Advents ir Ziemassvētku gaidīšanas laiks. Adventa laika būtība ir ne tikai gaidīšanā, bet arī sevis, savu māju sagatavošanā ticīgo svarīgākajiem svētkiem – Jēzus Kristus dzimšanai. Šis ir laiks, kad jāstrādā ar sevi, jāizvērtē sava dzīve un jāattīrās no grēkiem. Laikraksta "Latgales Laiks" reportiere vaicāja gājējiem Daugavpils ielās, kā viņi pavada šo laiku.
Ļubova, pensionēta Ķīmiskās šķiedras rūpnīcas darbiniece: “Šis laiks ir neparasts un vienlaikus visparastākais -- viss ir atkarīgs no cilvēka, no tā, kā viņš uztver šo laiku. Par sevi varu teikt, ka agrāk šie svētki bija "svinīgāki", jautrāki un šķita svarīgi, bet tagad vairs tā nav. Jā, es gavēju – trešdienās un piektdienās gaļu neēdu, un, kad vien iespējams, kā arī svētkos eju uz baznīcu. Mana meita vakarā iededz svecītes Adventa vainagā. Tuvojoties Ziemassvētkiem, iegādāsimies pārtiku svētku galdam, rūpīgi uzkopsim mājokli, un tad jau drīz būs arī Jaunais gads. Redz, jūs man pajautājāt, un es aizdomājos, bet tā vēl nemaz nebiju domājusi par Ziemassvētkiem.”
Janīna, pensionēta farmaceite: “Nāku no baznīcas! Es lūdzos un gavēju. Gan manā, gan arī jebkurā citā vecumā gavēšana ir labvēlīga veselībai. Ziemassvētkiem gatavojos garīgi, cenšos domāt par labo, nevis piesaistīt sliktās domas. Es jau sen esmu ievērojusi – par ko domā, to arī saņem. Atcerieties -- ko un kā jūs sagatavosiet sev -- domās un darbos, to arī saņemsiet. Cenšos, lai katra diena būtu laba un priecīga, savukārt Ziemassvētki ir ļoti lieli svētki! Laikraksta lasītājiem un visiem iedzīvotājiem novēlu veselību un vairāk dzīvesprieka!”
Jurijs, tālbraucējs: “Es strādāju saskaņā ar darba grafiku, kad svētdiena ir brīvdiena, eju uz baznīcu. Es bieži atceros Dievu, cenšos ievērot baušļus ne tikai pirms svētkiem. Mēs iededzam sveces Ziemassvētku vainagā. Manai vecmāmiņai ir 92 gadi un viņa pati nopina vainagu. Gavējam. Es tik un tā gaļu ēdu reti. Sirdsmiers un iejūtība ir svarīga ikdienā, ne tikai Ziemassvētkos. Man patīk miers. Tagad ir ziema, sniegs ir balts, tīrs. Mūsu domām jābūt tīrām un gaišām.”
Gaļina, pensionēta šuvēja: “Es visu laiku esmu ar Dievu -- un Viņš ir ar mani! Es reti ēdu gaļu un zivis. Esmu pieradusi ēst dārzeņus un augļus un jūtos lieliski. Ziemassvētkiem vārīšu galertu, nopirkšu kādus gardumus, sakopšu mājokli. Man nepatīk sēdēt dīkā, tāpēc vienmēr esmu kustībā un pamazam jau gatavojos Ziemassvētkiem. Tie ir priecīgi, labestīgi svētki, kuriem vienmēr jābūt gataviem, negrēkojot ikdienā, un katru svētdienu jāiet baznīcā. Man ir daudz plānu.”
Vera, pensionēta vecmāte: “Man sāp mugura -- ilgi nevaru nostāvēt un nevaru ilgi sēdēt, tāpēc ieiešu baznīcā un pēc brīža došos prom. Mājās es skaitu lūgšanas, kuras pati zinu. Dzīvoju viena un vairs negatavojos Ziemassvētkiem un citiem svētkiem tā kā agrāk. Skatos ziņas un domāju – cik laimīgs laiks bija agrāk, bet tagad ir daudz slimību, "kovids", mazi bērni piedzimst ar smagām slimībām. Agrāk viss bija vienkāršāk, bet tagad viss ir kļuvis sarežģītāk. Ir vairāk bēdu nekā prieka. Bet dzīve turpinās, tāpēc novēlu visiem Ziemassvētkus!"
