā būtiski ietekmē manu dzīvi.”
Vladimirs, augstskolas pasniedzējs: “”Covid-19” dēļ es sāku vairāk vadīt nodarbības attālināti, retāk dodos uz vietām, kur ir daudz cilvēku. Pavasarī bija noteikti pārvietošanās ierobežojumi transportā, dažu veikalu, tirgu apmeklēšanai utt. Saistībā ar "kovidu" biežāk sāka izpausties empātija pret slimajiem un līdzjūtība, skumjas par mirušajiem. Zināmu aizkaitinājumu un izbrīnu rada potēšanās pretinieku neizprotamā nostāja, varas iestāžu neizdarība. Tomēr nevaru teikt, ka “kovids” mani izsitis no ierastā dzīves ritma vai ietekmējis emocionālo stāvokli.”
Oksana, RTU studente: “Dažkārt man pat patīk šāda dzīve -- sēdi mājās, izved pastaigā suni, dosies pastaigā ar draudzeni, -- un viss kārtībā. Bet dažreiz gribas komunicēt, aiziet uz kādu ballīti, izrādīt savu jauno tērpu. Nav agrākās notikumu bagātības. Nevar aiziet ar draudzenēm uz kafejnīcu vai uz izstādes atklāšanu. Sabiedriskās dzīves krāsas pabālējušas, palikušas vien glancētos žurnālos, grāmatās un atmiņās. Žēl, ļoti žēl, ka tā notiek.”
Olga, DU studente: “Attālinātās studijas, „Zoom” platforma ir kļuvusi par galveno laika pavadīšanas veidu. Jā, tam ir priekšrocības, taču ir arī trūkumi. Man pietrūkst komunikācijas ar vienaudžiem klātienē. Diskotēku, uz kādām savulaik gāja mana mamma un tētis, vairāk nav – tās šķiet kaut kas fantastisks un tāls, nemaz nerunājot par dejām, par kurām bieži stāsta mana vecmāmiņa. Skarbā "Zoom" ikdiena – tā, lūk, ir mainījusies mana dzīve."
