Nu jau vairākus mēnešus jaunievēlētā Augšdaugavas novada pašvaldība stādā pie Daugavpils un Ilūkstes novadu apvienošanas, tiek risināti dažādi tehniski jautājumi, kā arī vairāki jautājumi, kas saistīti ar novada turpmāko attīstību. Lai iegūtu plašāku informāciju par šo procesu, “Latgales Laiks” aicināja uz sarunu Augšdaugavas novada domes priekšsēdētāja vietnieku, Attīstības komitejas vadītāju Vitāliju Aizbaltu.
* Saeima otrajā lasījumā atbalstījusi grozījumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, kas paredz Daugavpils, Jelgavas, Liepājas, Rēzeknes un Ventspils apvienošanu ar tām piegulošajiem novadiem atlikt no sākotnēji plānotā 2025. gada uz 2029. gadu. Kā šo lēmumu vērtē Augšdaugavas novadā?
-- Augšdaugavas novadā bija pieņemts lēmums, ka neatbalsta ministrijas paredzēto valstspilsētu apvienošanos no 2025. gada. Man ir liels prieks, ka mūs šoreiz ir uzklausījuši.
Tiekoties ar ministriju pārstāvjiem konsultatīvās sarunās, mēs kā argumentus minējām to, ka Augšdaugavas novada un Daugavpils valstspilsētas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam, ko apstiprinājusi arī Daugavpils pilsētas dome, ir paredzēti divi reģionālās nozīmes attīstības centri Augšdaugavas novadā -- Ilūkste un Špoģi.
Pavisam nesen ir tikusi apstiprināta arī Daugavpils valstspilsētas un Augšdaugavas novada attīstības programma 2022.--2027. gadam. Tādēļ nebūtu prātīgi veikt vēl kaut kādas reformas no 2025. gada, jo tikko ir sācis darbu Augšdaugavas novads, apvienojot Daugavpils un Ilūkstes novadu.
Ja savulaik Daugavpils rajonam sadalīties un izvedot divus novadus bija salīdzinoši viegli, tad ar apvienošanos, kā izrādās, nav nemaz tik vienkārši. Administratīvi teritoriālās reforma šobrīd ir nevis noslēgusies, bet gan tikai sākusies -- ir jāveido kopīgas struktūras, jāīsteno kopīgi investīciju projekti, jārisina citas problēmas, kas prasa milzīgu darbu.
Tādēļ, ja tagad tiktu paziņots, ka no 2025. gada būs atkal jauna reforma un tikko kā izveidotais novads tiks apvienots ar pilsētu, tad daudziem, tostarp pašvaldības darbiniekiem Augšdaugavas novadā, droši vien nolaistos rokas, jo kamdēļ gan tagad kaut ko darīt, ja 2025. gadā atkal viss mainīsies.
Patlaban pašvaldībai svarīgi ir īstenot savu attīstības stratēģiju un programmu, kas izstrādāta līdz 2030. gadam, un neuztraukties par to, ka šīs programmas vidū novadu apvienos ar Daugavpili. Ir gandarījums, ka Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisija un koalīcijās politiķi ir ieklausījušies un ir rasts kompromisa lēmums par apvienošanos no 2029. gada. Galīgajā, trešajā, lasījumā Saeimā šo likumprojektu paredzēts pieņemt 9. decembrī.
* Ko savas darbības pirmajos mēnešos ir izdevies paveikt Augšdaugavas novada Attīstības komitejai?
-- Ir ieviests jauninājums -- komitejas izbraukuma sēdes. Tādas ir notikušas gan Ilūkstē, gan arī Nīcgales pagastā.
Ir panākta vienošanās par bijušā Ilūkstes klostera kompleksa ar Jezuītu baznīcas fragmentiem atjaunošanu, kur iepriekšējā dome bija paredzējusi veidot biroja telpas.
Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde patlaban veic minētajā objekta arhitektonisko izpēti. Paredzēts veikt arī arheoloģisko izpēti un, atkarībā no rezultātiem, tiks lemts, ko ar šīm ēkām darīt tālāk un kā tās attīstīt. Patiesībā šis objekts varētu kļūt par Ilūkstes un Augšdaugavas novada pērli.
