Jau pusūtru godu Šmakovkas muzejā Daugovpilī par gidu struodoj Imants Kornijenko. Jis ir aktīvs jaunīts, kuram pateik ceļuot. Sovā 24 godu vacumā jis jau ir ceļuojs iz vaira kai 10 pasauļa vaļstim. Piec vydsškolys Imants 4 godus vuiciejuos Krīvejā i niule gatavejās studeit Dānejā. Intervejā avīzei “Latgales Laiks” Imants Kornijenko stuosta par sovu studeju pīredzi Krīveja i nuokūtnis planim Latvejā.
“Asmu dzims Daugovpilī, pabeidzu Daugovpiļs Krīvu vydsškolu-liceju, niule tys ir Daugovpiļs Tehnologeju licejs,” par sevi stuosta Imants Kornijenko, “man ir 24 godi i leluokū sovys dzeivis dali asmu nūdzeivuojs Daugovpilī. Piec 12. klasis nūliemu braukt iz Krīveju, iz Sanktpīterburgu. Eistineibā, man tī nabeja nivīna pazeistama cylvāka, nivīna radinīka, varbyut kaidi attuoli ari beja, tok nabeja nikaidu sakaru, kas atvīgluotu papeiru kuortuošonu i aizbraukšonu.”
Suokumā Imants beja planavuojs studeit ekonomiku Stokholmys Ekonomikys augstškolā Reigā, tok tī beja gryuts tikt i duorga studeju moksa, par tū jis ar saimi izlieme, ka lobuok tūmār raudzeit vaicuot cytys īspiejis.
Iz vaicuojumu, parkū jis napalyka vuiceitīs Daugovpilī, Imants atsoka: “Eistineibā školys laikā myusus vaira mudynuoja braukt vuiceitīs iz Reigu ci uorzemem, navys palikt studeit ite. Myusim ruodieja prezentacejis par školys absolventim, i cīš moz absolventu palyka studeit Daugovpiļs Universitatē. Partū ari man beja taida puorlīceiba, ka es varu sasniegt vaira. Vīna nu progammu, kas man interesēja, beja Sanktpīterburgā. Leidzeiga beja arī P. Stradiņa Universitatē, tok man tūlaik lykuos tai dīvaini – kaidys starptautiskūs attīceibu studejis var byut medicinys universitatē, kur ari nimoz nabeja budžeta vītu. Tai es izliemu braukt iz Krīveju. Vacuoki suokumā naticēja, ka es varātu tikt Sanktpīterburgā. Jī dzymuši i auguši PSRS laikūs, kod beja uzskots, ka Moskova i Sanktpīterburga ir lobuokuos vītys, kur īgiut izgleiteibu, tok na kotrs tī var īzastuot.”
Atlasis process beja cīš nūpītns, tok Imantam cīš paleidzēja Krīvejis Ģeneraluo konsulata diplomati Daugovpilī. “Suokumā man beja puorrunys ar diplomatu Oļegu Ribalkinu nu Krīvejis viestnīceibys Daugovpilī. Man beja ļūti lobys atzeimis, lobys rekomendacejis. Puorrunuos man īsaceja studeju programmu, kas man byutu pīmāruotuoka. Ka es byutu palics Reigā, tys byutu izmoksuojs ap 400 eiro par mienesi, tok Krīvejā saguoja iz pusi lātuok. Studejis Sanktpīterburgā man beja bezmoksys i es sajiemu ari lobu stipendeju. Es varieju samoksuot par kojom, internetu, sabīdriskū transportu i puortyku,” atguodoj Imants.
Kasdīnā Imants vaira komunicej krīvu volūdā, partū vaicoju voi krīvu volūda Latvejā i Krīvejā atsašķir. “Es asmu nu krīvvolūdeigys saimis, tok muns dzeds beja latgalīts nu Leiksnys,” atkluoj Imants, “prūtams, tei krīvu volūda, kurā mes runojam Daugovilī atsašķir nu tuos krīvu volūdys, kaidā runoj Sanktpīterburgā. Daži saceja, ka man ir nazkaids jūceigs akcents. Cyti otkon saceja, ka es runoju cīš lānai. Nui, eistineibā atbraucūt atpakaļ iz Daugovpili, es pats asmu pamaniejs, ka ite krīvvolūdeigī tik teišom runoj lānuok (smejās). Tai kai es vuiciejūs krīvu vydsškolā, es beju teiri labi apgivs tū literarū krīvu volūdu, partū man nabeja nikaidu problemu. Pyrmajā laikā muns sābris kojuos cīši daudz jūkuoja, ka igauni ir lāni, tok es asūt vēļ lānuoks (smejās).”
