Jau labu laiku pasaulē izplatās “Covid-19” omikron paveids. Lai skaidrotu, kāda šajā sakarā veidojas situācija Daugavpilī, kā arī lai iegūtu atbildes uz citiem aktuāliem jautājumiem, “Latgales Laiks” aicināja uz sarunu Daugavpils reģionālās slimnīcas vadītāju Grigoriju Semjonovu.
* “Covid-19” omikron paveids sevi parādījis kā gana lipīgu. Kāpēc tas izplatās, ja vakcinējušies ir vairāk nekā 80% iedzīvotāju?
-- Iespējams, tas ir tādēļ, ka vakcīnas bijušas domātas pamatā iepriekšējiem “Covid-19” paveidiem. Taču mums ir paveicies, ka jaunais paveids nav pārāk agresīvs. Ja tas būtu agresīvs, tad gan būtu slikti, jo vakcīnas diez vai varētu izteikti līdzēt. Vakcīna, protams, ir stimuls imunitātei, taču izteikti nepasargā no omikrona.
Situācija slimnīcā pagaidām ir samērā laba, tās noslodze nav būtiska, stacionārā no 270 “Covid-19” slimniekiem paredzēto gultasvietu vienlaicīgi ir aizņemtas aptuveni 80. Tādēļ ir iespējams laist mediķus atvaļinājumā un nedaudz samazināt viņu noslodzi.
* Varbūt, kamēr vīruss nav spēcīgs, ir īstais brīdis ļaut cilvēkiem izslimot, lai izveidotos dabiskā imunitāte?
-- No viena puses -- jā. No otras puses diviem no 12 ar omikronu saslimušajiem tomēr iet smagi. Ja cilvēka imunitāte nespēs cīnīties pat pret omikronu, būs slikti. Pastāv draudi, ka šie cilvēki var palikt par invalīdiem vai nomirt.
Ja ļaut visiem slimot, tad to divu no 12 kopā var sanākt visai daudz un slimnīcas tiks aizpildītas. Lai izvairītos no šādas notikumu attīstības, esmu izdevis rīkojumu par pastiprinātu testēšanu mediķiem un pacientiem. Jo, ja cilvēks īpaši nejūt šo vīrusu, tas ir vienīgais veids, kā konstatēt šo infekciju un mazināt tās izplatību.
Tas jādara arī tādēļ, lai kardioloģijas vai kādi citi pacienti, kas atrodas slimnīcā un kam nedraud nāve no tiešās slimības, nemirtu no tā, ka pa virsu dabūs hospitālo covid infekciju.
* Kāpēc Latvijā bija viena no augstākajām mirstībām no “Covid-19”?
-- Te ir vairāki faktori. Ir slikti demogrāfiskie rādītāji, daudz inficēto, vairāk par 70%, ir no vecuma grupas 60+. Otra lieta ir ielaistas slimības, ko sekmēja garās rindas uz testiem un nepieejamā ambulatorā palīdzība.
Patlaban gatavojam vēstuli veselības ministram par algoritma atvieglošanu attiecībā uz valsts kompensējamo koncentratoru pieejamību. Šī ierīces pacientiem no apkārtējā gaisa ģenerē 92--93% skābekli un tiek izrakstītas saasinājuma gadījumos. Daudziem cilvēkiem, kas izrakstās no slimnīcas, ir hroniskas plaušu problēmas un koncentrators ir jālieto.
Pie pašreizējiem nosacījumiem, lai tiktu pie valsts apmaksāta koncentratora, var paiet mēneši. Šajā laikā pacienti nereti nonāk slimnīcā atkārtoti. Lai mazinātu atkārtotas hospitalizācijas iespējamību, slimnīcā bieži vien nākas nodarboties ar to, ko pacients varētu darīt arī pats, atrodoties mājās.
Valsts apmaksāta koncentratora iegūšanas algoritms ir izveidots tā, lai cilvēks nespētu līdz tam nonākt un būtu spiests izmantot komersantu pakalpojumus. Blakus dažām lielajām slimnīcām jau ir izveidoti veikali, kur piedāvā koncentratorus par naudu.
* Kad ir labāk vakcinēties?
