Latvijas--Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas projekta “Pārrobežu reģionālā kultūras mantojuma tūrisma paplašināšana” ietvaros aizvadītajā nedēļā Latgales žurnālistu delegācija viesojās Lietuvas otrajā lielākajā pilsētā Kauņā, kur iepazinās ar pilsētas tūrisma un kultūras piedāvājumu, projekta aktivitātēm un rezultātiem, apmeklēja restaurēto Kauņas cietokšņa 6. forta ieejas mezglu un muzeju “Bienale and Magic Carpets landed”, kā arī sekoja līdzi aizraujošais basketbola spēlei modernajā “Žalgiris arena”, kur ULEB Eirolīgas spēlē vietējais ”Žalgiris” mērojās spēkiem ar “Monaco”.
APLŪKOJAMA MILITĀRĀ TEHNIKA, KO SAVULAIK IZMANTOJUSI LIETUVAS ARMIJA
Kauņas cietoksnis ir relatīvi labi saglabājies cietokšņa komplekss, kuru Krievijas impērijas varas iestādes uzcēla 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā ap Kauņu. Sākoties Pirmajam pasaules karam, Kauņas cietoksnis, aizņemot 65 kvadrātkilometu teritoriju, bija pēc platības lielākā militārā struktūra valstī.
Kad 1812. gada kara laikā Napoleons iebruka Krievijas impērijā, franču karaspēks pie Kauņas diezgan viegli forsēja Nemunu. Pēc Vācijas impērijas nostiprināšanās Krievijas impērijas varas iestādes izvirzīja jautājumu par nocietinājumu būvju celtniecību šajā stratēģiski svarīgajā vietā. Pēc Pēterburgas—Varšavas dzelzceļa līnijas un Kauņas dzelzceļa tuneļa izbūves, pilsētas stratēģiskā nozīme vēl vairāk pieauga. Lai stiprinātu pilsētas aizsardzības spējas, 1879. gadā Krievijas cars Aleksandrs II pieņēma lēmumu sākt cietokšņa celtniecību, pārvēršot Kauņu par pilsētu -- cietoksni.
No 1882. līdz 1889. gadam tika uzcelti septiņi forti un deviņas artilērijas baterijas. No 1890. līdz 1907. gadam tika uzcelts VIII forts, bet no 1903. līdz 1911. gadam — vislielākais un modernākais cietokšņa forts — IX forts. Tika izbūvēta arī attiecīga infrastruktūra — pievadceļi, noliktavas un kazarmas. Garnizonam bija baznīca un kapsēta. Cietokšņa būvniecības laikā daudz dažādu ēku tika uzbūvēts arī Kauņā. Lai lieki nepievērstu ienaidnieka uzmanību, Kauņā bija aizliegts celt ēkas, kas augstākas par diviem stāviem.
Pirmā pasaules kara laikā vācu karspēks pietuvojās Kauņas cietoksnim 1915. gada jūlijā. To aizsargāja aptuveni 90 000 karavīru. Izbūvējot dzelzceļu, pie cietokšņa tika atgādāts 42 cm kalibra mortīra Gamma-Gerät, vēlāk tika pievilkta cita artilērija. Vācu uzbrukums koncentrējās uz vecākajiem, tehniski vājākajiem fortiem I, II un III. Relatīvi īsā laikā, 11 dienās, cietoksnis krita. Nodibinoties neatkarīgajai Lietuvas valstij, daļa cietokšņa infrastruktūras kalpoja militārām vajadzībām, daļa saimnieciskām vajadzībām.
Patlaban Kauņas cietokšņa 6. forts ir daļēji restaurēts šeit ir aplūkojama dažādās valstīs ražotā militārā tehnika, ko savulaik pēc neatkarības atgūšanas savām vajadzībām ir izmantojuši Lietuvas bruņotie spēki. Šeit ir aplūkojami tanki, bruņumašīnas, kuteri, radiostacijas, torpēdu un raķešu palaišanas sistēmas, dažādi lielgabali, kravas un medicīnas automašīnas, lauka virtuves un pat ceptuve uz riteņiem, kas vienas diennakts laikā spēja izcept vairākas tonnas maizes.
Daugavpils pilsētas pašvaldības un Kauņas pilsētas pašvaldības administrācijas kopīgi īstenotajā projektā “Pārrobežu reģionālā kultūras mantojuma tūrisma paplašināšana” Daugavpils cietoksnī tiek pabeigta 7. bastiona vaļņa restaurācija. Sadarbības partneri izveidojuši arī jaunu pārrobežu tūrisma maršrutu “No Kauņas līdz Daugavpilij pa veco pasta traktu”, kuru var izbraukt abos virzienos.
KAUŅA – OTRA LIETUVAS GALVASPILSĒTA
Kauņa atrodas pie Neres ietekas Nemunā. Tā ir nozīmīgs rūpniecības, transporta, zinātnes un kultūras centrs. Leģenda vēsta, ka Kauņa dibināta 1030. gadā, tomēr pirmoreiz rakstos tā pieminēta 1361. gadā. Teitoņu ordenis 1362. gadā Kauņas pili ieņēma un nopostīja, tomēr 1404. gadā lietuvieši pili atguva. 1408. gadā Vītauts Lielais Kauņai piešķīra Magdeburgas tiesības, bet 1441. gadā tā iestājās Hanzas savienībā.
