Pirms vairāk nekā trim gadiem par Valsts meža dienesta Dienvidlatgales virsmežniecības inženieri medību jautājumos tika iecelta Karīna Lazdāne. Tagad viņa ir ne tikai atzīta autoritāte mednieku vidū, bet pēc aizvadītā gada rezultātiem atzīta par labāko savā profesijā Dienvidlatgales virsmežniecībā, par ko viņai piešķirts tituls „Valsts meža dienesta Gada cilvēks”.
Ieguva autoritāti
Iepriekš ar Karīnu tikāmies uzreiz pēc viņas iecelšanas minētajā amatā. Atceros, ka viņa toreiz izteica zināmu piesardzību un šaubas -- vai spēs veiksmīgi strādāt jaunajā amatā un kļūt par zinošu speciālisti. Taču visvairāk Karīnu uztrauca jautājums: kā iemācīties prasmīgi sadarboties ar simtiem mednieku – gan pieredzējušiem, gan jauniem, ambicioziem un reizēm impulsīviem.
Toties tagad šis jautājums vairs nav aktuāls. Un Karīna vairs nav tā biklā meitene, mednieki viņā saskata autoritāti, prasīgu un zinošu speciālisti. Uz K. Lazdānes rakstāmgalda atrodas balva „Valsts meža dienesta Gada cilvēks”, ko viņa saņēma par 2021. gada rezultātiem, un tas ir labākais pierādījums viņas augstajai profesionalitātei.
Šī balva ir īpaši vērtīga, jo Karīnu tai izvirzīja viņas Dienvidlatgales virsmežniecības kolēģi, tostarp arī vadība. 2021. gadā šo apbalvojumu saņēma tikai 11 cilvēki -- pēc virsmežniecību skaita (10) un Centrālās administrācijas darbinieks.
Par savu darbu Karīna stāsta: „Es pārbaudu medību atļauju esamību, citus normatīvos dokumentus un vienlaikus risinu daudzus ar medībām saistītus jautājumus. Taču pats svarīgākais man ir iespēja pabūt dabā un iedziļināties mednieku ikdienā. Viena lieta ir runāt ar viņiem pa tālruni vai pieņemt birojā, un pavisam kas cits -- redzēt viņus darbībā. Tieši šādās situācijās pilnveidoju savas zināšanas un uzkrāju pieredzi.”
Atrisināt konfliktu
Tagad Karīnai ir ne tikai domubiedri, kas atbalsta un palīdz, bet pat tādi, kas aizstāv, ja izveidojas konfliktsituācijas.
Arī mednieki, tāpat kā visi cilvēki, ir dažādi. Vieni, redzot Karīnā pirmām kārtām sievieti un sarunas biedreni, stāsta dažādus medību stāstus, citi vienkārši vēlas izkratīt sirdi -- parunāties par dzīvi, ir arī tādi, kas uzreiz ņemas kārtot darba attiecības un izvirzīt Karīnai pretenzijas. Tas ir, cenšas apzināti radīt konfliktu. Taču viņiem neizdodas to īstenot tādēļ, ka medību inženiere spēj atrisināt strīdīgo situāciju, un rezultātā abas puses atrod kompromisu un izlīgst.
Kopumā Karīnai ir jāsadarbojas ar 171 medību kolektīvu, kas darbojas Dienvidlatgales virsmežniecības teritorijā.
Turklāt Karīna ir gan teorijas, gan praktiskās ieroču lietošanas eksaminācijas komisijas priekšsēdētāja, pieņemot jaunus biedrus medību kolektīvos: “Viņu vidū ir perspektīvi jaunieši, kuri spēj pilnībā sevi realizēt un līdz ar to dot labumu medību kolektīvam. Daži eksāmenu nokārto pirmajā reizē, savukārt citiem, īpaši šaušanā, ir nepieciešami 5--6 mēģinājumi, pirms viņi saņem ieskaiti. Šeit formālisms nav pieļaujams – tā ir nopietna un atbildīga lieta."
Spēt vienoties
Savvaļas dzīvnieku nomedīšanas limitus nenosaka „tāpat vien” un neatsūta no Rīgas kabinetiem. Pirms tam tiek veikts liels darbs, lai skaitļus saskaņotu ne tikai ar medniekiem, bet arī ar citām ar šo jautājumu saistītām struktūrām, tas ir, ar ieinteresētajām pusēm. Piemēram, ar Meža īpašnieku biedrību, zemniekiem, kuru teritorijās tiks medīti dzīvnieki, un medību kolektīvu pārstāvjiem.
Karīnai ir jāvienojas ar visiem: “Sapulcējas viena struktūra, kas pārstāv visu Latgali, kur mēs risinām galveno un ļoti svarīgo jautājumu. Ko darīt ar dzīvnieku populāciju? Vai mums vajadzētu palielināt medījamo dzīvnieku skaitu, atstāt to tādā pašā līmenī vai samazināt? Tālāk mēs nosakām nomedīšanas procentuālo daudzumu un tam pakļauto dzīvnieku skaitu. Šo skaitli mēs sadalām uz visiem medību kolektīviem. Šis jautājums ir ļoti grūti risināms, dažkārt notiek strīdi un asas diskusijas, taču mēs spējam vienoties.”