-- Ārsti norāda, ka ir aizmirstas vairākas būtiskas lietas. Ir stulbi vakcinēties vīrusa agresīvas izplatības laikā. Tā tas parasti nekad netiek darīts. Jāvakcinējas ir pirms vīrusa kārtējā paveida parādīšanās. Pretējā gadījumā tiek bombardēta imunitāte, kurai ir ne tikai jāpielāgojas, bet arī jācīnās pret pilnvērtīgu infekciju.
Piemēram, gripas gadījumā sezonālā vakcinācija notiek pirms vīrusa izplatības sākuma. Neviens to nedara sezonas laikā. Kurš seko līdzi tam, kā tiek ievērots algoritms atstarpēs starp vakcinācijām pret “ Covid-19”?
Esmu par to, lai “Covid-19” sertifikāti būtu terminēti, jo, ja ražotājs ir noteicis, ka vakcinācija ir jāveic ar starpposmu, tad tas tā arī ir jādara. Antibiotikas taču neviens nelieto kā grib, bet gan tā, kā ārsts tās nozīmē.
Patlaban daudz tiek runāts par statistiskas skaitļiem, bet maz tiek runāts par medicīnisko pakalpojumu kvalitāti. Piemēram hemodialīzes pacientiem nebūtu vēlams vakcinēties ar “Janssen” vakcīnu, jo tā šai pacientu grupai nav pietiekami efektīva. Taču daudzi tik un tā izvēlas šo vakcīnu, lai varētu iztikt tikai vienu poti.
* Vai revakcinācijai paredzētās vakcīnas ir pielāgotas jaunajiem vīrusa paveidiem?
-- Farmācijas uzņēmumi pastāvīgi pielāgo vakcīnas jaunajiem “Covid-19” vīrusa paveidiem. Vai vakcīnas, kas tiek piedāvātas Latvijas iedzīvotājiem, arī ir pielāgotas jaunajiem “Covid-19” vīrusa paveidiem, tas jau ir cits jautājums. Ir informācija, ka Latvijā joprojām tiek izmantotas vēl 2020. gadā iegādātās vakcīnas, kuras paātrinātos tempos tiek mēģināts izpotēt cilvēkiem. Rezultātā lietderības koeficients vakcinācijai ir zemāks nekā tas varētu būt, ja tiktu izmantotas jaunās vakcīnas.
Pieļauju, ka ir valstis, kur šis process tiek organizēts apzinīgāk, iepērkot vakcīnas pa posmiem un iegūstot iespēju piedāvāt iedzīvotājiem aktuālo vakcīnas versiju.
Revakcinācija stimulē imunitāti. Uzskatu, ka revakcinācija ir jāveic ar cita ražotāja vakcīnu, lai savā veidā restartētu imunitāti, jo ķermenim piemīt adaptācijas spējas un tas pielāgojas vielām kas tajā jau ir tikušas ievadītas.
* Ir zināmi daudzi gadījumi, kad cilvēkiem pēc vakcinācijas ir pasliktinājusies veselība vai viņi pat ir miruši no komplikācijām. Kurš par to uzņemsies atbildību?
-- Vakcinācijas procesā ir daudz nepilnību. Jā, ir cilvēki, kam pēc vakcinācijas ir bijis slikti un negribas turpināt vakcinēšanās procesu. Viņi ir izgājuši cauri sāpēm, vājumam un citiem lietām. Taču ir jāsaprot -- ja viņi būtu slimojuši ar “Covid-19”, sekas varētu būt vēl sliktākas.
Vakcinācija ir jāuztver kā ārstēšana, ir jāseko līdzi kontrindikācijām un vajadzības gadījumā šis process ir jākoriģē. Diemžēl patlaban mums galvenais ir sertifikāts, nevis algoritma ievērošana, lai sasniegtu maksimālu efektu.
* Vai būs jāvakcinējas arī tiem, kam no vakcīnām bija dažādas blaknes?
-- Ir sabiedrības grupa, kurai vakcinācija ir izraisījusi smagas sekas -- kontrindikācijas. Šajā gadījumā procesā ir jāiesaistās ģimenes ārstiem. Kā risinājums varētu būt citas vakcīnas piemeklēšana, jo vakcīnu tirgū ir daudz. Tas būtu veids, kā šo procesu vadīt. Patlaban Latvija, iespējams, ir vienīgā Eiropas valsts, kur ir pieejamas tikai trīs atļautas vakcīnas.
