Pašā novembra sākumā VAS „Latvijas dzelzceļš” (LDz) vadība paziņoja, ka plāno līdz gada beigām atlaist vēl 684 darbiniekus.
Kurus darbiniekus skars štatu samazināšana, vai šis process ir saskaņots ar Latvijas Dzelzceļnieku un satiksmes nozares arodbiedrību (LDzSA) un cik lielā mērā tas ietekmēs „“Latvijas dzelzceļa” Meku” -- Daugavpili? Šos jautājumus uzdevām VAS „Latvijas dzelzceļš” vadībai.
LDz pārstāve Ieva Bethere paskaidroja, ka lēmums par 684 VAS “Latvijas dzelzceļš” darbinieku atlaišanu pieņemts, turpinot pērn iesākto optimizācijas procesu, vienlaikus meklējot veidus, kā maksimāli efektīvi uzturēt infrastruktūru. „Optimizācijas procesā tiek pārskatītas administratīvās, atbalsta funkcijas, kā arī tehnoloģiskie procesi. Kad tika pieņemts šāds lēmums, „Latvijas dzelzceļš” uzsāka sarunas ar Nodarbinātības valsts aģentūru, Latvijas Dzelzceļnieku un satiksmes nozares arodbiedrību. Protams, sarunas nebija vieglas, taču profesionālu un racionālu diskusiju rezultātā tika atrasti pieņemamākie risinājumi plānotajam optimizācijas procesam,” uzsvēra Ieva Bethere.
Ieva Bethere arī atzīmēja, ka gada beigās plānotā 684 darbinieku atlaišana notiks pakāpeniski, stingri ievērojot darba likumdošanu un nodrošinot visas sociālās garantijas prasības sadarbībā ar Nodarbinātības valsts aģentūru un LDzSA.
I. Bethere piebilda, ka atlaišana skars administratīvo aparātu un atbalsta personālu, kā arī strādniekus ražošanā Rīgā un reģionos, tostarp Daugavpilī.
Savukārt Daugavpilī, kur koncentrēti galvenie remonta un loģistikas uzņēmumi, līdz gada beigām darbu zaudēs aptuveni 40 darbinieki dažādās LDz struktūrvienībās.
LDz administrācijas paziņojums par kārtējo štatu samazināšanu, protams, dzelzceļnieku optimismu nevairoja. Lai gan arī dzelzceļa darbinieki pret šo procesu izturas dažādi.
Vairākiem dzelzceļa darbiniekiem, kuri strādā dažādās struktūrās, jautājām par atlaišanu, un, lūk, kādas atbildes saņēmām.
Rihards: „Šobrīd ir grūti kaut ko komentēt. Kā būs, tā būs...”
Aleksejs: „Mūsu situācija (es strādāju ārā) šobrīd ir tāda, ka viss jau sen ir samazināts tiktāl, ka vairs nav kur samazināt. Un jau ir bijuši gadījumi, kad darbā tika atsaukti cilvēki, kuri iepriekš bija atlaisti, jo trūkst darbinieku. Un nepietiek tāpēc, ka daži nevēlējās vakcinēties un paši aizgāja no darba. Tāpēc ka tik nesanāk tā, ka mūsu struktūrā būs jāmeklē jauni darbinieki.”
Andrejs: „Atlaišana, protams, biedē, bet, skatoties, kas tagad notiek Latvijā, es domāju: būtu pat labāk, ja atlaistu. Mums pašlaik ir „uzkrauts” tik daudz pienākumu, un viss jādara par vienu algu, toties atbildība jāuzņemas par visu. Mēs pat jokojam: kurš paliks strādāt, tas apskaudīs atlaistos. Esmu dzirdējis, ka „retinās” arī augstāko vadību. Jā, starp citu, es jau reiz biju atlaižamo sarakstos, bet tad sāka nākt kravas un šie saraksti tika atlikti malā. Izrādījās, ka nebija, kas strādā. Piemēram, mūsu maiņā bija 12 cilvēki, bet palikuši tikai 6. Tagad manā maiņā parkā strādā 4 cilvēki, bet vilcienu ir daudz.”
Līdz 2014. gadam VAS „Latvijas dzelzceļš” strādājošo skaits pārsniedza 10 000. Tas bija lielākais Latvijas uzņēmums ar daudzmiljonu peļņu gadā. Šā gada 1. augustā LDz kopumā bija nodarbināti 7168 cilvēki, ieskaitot atbalsta personālu. Salīdzinot ar 2019. gadu, LDz strādājošo skaits samazinājies (uz šā gada 1. augustu) par 1616 darbiniekiem.
VAS „Latvijas dzelzceļš” ietilpst seši meitasuzņēmumi: „LatRailNet”, kas nodarbojas ar infrastruktūras maksu noteikšanu un infrastruktūras jaudas sadali; "LDz Cargo", kas nodrošina kravu pārvadājumus pa dzelzceļu un starptautiskos pasažieru pārvadājumus; būvniecības un infrastruktūras uzturēšanas uzņēmums "LDz Infrastruktūra"; ritošā sastāva remonta uzņēmums "LDz Ritošā sastāva serviss", apsardzes uzņēmums "LDz Apsardze", kā arī loģistikas uzņēmums "LDz Loģistika".
