Mūsdienās, kad viss strauji mainās, ir svarīgi zināt, kas notiek valstī un pasaulē, un kam ir jāgatavojas. Informācija tiek pārdota, radīta, analizēta, un no tās ļoti bieži ir atkarīga mūsu dzīves kvalitāte. Lai noskaidrotu, kur iedzīvotāji iegūst informāciju, laikraksta "Latgales Laiks" reportiere jautāja Latgales iedzīvotājiem, kādus informācijas avotus viņi izmanto un cik ļoti tiem uzticas? Kuras tēmas, viņuprāt, netiek pietiekami plaši iztirzātas un atspoguļotas.
Ludmila, strādā izglītības jomā: "Drukātās preses izdevumus nelasu -- tas ir dārgi un neinteresanti, laika gaitā tā ir palikusi otrajā plānā, jo tagad daudz ko var atrast internetā un tas jau ir pieejams gandrīz ikvienam. Pārskatu ziņas internetā gorod.lv un sociālajos tīklos – „Odnoklassniki”, „Facebook”. Es tām uzticos par 50 procentiem, pilnībā neticu. Uzskatu, ka netiek pietiekami atspoguļota kultūras, izglītības, medicīnas un psiholoģijas joma. Turklāt kultūrai un izglītībai tagad veltī pavisam maz uzmanības, iespējams, „Covid-19” dēļ.”
Natālija, skolas ēdnīcas darbiniece: “Visbiežāk es lasu ziņas internetā un sociālajos tīklos. Iecienītāko portālu nav -- pārskatu visu, dažreiz kādu laiku nelasu ziņas. Bieži apmeklēju sociālos tīklus, tur var izlasīt arī ziņas. Sociālajos tīklos ir viss -- ziņas, reklāma un komunikācija. Cik ļoti es tiem uzticos, nevaru precīzi pateikt, bet kopumā uzticos, ja jau tos pārskatu un ieinteresējos. Manuprāt, maz tiek iztirzāti medicīnas jautājumi.”
Anna, strādā pārtikas uzņēmumā: “Es dodu priekšroku „elektroniskām” ziņām. Lasu ziņas "Delfi" -- tur tiek publicēta informācija ne tikai par notikumiem Latvijā, bet arī par to, kas notiek visā pasaulē. Viņi raksta kodolīgi un skaidri, un man tas patīk. Tāpat izmantoju arī sociālos tīklus – visbiežāk „Facebook”. Tur ir pieejama arī avīzē "Latgales Laiks" publicētā informācija. Es ziņām uzticos par 90 procentiem. Nevar teikt, ka visi raksta patiesību, bet kopumā tās tomēr ir ziņas par reāliem notikumiem. Man ir pietiekami informācijas."
Alla, pensionēta sociālā darbiniece: “Informāciju iegūstu interneta ziņu portālos -- grani.lv, gorod.lv. Klausos arī radio "Doma laukums". Turklāt radio klausos arī citus izglītojošus raidījumus. Ziņu avotiem uzticos par 80 procentiem. Ja ziņām nemaz neuzticies, tad kāda jēga kaut ko skatīties un lasīt. Mani interesē, kas notiek, ko raksta prese, man ir jāzina, kas notiek. Ne vienmēr kaut kas tiek interpretēts tā, kā tas ir, tomēr katram ir tiesības uz savu viedokli. Arī es varu izlasīt ziņas un saprast tās pa savam, bet kāds cits tās pašas ziņas sapratīs pavisam citādāk.”
Svetlana, bērnudārza audzinātāja: “Ziņas, ko es visbiežāk lasu, ir saistītas ar darbu, izglītības jomu un praktiskiem materiāliem, ko varu izmantot savā darbā. Arī to visu es uzskatu par ziņām. Cenšos nekoncentrēt savu uzmanību uz dažādām nopietnām tēmām – politiku, ekonomiku, jo tas tikai sabojā garastāvokli. Ziņas lasu sociālajos tīklos, reizēm – portālā „Delfi”, bet lielākoties skatos rokdarbus, meistarklases, metodikas. Kolēģi pastāsta ziņas, tāpēc man nav nepieciešamības kaut kur speciāli kaut ko skatīties. Ik pa laikam nopērku žurnālus, bet tur nav jaunāko ziņu, vairāk tiek rakstīts par modi, psiholoģiju. Gribētos uzticēties ziņām, un lai tās tiktu pasniegtas objektīvi, citādi sanāk, ka katram ir sava taisnība, tāpēc jautājums par uzticēšanos ziņām man ir diezgan sarežģīts. Man pietrūkst žurnāla, kas būtu domāts Latvijas bērnudārzu audzinātājiem (pirmsskolas skolotājiem).
