Pašlaik visa uzmanība ir pievērsta koronavīrusam. Un pirmajā mirklī var šķist, ka, izņemot ar „Covid-19” saistītos jautājumus, Veselības ministrijas dienaskārtībā nekā cita nav. Taču šis viedoklis ir nepareizs, jo aktuālo jautājumu risināšana nav atcelta. Un viens no tiem ir jautājums par Latvijas slimnīcu reorganizāciju. Kā reforma ietekmēs novadu slimnīcas, kas joprojām strādā mazajās pašvaldībās, piemēram, Krāslavā un Preiļos. No kā ir atkarīga to nākotne? Vai ir iespējas saglabāt šīs medicīnas iestādes to pašreizējā statusā, kas ļauj nodrošināt iedzīvotājiem pilnu medicīnisko pakalpojumu klāstu? Un kāda ir novadu pašvaldību loma šajā procesā?
Jautājums par novada slimnīcas turpmāko likteni periodiski aktualizējās, taču, tā kā kādreizējās Līvānu slimnīcas, kas šodien būtībā ir tikai feldšeru punkts, likteņa atkārtošanās nevienu neapmierināja, tad atbilstoša bija arī novada domes rīcība. “Šodien situācija ir mainījusies, un, ja nekas netiks darīts, tad pēc diviem gadiem Preiļu slimnīca kļūs par pirmā līmeņa ārstniecības iestādi,” stāsta SIA “Preiļu slimnīca” valdes priekšsēdētāja Skaidrīte Žukova, „un tas nozīmē, ka mums nebūs tiesību sniegt medicīniskos pakalpojumus tādā apjomā, kā mēs strādājam šodien."
S. Žukova. Ja runājam par reformu, tad, sākot ar 2023. gadu, Latvijā vairs nebūs otrā līmeņa slimnīcu. Tā kā pašlaik Preiļu slimnīca ir otrā līmeņa ārstniecības iestāde, tad jau tagad ir jāizlemj, kādā virzienā attīstīsies mūsu novada stacionārs. Vai Preiļu slimnīca kļūs par pirmā (zemākā) līmeņa vai trešā līmeņa slimnīcu. Bet varbūt turpināsim savu attīstību līguma ar Daugavpils reģionālo slimnīcu ietvaros. Un, raugoties uz priekšu, teikšu, ka man kā ārstniecības iestādes vadītājai pēdējais variants ir optimālākais, jo šajā partnerībā mēs spēsim saglabāt Preiļu slimnīcu un turpināt sniegt medicīnisko palīdzību pilnā apjomā.
– Apskatīsim visus iespējamos situācijas attīstības variantus. Pirmā līmeņa slimnīca… kas jūs šajā gadījumā neapmierina?
S. Žukova. Neapmierina nekas. Es uzskatu, ka Līvānu novada pieredze mums nav pieņemama. Kas ir pirmā līmeņa slimnīca? Kopumā to vairs nevar saukt par slimnīcu. Sava veida "pansionāts", uz kura bāzes tiks izveidota nodaļa, kur rūpēsies par šeit nonākušajiem klientiem. Un tā galvenā funkcija būs uzturošā terapija. Tāpēc par pilnvērtīgu stacionāro ārstēšanu nevar būt ne runas.
Pieļauju, ka kāds teiks, ka pirmā līmeņa slimnīcās pirmā līmeņa slimnīcās turpinās darbu uzņemšanas nodaļa. Tā ir tiesa. Tikai tagad pie mums visu diennakti dežurē seši speciālisti -- dežūrārsts internists, ķirurgs, ginekologs, anesteziologs, pediatrs un radiologa asistents. Pateicoties tam, šodien varam operatīvi sniegt palīdzību pacientiem, kuri nonākuši mūsu slimnīcā. Un tas viss atbilst otrajam mums piešķirtajam līmenim, un mēs to pilnībā nodrošinām. Pirmā līmeņa slimnīcās uzņemšanas nodaļā dežurē tikai viens ārsts. Tā tomēr ir atšķirība.
– Pašlaik Latvijā ir četras otrā līmeņa slimnīcas – Alūksnē, Tukumā, Preiļos un Krāslavā. Saskaņā ar Veselības ministrijas plāniem no 2023. gada Preiļu un Krāslavas slimnīcai tiek prognozēta pāreja uz pirmo līmeni, pārējās divas tiks pārceltas uz trešo. Kas Preiļu slimnīcai šobrīd traucē iet pa Alūksnes un Tukuma slimnīcas ceļu?