Trešās Polijas dalīšanas rezultātā 1795. gadā Kauņa nokļuva Krievijas impērijas sastāvā. No 1842. līdz 1915.gadam tā bija Kauņas guberņas galvaspilsēta. 1862. gadā cauri pilsētai tika ierīkots Pēterburgas—Viļņas—Kēnigsbergas—Berlīnes dzelzceļš un Kauņa kļuva par svarīgu dzelzceļa mezglu.
1919. gadā, kad Viļņu ieņēma boļševiku spēki, Kauņa kļuva par faktisko Lietuvas galvaspilsētu. Pilsēta bija Lietuvas galvaspilsēta arī laikā, kad Viļņa ietilpa Polijā, līdz pat 1940. gadam, kad par Lietuvas galvaspilsētu atkal kļuva Viļņa.
Visstraujāk Kauņa attīstījās laikā, kad bija Lietuvas galvaspilsēta. Ja 1919. gadā Kauņā bija vien 19 000--20 000 iedzīvotāju, bet 1924. gadā -- jau 90 000, bet 1940. gadā -- 150 000 iedzīvotāju. Tā kā bija vajadzīgas aizvien jaunas mājas un ēkas, būvniecība Kauņā izvērtās līdz šim neredzētos apjomos un pilsēta kļuva par lielu būvlaukumu. Rezultātā starpkaru periodā Kauņā tika uzbūvēts vairāk nekā 6500 ēku. Vairums to ir uzbūvētas tā saucamajā modernisma stilā, kam raksturīga funkcionalitāte, noapaļoti ēku fasādes elementi, plakani jumti un maz dekoratīvo elementu. Daudzas ēkas ir izbūvētas arī tā saucamajā historisma stilā un Lietuvas nacionālajā stilā.
Vislielākais iedzīvotāju skaits -- 433 000 Kauņā tika reģistrēts 1991. gadā. Patlaban pilsētā dzīvo teju 290 000 iedzīvotāju. Tā ir arī viena no vis lietuviskākajām Lietuvas pilsētām -- 93% iedzīvotāju šeit ir lietuvieši.
Kauņa ir arī liels rūpniecības centrs. Kopš 16. gadsimta pilsēta bija slavena ar savu kalēju, kurpnieku, podnieku, šuvēju, audēju, galdnieku, stiklinieku darbiem. 16. gadsimta sākumā pilsētā strādāja ap 40 specialitāšu amatnieki, kuri bija apvienojušies cunftēs. Rūpniecības uzņēmumi parādījās 19. gadsimta vidū.
Patlaban Kauņas rūpniecība veido apmēram 20% no visas Lietuvas rūpniecības. Visvairāk Kauņā ir attīstīta pārtikas un dzērienu rūpniecība, vieglā un tekstilrūpniecība, ķīmijas rūpniecība, poligrāfiskā rūpniecība, farmācija, metālapstrāde, kokapstrāde un mēbeļu rūpniecība. Par nozīmīgu Kauņas ekonomiskās darbības sfēru kļūst arī informācijas tehnoloģijas un elektronika. Apmēram pusi no savas produkcijas rūpniecības uzņēmumi tirgo iekšzemē, bet otro pusi eksportē.
„ŽALGIRIS” DRAMATISKĀ CĪŅĀ PIEKĀPJAS „MONACO”
ULEB Eirolīgas spēlē arēnā „Žalgiris”, kuru klātienē vēroja vairāk nekā 10 000 līdzjutēju, vietējais ”Žalgiris” dramatiskā cīņā papildlaikā ar rezultātu 98:107 piekāpās „Monaco” basketbolistiem. Latvijas basketbolists Jānis Strēlnieks, gūstot 22 punktus, kļuva par rezultatīvāko spēlētāju „Žalgira” rindās.
Sīva cīņa laukumā norisinājās no pirmās līdz pat pēdējais spēles pamatlaika sekundei, iedzinējos bija te viena, te otra komanda.. Spēles vidusdaļā lietuviešiem uz kādu brīdi izdevās nedaudz atrauties no pretinieka, taču drīz vien „Monaco” basketbolistiem atpalicību izdevās sadeldēt.
Spēlei tuvojoties noslēgumam vadībā izvirzījās jau „Monaco” basketbolisti un „Žalgirim” nācās atspēlēties. Kad jau šķita, ka panākt pretinieku „Žalgira” basketbolistiem diez vai izdosies, lietuviešu basketbolisti ar vētrainu līdzjutēju atbalstu panāca teju neiespējamo, izlīdzinot rezultātu spēles pēdējā sekundē.
Papildlaikā labāk veicās „Monaco” basketbolistiem un nepiekāpīgajam „Žalgirim” nācās atzīt pretinieka pārspēku. Ar trīs uzvarām un 12 zaudējumiem turnīra tabulā "Žalgiris" patlaban ierindojas pēdējā vietā 18 komandu konkurencē.
