Elektrības, apkures, pārtikas cenas kāpj nevis pa dienām, bet stundām. Tajā pašā laikā lielākajai daļai iedzīvotāju ienākumi nav pieauguši, bet daudzi palikuši bez darba. Laikraksta "Latgales Laiks" reportiere vaicāja daugavpiliešiem, vai ir mainījusies viņu attieksme pret naudu un tērēšanas paradumi.
Marija, pensionēta sociālā darbiniece: “Mums visam pietiek. Gandrīz nav jātaupa, pērkam tādā pašā apjomā kā līdz šim. Naudas izteiksmē ir jūtams, ka tērējam vairāk. Uzskatu par priekšrocību to, ka dzīvojam Križos, netālu no meža un privātmājā, kopjam dārzu, nelielos daudzumos sagatavojam krājumus ziemai. Šoruden sālījām sēnes, vārījām ievārījumu, pagrabā ir savā dārzā audzēti dārzeņi. Neko papildu nepērkam, visu – pēc vajadzības. Protams, esam kļuvuši mazliet taupīgāki.”
Jevgeņijs, pašnodarbinātais: “Viss palicis pa vecam, augušas tikai cenas. Es neko netaupu un neko nekrāju. Nav no kā krāt, kā arī nav no kā un kādēļ taupīt. Mēs pērkam to, kas mums nepieciešams. Cilvēki vienmēr viss ir slikti, viņiem vienmēr trūkst naudas. Es arī priecātos par lieliem ienākumiem, bet kur lai tos gūst šajā smagajā laikā? Lai gan arī par smago laiku var padiskutēt – grūti ir bijis vienmēr, un cilvēki vienmēr ir bijuši ar kaut ko neapmierināti. Uzskatu, ka jādzīvo šodienai, nevis jācer uz gaišāku nākotni. Varbūt algas un pensijas nepalielināsies, varbūt tā ir ieplānots, lai tautu turētu grožos?”
Ija, pensionēta māklere: “Esmu rīdziniece, nodzīvoju tur ilgu laiku, tagad dzīvoju laukos pie radiem. „Kovids” daudz ko ir mainījis manā dzīvē, un līdz ar to ir mainījies gan naudas daudzums, gan mans dzīvesveids. Kad aizgāju pensijā, sāku saņemt daudzkārt mazāk naudas, atbilstoši saruka arī mana pirktspēja. Diemžēl pensijā esmu spiesta skaitīt naudu un dzīvot taupīgi. Pirmām kārtām es tērēju naudu veselības uzturēšanai, tad sunim un šobrīd arī kucēniem, tā kā viņiem jāpērk piens un kādi gardumi, tad atlicinu naudu pārtikai un visam pārējam. Es joprojām baidos vakcinēties, un tas ierobežo dažas manas aktivitātēs un iespējas nopelnīt naudu.”
Anna, pensionēta rūpnīcas strādniece: “Kā saņēmu pensijā 200 eiro, tā arī saņemu joprojām, bet cenas ir augušas! Lai saņemtu lielāku pensiju, man pietrūka tikai 4 dienu darba stāža, lai gan nostrādāju 33 gadus. Es dusmojos par visu, kas notiek, izdzīvoju, kā spēju. Par taupīšanu, saņemot 200 eiro, nevar būt ne runas. Saņēmu apkures rēķinu, to samaksājot, man vairs neatliek naudas. Cenas ir cēlušās un turpina augt! Ja tā turpināsies, es nezinu, kā izdzīvošu. Dažām precēm cenas palikušas nemainīgas, bet svars kļuvis mazāks.”
Marija, pensionēta pansionāta darbiniece: “Man ir 170 eiro pensija, ko es varu tērēt?! Man palīdz Sociālais dienests -- par to esmu ļoti pateicīga! Liels paldies pašvaldībai! Man nepatīk runāt par naudu, jo man tās ir ļoti maz, un tajā pašā laikā esmu kļuvusi vēl taupīgāka. Esmu pārgājusi uz vēl vienkāršāku diētu. Nezinu, kas notiks tālāk ar cenām, bet pagaidām turamies. Ne jau visiem šajā laikā ir maz naudas, kādam, gluži pretēji, tās ir kļuvis vairāk.”