Sanktpīterburgā Imants cīš ātrī īsajuta studentu vidē. Atguojojūt pyrmūs īspaidus jis soka: “Man ruodīs, ka latvīšim i krīvim ir kūpeigs kulturys kods, partū beja vīglai atrast kūpeigys sarunu temys. Nu studeju laikim man ari niule ir palykuši draugi ar kurim mes komunicejam i raugam sasatikt. Piec 2 mienešu es Sanktpēterburgā jau jutūs kai sātā. Beja vīns draugs nu Sibira, kurs vydsškolu beidze ar Sorkonū diplomu, tok jis na vysai labi nūkuortova Vaļsts eksamenu. Krīvejā tīši Vaļsts eksamenam ir lela nūzeime, kab tyktu universitatē. Man taidu Krīvejis eksamenu nabeja, man beja muna vydsškolys videjuo atzeime, nabeju vuiciejīs Krīvejis viesturi ci literaturu, tok es tyku budžetā. Beja studenti, kam tys teišom napatyka, tok es jīm vysod saceju, ka es paaugstynoju jiusu universitatis imidžu i reitingu, partū ka uorvalstu studentu daudzums universitatem ir svareigs.”
Gon literaturā, kinuos, gon humora raidejumūs bīži soka, ka Sanktpīterburga ir Krīvejis inteligencis golvyspiļsāta, vaicoju, voi tai ir. “Nui,” atsoka Imants, “var pīkrist tam, ka Sanktpīterburga ir Krīvejis inteligencis golvyspiļsāta. Ir taids uzskots, ka ļauds iz Moskovu brauc struoduot, tok iz Sanktpēterburgu brauc radūši i gudri ļauds, partū ka tī ir daudz teātru, kulturtelpu, muzeju – breivuoka atmosfera. Jau školys laikā man patyka apmeklēt teatra izruodis, muzejus, kulturys pasuokumus. Sanktpīterburgā studentim beja īspieja bez moksys apmeklēt teatrus, Ermitažu i cytus muzejus, kū es ari izmontovu.”
Imantam nikod nabeja dūmys aizbraukt nu Latvejis pavysam. Jam svareiguoka beja izgleiteiba i uorvalstu pīredze. “Es planavuoju studeit, īguit jaunu pīredzi, atsagrīzt atpakaļ Latvejā i varbyut puorsaceļt iz Reigu. Sanktpīterburgā es studieju starptautiskuos attīceibys i diplomateju, i myusim jau 1. kursa suokumā tīši pasceja, ka ar myusu izgleiteibu pretendeit struoduot viestnīceibā var viņ Krīvejis pylsūni. Tai kai Krīvejā man nav radinīku, man byutu gryuts īgiut pylsūneibu, partū es izreizis zynuoju, ka braukšu atpakaļ.”
Piec tam, kod 2020. godā, 4. kursā Imants beja Erasmus apmainis programmā Itālejā ari juo studenta kasdīnu mainieja Covid-19 pandemeja. Imants atguodoj: “Febralī es beju Daugovpilī, nūbrauču iz Krīveju, taišņi tod suocēs Covid-19 pandemeja. Latveja jau beja slāguse rūbežu, Krīveja gon vēļ nūgaidieja. Sovu dzimšonys dīnu vēļ paspieju nūsvinēt, tok jau nuokamajā dīnā vysu aiztaiseja – palyka viņ lelveikali i sabīdriskais transports, suocēs arī attuolynuotais studeju process. Vairuoki studeju bīdri ātri viņ aizbrauce iz sātom. Es vēļ cerēju, ka studejis atsasuoks kluotīnē – pabeigšu universitati i kai planavuots, junī braukšu iz sātu. Saprotu, ka tyvuokajā laikā nikas nasamaineis, pījiemu lāmumu braukt iz sātu i pabeigt studejis attuolynuoti jau nu Daugovpiļs. Tok beja problema – tymā laikā nabeja nikaida sabīdriskuo transporta iz Latveju. Man ar taksometru nu Sanktpīterburgys vajadzēja braukt da Ivangorod. Tei ir piļsāta pi Krīvejis-Igaunejis rūbeža, blokus Narvai. Braucīņs izmoksuoja ap 60 eiro. Tod ar kuojom puorguoju puori rūbežam i tī mani gaideja muns tāvs. Jis atstuoje man mašinu, lai mes nazakontakteitu, es pats atbraucu iz Daugovpili. Vacuoki beja man nūīrējuši dzeivūkli, lai man byutu kur dzeivot 2 nedeļu karantina laikā. Vacuoki beiduos, ka es nu Krīvejis byušu atveds kovidu. Juņa beiguos nu universitatis atguoja viests, ka izlaidums myusim tūmār byus kluotīnē, tok muna viza jau beja anuleita.. Tai es attuolynuoti vierūs video, kai munus kursabīdrus sveic izlaidumā. Munu diplomu universitate man atsyutieja pa postu.”