Ir panākts, ka šim objektam ir piešķirts valsts nozīmes kultūras pieminekļa statuss. Plānojam šo kompleksu veidot kā daudzfunkcionālu, kur būtu vieta izstāžu zālēm, Tūrisma informācijas centram, arī muzejam. Šeit varētu apskatīt arī to, kas palicis pāri no bazilikas pamatiem. Tāpat jādomā par privātā kapitāla piesaisti, lai veidotu tur viesnīcas un ēdināšanas pakalpojumus. Minētā projekta īstenošanai pašvaldība plāno pasaistīt ES fondu līdzekļus.
Nīcgales pagastā atrodas kūdras purvi, kas pieder SIA “Laflora”. Galvenā ražotne atrodas purvā Jelgavas apkaimē. Uzņēmums ražo pakaišu kūdru, ar autotransportu ved to uz Jelgavas novadu, kur to tālāk šķiro un fasē, veido substrātu, citus produktus, ko tālāk gan eksportē, gan realizē vietējā tirgū.
Attīstības komitejas izbraukuma sēdē apspriedām nākotnes plānus saistībā ar kūdras ražotnes paplašināšanu Augšdaugavas novadā.
Uzņēmējam patlaban ir doma substrāta ražošanas rūpnīcu uzbūvēt arī Nīcgales pagastā. Uzņēmējs plāno ieguldīt šajā projektā ap desmit miljoniem eiro, radot līdz pat 100 jaunām labi apmaksātām darba vietām. Projekts minimālā sastāvā jau ir iesniegts Augšdaugavas novada Būvvaldē un ir atvērta būvatļauja. Uzņēmēju dara bažīgu tas, ka ES ir paredzējusi likvidēt kūdras nozari kā tādu CO izmešu dēļ. Tāpēc man bija tikšanās gan ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Kūdras asociācijā, gan zemkopības un ekonomikas ministriem par to, lai šo kūdras nozari, ja tā veido produktus ar augstu pievienoto vērtību, saglabātu un attīstītu. Tieši pēc šīm sarunām uzņēmējs ir iesniedzis projektu minimālā sastāvā un atvēris būvatļauju.
Otrs SIA “Laflora” projekts, kas saistīts ar degradētu teritoriju revitalizāciju, paredz kopā ar pašvaldību “iesaldētajā” skolas ēkā izveidot Inovāciju centru, kurā varētu pētīt kūdras izmantošanu jauniem produktiem. Jelgavā uzņēmums ir iekārtojis telpu, kurā kūdra izmantota gan kā grīdas materiāls, gan arī kā špaktele un krāsa. No kūdras var ražot arī mēbeles un pat mobilo telefonu baterijas. Centrā būtu iespējams aprobēt paraugus tālākai ražošanai. No Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas ir saņemts atbalsts šādai ražotnei ar lielāku pievienoto vērtību. Otrajā projektā SIA “Laflora” gatava ieguldīt piecus miljonus eiro. Ja šīs ieceres realizēsies, Nīcgales pagastā būs īstenoti divi lieli projekti.
Iecerētajos projektos uzņēmējs ieguldīs ne tikai savus līdzekļus. Pārkārtošanās fondā tiek meklētas programmas, kur projekta realizācijai varētu saņemt arī ES finansējumu. Patlaban Nīcgales kūdras purvā strādā 62 darbinieki, pamatā Augšdaugavas novada iedzīvotāji.
* Pirms kāda laika Višķu tehnikums (“Višķi”) nonāca Daugavpils Būvniecības tehnikuma (DBT) paspārnē. Kāds tam bijis rezultāts?
-- Paldies DBT vadībai, ka tā savulaik paņēma “Višķus” savā paspārnē un aktīvi domā par programmu realizācijas vietas attīstību. Šogad “Višķi” ir uzņēmuši vairāk studentu nekā bija plānots. Šīs virsplānotās vietas “Višķiem” no savām kvotām atdeva DBT. Šobrīd DBT ir izstrādājis attīstības stratēģiju līdz 2027. gadam un iesniedzis to Izglītības un zinātnes ministrijā, kā arī saskaņojis šo stratēģiju ar Lauksaimniecības un industriālās tehnikas asociāciju.