S. Žukova. Arguments ir šķietami vienkāršs. Trešā līmeņa slimnīcai jānodrošina ķirurģiska ārstēšana, tas ir, ir jābūt ķirurģijas nodaļai. Jāuzsver, ka mēs bijām gatavi to darīt jau 2020. gadā. Un mums bija arī iespējas to izdarīt. Bet toreizējā veselības ministre Ilze Vinķele mums teica – kam jums tas ir vajadzīgs, attīstieties tajās jomās, kas jums ir, un šodien uz mūsu slimnīcas bāzes veiksmīgi strādā Uzņemšanas, Terapijas nodaļa, viens no labākajām dzemdību nodaļām Latvijā un Ginekoloģijas ķirurģijas nodaļa, Dienas stacionārs. To visu zaudēt būtu milzīga kļūda.
-- Bet ja, kā mēdz teikt, „piespiedīs”?
S. Žukova. Ja «piespiedīs», tad ķirurģijas pakalpojumus mēs nodrošināsim.
-- Atskatīsimies uz Daugavpils reģionālās slimnīcas (DRS) pieredzi -- kad šai ārstniecības iestādei sākās grūti laiki (bijušā veselības ministra Gunta Belēviča laiks), Daugavpils pašvaldība aizstāvēja reģionālo slimnīcu. Diskusija notika Saeimas līmenī. Un Belēvičam bija jāatbild uz neērtiem jautājumiem parlamentāriešiem. Rezultātā tika nosargāts slimnīcas finansējums un Veselības ministrija atmaksāja parādu DRS. Kāda ir Preiļu novada domes nostāja?
S. Žukova. Mēs atrodamies starp trim reģionālajām slimnīcām – Rēzeknes, Jēkabpils un Daugavpils. Ņemot vērā to, ka Krāslavas slimnīca tiks apvienota ar DRS teritoriālās sadraudzības līguma ietvaros un līdz ar to tās saglabās visu sniegto medicīnisko pakalpojumu apjomu, Preiļu slimnīca ar savu trešo līmeni nevienam nav vajadzīga. izņemot mūs un Preiļu novada iedzīvotājus. Tāpēc es kā SIA “Preiļu slimnīca” valdes priekšsēdētāja uzskatu, ka mums ir jānoslēdz teritoriālās sadraudzības līgums ar Daugavpils reģionālo slimnīcu un Krāslavas slimnīcu. Preiļu slimnīcai šajā gadījumā nekas nedraudēs un varēsim turpināt darbu līdzšinējā formātā.
– Respektīvi, šajā gadījumā netiks slēgta ne Terapijas, ne Dzemdību nodaļa?
S. Žukova. Tieši tā. Bet, lai tas notiktu, skaidrai nostājai šajā jautājumā jābūt ne tikai SIA “Preiļu slimnīca” valdei, bet arī Preiļu novada pašvaldībai, kas ir šī uzņēmuma galvenā dibinātāja (75% kapitāldaļu -- autora piezīme).
Līdz šim ir teikts tā: "Jūs esat valde, tad arī domājiet. Novērtējiet riskus un iesniedziet mums savu slimnīcas stratēģiskās attīstības redzējumu ." Es jau izteicu savu viedokli. Protams, mēs izvērtēsim riskus, iesniegsim dokumentus. Taču laiks tiek zaudēts. Ka tik nenotiek tā, ka pienāks 2023. gads, un mēs paliksim pie sasistas siles.
– Tomēr jebkurai darbībai vai bezdarbībai ir uzvārds. Skaidrs, ka par pašvaldības uzņēmumā notiekošo atbild vadītājs. Taču pašvaldības uzņēmumu, tostarp SIA "Preiļu slimnīca" kapitāla daļu turētājs ir vēl viena atbildīgā persona. Un šajā gadījumā tas ir Preiļu novada domes izpilddirektors Aigars Zīmelis.
S. Žukova. Es esmu tikai SIA "Preiļu slimnīca" valdes priekšsēdētāja un varu atbildēt tikai par saviem lēmumiem. Un es jau izteicu savu viedokli... Veselības ministrijas informatīvu vēstuli par to, ka viņi mūs redz kā pirmā līmeņa slimnīcu, es saņēmu jau pagājušā gada decembrī. Un jau 23. decembrī biju pieņemšanā pie Preiļu novada domes priekšsēdētāja un izpilddirektora. Rezultātā -- klusums. Nu jau ir janvāra vidus.
– Mums bija ļoti atklāta saruna. Skaidrīte, jūs riskējat zaudēt darbu...
S. Žukova. Ja tas palīdzēs saglabāt Preiļu slimnīcu tās pašreizējā formātā, tad tas noteikti būs tā vērts.
Uzziņai
Preiļu slimnīcā 2021. gadā tika ārstēti 1283 pacienti
Dienas stacionāra pakalpojumus izmantoja 1072 cilvēki
Preiļu slimnīcas pārejas uz pirmo līmeni rezultātā darbu zaudēs 46 speciālisti
SIA "Preiļu slimnīca" no valsts budžeta nesaņems vairāk kā 1 miljonu 700 tūkstošus eiro
Komentāri