Līdzīgi kā tas ir ar preparātiem pret dažādām slimībām, vienam pacientam labāk der vienas zāles, citam – citas. Ģimenes ārstiem būtu jāseko šim procesam. Ja pacientam pret vakcīnu ir kontrindikācija, ģimenes ārstam jānodrošina akūtā ārstēšana un pēc tam jāpamēģina izmantot citu vakcīnu.
Vakcīnām kā jebkurām citām zālēm ir savas kontrindikācijas. Tikai Latvijā par tām nav pieņemts runāt. Par kontrindikācijām zina arī ģimenes ārsti, bet lieku reizi izvēlas par to nerunāt, lai sistēma viņus “neapēstu”.
Jau tagad ir informācija, ka trešā un ceturtā pote nebūs pēdējā, būs piektā un sestā un būs jāvakcinējas vēl kādu laiku pēc pandēmijas beigām.
* Kāpēc liek vakcinēties arī tiem, kam ir antivielas?
-- Antivielas ir vēl viens faktors, kas būtu jāņem vērā. Ja cilvēkam nav smagu komplikāciju, diez vai potēšanās viņam kaitēs. Bet tas arī neradīs izteiktu pozitīvu ietekmi, jo antivielu līmenis tāpat ir liels. Varbūt šādiem cilvēkiem lietderīgāk būtu potēties pēc mēneša vai diviem, kad antivielu līmenis ir kļuvis zems.
Tas ir sarežģīts process, kuram būtu jāseko līdzi, jāveic testēšana, jāskatās kontrindikācijas, bet ģimenes ārsti jau tagad nespēj tikt ar visu galā. Kas to visu varētu kontrolēt, pagaidām nav zināms.
Žēl, ka vakcinēšanās procesā daudzi ir aizmirsuši par medicīnu. Daudz kas tiek darīts, balstoties tikai uz algoritmiem, kas negarantē labāko rezultātu. Piemēram, covid pacients akūtā stāvoklī ir bīstams klātesošajiem. Savukārt algoritmā ir rakstīts, ka desmit dienas pēc inficēšanās covid pacients vairs nav bīstams apkārtējiem. Taču tas ne vienmēr tā ir.
* Ko domājat par bērnu vakcināciju? Vai ir zināms, kā šis process var ietekmēt viņu veselību?
-- Patlaban nav pētījumu, kas apliecinātu, ka vakcinācija neatstās nekādas sekas uz bērnu veselību pēc gada, diviem vai vairāk gadiem, un tas vieš zināmas bažas. Pagaidām nav informācijas par to, kā vakcinācija varētu ietekmēt reproduktīvo veselību. Par to varēs runāt varbūt pēc gadiem pieciem -- sešiem. Pat Pasaules veselības organizācija ir norādījusi, ka saistībā ar bērnu vakcinēšanu viss nav līdz galam izpētīts.
Pagaidām neviens no Daugavpils reģionālās slimnīcas pediatriem nav piekritis aicināt vecākus vakcinēt bērnus. Katrs ārsts saprot, ka jebkurai vakcinācijai ir plašs dažādu izņēmumu spektrs. Nav jāsaka, ka visiem nav jāvakcinējas, taču nedrīkst arī teikt, ka vakcīnām nav kontrindikāciju.
Svarīgi ir sekot līdzi tam, vai bērniem jau tagad nav kādu problēmu, lai, nedod Dievs, vakcinācijas rezultātā viņi nekļūst par invalīdiem. Ļoti gribētos cerēt, ka pēc kāda laika bērnu vakcināciju nenāksies nožēlot.
Jā, jaunieši ir viens no riska faktoriem vīrusa masveida izplatīšanā. Taču, lai vīrusa izplatību piebremzētu, svarīgi ir strādāt pie vecāka gadagājuma cilvēku vakcinēšanas.
* Vakcinēšanās nevar ilgt mūžīgi. Cik ilgi tas vēl turpināsies?
-- Kādu gadu vēl pilnīgi noteikti, arī kādu laiku pēc pandēmijas beigām, lai nostiprinātu situāciju kopumā. Pēc tam vakcinācija pret “Covid-19” varētu kļūt par cilvēku pašu izvēli līdzīgi kā situācijā ar gripu. Taču šajā procesā ir jābūt uzmanīgiem un jāseko līdzi tam, vai cilvēkiem netiks uzspiestas kāda komerciālas intereses, jo vakcīnas ir saražotas, tām ir derīguma termiņš un tiks domāts, kur tās likt.