Nesen atgriezos no brauciena uz Vāciju, kur iepazināmies, kā profesionālā izglītība attīstās Vācijā. Vizītes gaitā guvām apstiprinājumu tam, ka daudzas plānotās idejas, ko bijām domājuši realizēt, ir pareizas. Augšdaugavas novada pašvaldība pieņēmusi lēmumu par zemes gabala nodošanu Izglītības un zinātnes ministrijas īpašumā, lai to tālāk ar patapinājuma līgumu nodotu “Višķiem”. Uz šīs zemes plānots būvēt laboratorijas, mācību korpusu tehnikuma vajadzībām un veidot poligonu zem jumta, kur visu gadu varēs art, kultivēt, sēt, miglot un novākt ražu.
Višķu pagasta pārvalde 34 hektārus ir rezervējusi arī atklātam poligonam, kur varētu notikt apmācības. Tas būs projekts, ko iesniegs DBT. Augšdaugavas novada un Lauksaimniecības un industriālās tehnikas asociācijas aicinājumam ir atsaukusies arī kompānijas “Amazone” pārstāvniecība Latvijā. Sadarbībā, izmantojot līdzekļus degradēto teritoriju revitalizācijai, plānots izveidot tehnikas demonstrācijas un apkopes vietu. Tādējādi tehnikumam studentu apmācībai tiks iznomāta jaunākā lauksaimniecības tehnika. Iegādāties šādu tehniku tehnikums nevar, turklāt ik pēc pieciem gadiem tehnika noveco. Līdzīgi rīkojas arī Vācijā. Darba prakses studenti izies pie lauksaimniecības uzņēmējiem un zemnieku saimniecībās.
Šobrīd Augšdaugavas novada pašvaldība “Višķos” realizē projektu, kas paredz viena korpusa remontu. Decembrī plānots iesniegt vēl vienu projektu, kurš paredz ēku siltināšanu un logu nomaiņu. Paralēli tiek risināts arī speciālistu piesaistes jautājums, jo vairāki līdzšinējie “bada gadi” ir darījuši savu ne vien studentu, bet arī skolotāju un speciālistu piesaistē.
* Vai pašvaldībai vēl ir kādas idejas, kā novadā attīstīt uzņēmējdarbību?
-- Pirmais, ko Augšdaugavas novada pašvaldība jau ir uzsākusi, ir iespējamā sadarbība ar lielajiem investoriem, kuri ir vērsušies pašvaldībā ar lūgumu izvērtēt zemes iznomāšanu, lai varētu izveidot ražotnes. Uzņēmējiem ir būtiski, lai potenciālo ražotņu tuvumā atrastos lieljaudas elektriskā apakšstacija, autoceļš (automaģistrāle), dzelzceļš, vēlams arī gāzes vada tuvums. Izvērtējot šos pieprasījumus, Augšdaugavas novada pašvaldība konstatējusi, ka tās īpašumā nav šādu zemes gabalu, bet atbilstošas teritorijas ir VAS „Latvijas valsts meži ” īpašumā. Šobrīd notiek sarunas par industriālā parka izveidi Augšdaugavas novadā, kurā tiktu izveidotas un attīstītas dažādas ražotnes. Šāda veida parks varētu veidoties Līksnas pagastā. Jau ir notikušas sarunas un saņemta VAS „Latvijas valsts meži” un Zemkopības ministrijas piekrišana par attiecīgo zemes gabalu nodošanu īpašumā bezatlīdzības kārtībā Augšdaugavas novada pašvaldībai, Saeimai pieņemot speciālu likumu. Šobrīd pašvaldība gatavo nepieciešamo dokumentu paketi šādam likuma projektam. Latvijā tas nav pirmais precedents. Šādā veidā likums ir jau pieņemts par VAS „Latvijas valsts meži” zemes nodošanu Valmieras pilsētas pašvaldības īpašumā.
Otrais, ko Augšdaugavas novada pašvaldība turpinās darīt, -- atbalstīs svarīgākās nozares -- lauksaimniecību, tūrismu un citas ar nekustamā īpašuma nodokļu atlaidēm. Tāpat tiek piedāvāts piedalīties izstādēs, mācību semināros, kā arī veidot kopīgus uzņēmējdarbības produktu mārketinga pasākumus.