Taču Karīnas teic, tas nav pats grūtākais, jo strīdiem un līdz ar to skaitļiem un citiem apspriežamajiem jautājumiem ir jāpiešķir juridisks spēks, tas ir, jāslēdz līgumi. Daži no tiem ir slēgti vēl pirms 2000. gada, bet, tā kā dzīvē viss mainās, tas pats attiecas arī uz zemnieku saimniecībām un zemi – tā tiek pirkta, pārdota, pārreģistrēta, paplašināta utt. Arī medību kolektīvi nav “iesaldēti” – tiek dibināti jauni, beidz pastāvēt vecie. Tādējādi ir jāpārreģistrē arī līgumi: “Tas ir ļoti apjomīgs un atbildīgs darbs, kas prasa likumu zināšanas, precizitāti un augstu kvalifikāciju juridiskajā jomā. Man kā galējai instancei viss ir jāorganizē, jāsaskaņo un jānoformē. Tas ir ikdienas darbs, kurā svarīga vieta ir arī dažādu konfliktsituāciju un strīdu risināšanai.”
Plāns ir plāns
Visa teritorija, kurā notiek savvaļas dzīvnieku medības, ir sadalīta kvadrātos, kuru platība ir 10x10 kvadrātkilometri. Katrā šādā iecirknī tiek fiksētas medījamo dzīvnieku pazīmes, to vairošanās un tendences. Šo darbu veic mednieki un mežziņi. Apkopoto informāciju izmanto pieļaujamā nomedīšanas apjoma noteikšanai. Medību sezona sākas 1. aprīlī un beidzas nākamā gada 31. martā.
Tagad vilku medību sezona ir beigusies – 23.01.2022. tika nomedīts 280. vilks. Kas ir zīmīgi, pēdējais vilks tika nomedīts tieši Dienvidlatgales virsmežniecības teritorijā, Augšdaugavas novadā.
Aļņu medību termiņš ir 31.12.2021., taču VMD šogad pagarināja aļņu teļu medīšanas termiņu līdz 31.01.2022., lai mazinātu dzīvnieku nodarītos postījumus mežsaimniecības un lauksaimniecības kultūrām. Latgalē limits ir 1255, tas vēl nav izpildīts, brieži – 631 (nomedīti 199), stirnas – 7486 (nomedītas 3259), mežacūkas, kuras drīkst medīt visu gadu, saskaņā ar plānu – 3293 (nomedītas 1908). Bebru medīšana nav limitēta.
Šie skaitļi nemitīgi mainās un Karīnai ir strikti jāsaskaņo nomedīšanas dati ar medniekiem un jāinformē vadība par limita izpildi.
K. Lazdāne ir ļoti nobažījusies par savvaļas dzīvnieku bojāeju pagaidu žogā uz Latvijas--Baltkrievijas robežas. Katrs šāds gadījums tiek fiksēts, lai rastu risinājumu, kas apmierinātu visas iesaistītās puses. Pērn fiksēti vairāk nekā 10 šādi gadījumi..
Pašpietiekamība
Karīna ir precējusies, vīru sauc Dainis, viņš strādā par pasniedzēju Daugavpils Universitātē un ieguvis maģistra grādu vides zinātnē, dabas aizsardzības speciālista specialitātē. Jāatzīmē, ka Dainis par medībām neizrāda nekādu interesi. Viņam ir citas dzīves prioritātes un vaļasprieki. Karīna Lazdāne uzskata, ka galvenais ir, lai ģimenē valda savstarpēja sapratne un cieņa vienam pret otru: “Dainis ir ļoti labs un mīlošs vīrs un tēvs. Viņš ir gudrs, daudzpusīgs cilvēks. Ja viņš neizsaka vēlmi turēt rokās ieroci, tas nekādā gadījumā nav mīnuss, bet, gluži pretēji, demonstrē viņa labestīgo attieksmi pret cilvēkiem, dzīvniekiem un dabu. Dainis ir tieši tāds.”
Savukārt Karīnai ir maģistra grāds vides zinātnē, vides pārvaldības specialitātē. Savulaik šajā specialitātē absolvējusi Daugavpils Universitāti. Tagad viņa iegūst trešo augstāko izglītību -- studē Latvijas Lauksaimniecības universitātē specialitātē, kas saistīta ar mežsaimniecību. Šobrīd viņa raksta maģistra darbu grāda iegūšanai.
Ģimenē ir divi bērni – dēls Kristaps mācās 3. klasē, bet meitai Emīlijai ir 7 gadi, viņa ir pirmklasniece.
Karīna Lazdāne ir apmierināta ar savu dzīvi: viņai ir stipra ģimene, mīlošs vīrs, brīnišķīgi bērni, veiksmīga karjera ar neierobežotām izaugsmes iespējām, kā arī vadības un kolēģu cieņa.