Ātri viņ piec atbraukšonys iz sātu Imants suoce vaicuot dorbu. Jis gribēja turpynuot studejis, tok saprota, ka vosorā vajag ari koč kur pīstruoduot. “Iz vairuokom vītom syutieju sovu CV, tok man cīš izapatyka Šmakovkas muzeja vakance – daudzpuseigs dorbs, konkurētspiejeiga olga i lobs dorba laiks. Muna izgleiteiba gon ir tuoli nu turisma. Nu ūtrys pusis, diplomateja ir apmāram tys pats, kas struoduot ar apmaklātuojim – juobyut komunikablam, juosmaida, labi juoizaver, juoprūt labi pastuosteit par īstuodi i juoprūt struoduot ar apmaklātuojim. Turisma atteisteibys i informacejis agenturys vadeiba tymā laikā ituos prasmis manī nūvērtēja i deve īspieju struoduot, tai es ite asu jau pusūtru godu,” stuosta Imants Kornijenko.
Niule Imants studej Latvejis Universitatē Starptautiskūs biznesa i Eiropys studeju magistranturys programmā, i pavysam ātri jis jau brauks Erasmus apmainis programmā iz Dāneju. Tok izaruoda, ka īzastuot Latvejis Universitatē ar Krīvejis diplomu nimoz nabeja vīglai.
“Nui, beja problemys ar Krīvejis diploma pīleidzynuošonu. Beja gara i duorga procedura, kab Latvejā munu diplomu atzeitu par lykumeigu. Ka pareizi atguodoju, diplomu syuteju iz Vaļsts Izgleiteibys i satura centru, kur jī puorbaudieja, voi teišom es asu pabeidzs universitati Sanktpīterburgā. Tei beja viņ pyrmuo stadeja. Tuoļuok diploms apstyprynuošonai beja juosyuta iz viestnīceibu. Tys ari pajēma daudz laika. Beja juonūkuortoj apostille (juridisks process, kod aplīcynoj kaidā vaļstī izdūta dokumenta juridisku spāku uorpus konkreruos vaļsts rūbeža – autores pīzeime). Dokumentu sakuortuošonai daguoja iztērēt kaidus 300 eiro.”
Dorbs Šmakovkas muzejā Imantam pateik, tok jis sovu nūkuotni saista ar dzeivi Reigā. “Es gribēju vuiceitīs i aizbraukt vēļ kaidā apmainis programmā. Pyrmū semestri es praktiski nūsavuicēju attuolinuoti, kas man ļuove mīreigi turpynuot struoduot ite, tok ūtrajā semestrī es izdūmuoju, ka vajag koč kū pamaineit. Dānejā ir cīš loba universitate, loba stipendeja. Lobuok koč kū pamieginuot, nakai piec tam vysu dzeivi nūžāluot. Piec studejom es planavoju palikt Reigā, partū ka tī ir vaira dorba īspieju tīši saisteibā ar munu izgleiteibu. Pagaidam es gribu palikt i atsateisteit tīši sovā dzymtajā vaļstī. Tūmār es asmu Latvejis patriots,” par sevi soka Imants.
Imantam pateik ceļuot. Jis jau ir bejs vaira kai 10 pasauļa vaļstīs, ar prīku giust jaunu pīredzi i paplašinoj sovu redzeslūku. Tok jis atzeist, ka niule jaunīšim lobuok palikt iz dzeivi Latvejā, partū ka ite vajadzeigi izgleituosi specialisti i myusu izgleiteibys sistema var taidus sagatavuot.
