Par krīzes situāciju, kas izveidojusies uz Latvijas un Baltkrievijas robežas Silenes apkaimē saistībā ar nelegālajiem imigrantiem, protams, zina visi. Par to ik dienu tiek rakstīts mediji, stāstīts televīzijas un radio ziņās. Tiesa, sniegtā informācija ne vienmēr atspoguļo realitāti. Par patieso situāciju uz valsts robežas, to, kā šajos apstākļos rīkojas mūsu robežsargi un daudz ko citu pastāstīja Valsts robežsardzes Daugavpils pārvaldes Silenes robežapsardzības nodaļas priekšnieka vietnieks majors Aleksandrs Sokolovs.
– Kopš pagājušā gada jūlija beigām saskaramies ar jaunu izaicinājumu, jo pieaugusi nelegālo imigrantu plūsma, kas cenšas nelikumīgi šķērsot valsts robežu un no Baltkrievijas iekļūt Latvijas teritorijā, aktīvi atbalstot Baltkrievijas Republikas prezidenta varu. Kā zināms, imigrācijas krīzes dēļ 2021. gada 21. augustā tika izsludināta ārkārtas pierobežā, kurā ietilpst Ludzas, Krāslavas un Augšdaugavas novads, kā arī Daugavpils. Kopš tā laika mums katru dienu ir jābloķē desmitiem nelegālo imigrantu pārvietošanās, kas cenšas nelikumīgi šķērsot robežu. Likumsakarīgi, ka ar mūsu spēkiem vien nepietiek, lai bloķētu tik daudz cilvēku, kuri vēlas iekļūt Latvijas teritorijā, tāpēc palīgā tiek aicināti Nacionālo bruņoto spēku karavīri un Valsts policija. Pie mums strādā arī Eiropas robežu un krasta apsardzes aģentūras "Frontex" eksperti. Šādā saspringtā režīmā mēs strādājam jau vairāk nekā pusgadu. Varu teikt, ka strādājam savu maksimālo spēju robežās. Mēs nevaram atslābināties ne mirkli,” saka Aleksandrs Sokolovs.
– Mani kolēģi no centrālajiem medijiem ne reizi vien ir rakstījuši, ka starp Latvijas un Baltkrievijas robežsargiem bijuši konflikti, kas gandrīz vai beigušies ar apšaudēm. Cik patiesa ir šī informācija?
-- Tā ir nepatiesa informācija. Asas konfliktsituācijas starp Latvijas un Baltkrievijas robežsargiem nekad nav bijušas.
– Tajā pašā laikā centrālajos medijos bieži izskanēja apgalvojumi, ka "bēgļi" pastāvīgi ir spiesti dienu un nakti pavadīt robežjoslā, jo Latvijas robežsargi viņus nelaiž Latvijas teritorijā, bet baltkrievi nepieņem atpakaļ.
– Pašā krīzes sākumā ik pa laikam tādas situācijas radās. Taču tās tika gana ātri atrisinātas, un jau labu laiku šādas situācijas uz valsts robežas neveidojas. Mēs vienkārši bloķējam nelegālo imigrantu nelikumīgu iekļūšanu mūsu teritorijā, pastāvīgi dažādās valodās brīdinām iespējamos robežpārkāpējus, ka šķērsošana ir aizliegta, ka par to ir paredzēta kriminālatbildība. Tas ir viens no preventīviem pasākumiem, lai aizturētu nelegālo imigrantu plūsmu. Savukārt nelegālie imigranti to visu dzird, redz mūsu spēkus un nemēģina ar varu ielauzties Latvijas teritorijā. Tāpēc valsts robežu nelikumīgi šķērsojošo personu atturēšanai nav nepieciešams un nekad arī nav nācies pielietot fizisku spēku. Protams, gadās, ka nelegālie imigranti pēc tam mēģina šķērsot valsts robežu citā vietā, taču mēs esam modri. Turklāt mēs strādājam ne jau kailām rokām. Izņemot patruļas, mums ir visa veida tehniskais aprīkojums robežas uzraudzībai.
– Vai no pagaidu dzeloņstiepļu žoga bija kāds labums?
-- Bez šaubām. Tas ierobežoja iespēju šķērsot robežu vietās, kur ir vislielākais nelikumīgas robežas šķērsošanas risks. Mēs šīs vietas saucam par "karstajiem punktiem" -- tās ir vietas, kur bija pastāvīga nelegālo imigrantu plūsma. Pēc pagaidu žoga uzcelšanas šajās vietās nelegāļi tur vairs nerādās. Jā, viņi mēģina apiet šo žogu gar malām, bet, pirmkārt, šim nolūkam ir jāmēro diezgan liels attālums, otrkārt, iespējamās vietas, kur var šķērsot robežu, mēs spējam viegli nobloķēt ar aprīkojumu un dzīvo spēku. Pārkāpt dzeloņdrāšu žogu viņi mēģināja tikai vienu reizi, turklāt nesekmīgi. Varu apliecināt, ka pēdējā laikā nevienam nav izdevies nepamanīti šķērsot valsts robežu. Visi, kas mēģināja to izdarīt, tika aizturēti.
– Jādomā, ka arī kontrabandisti, kuri agrāk pārvietoja "preces" (piemēram, cigaretes) pāri "zaļajai" robežai, ir pierimuši?
-- Noteikti. Vismaz pēdējā laikā viņi nav redzēti. Viņi vienkārši meklē citus veidus, kā pārvietot kontrabandu. Kāds mēģina to nogādāt Latvijas teritorijā pa Daugavu, kā arī pa dzelzceļu, taču arī tur robežsargi kopā ar muitas darbiniekiem veiksmīgi novērš mēģinājumus pārvietot kontrabandu.
Aleksandrs Sokolovs ir dzimis Daugavpilī, beidzis 12. vidusskolu. Jau mācoties skolā, viņš aktīvi piedalījās Jaunsargu kustībā un nolēma, ka savu dzīvi saistīs ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem. Taču viss mainījās, kad skolā ieradās robežsardzes pārstāvis Elmārs Rudovičs un nolasīja interesantu lekciju par dienestu robežsardzē. Tas Aleksandru un vairākus klasesbiedrus ļoti ieinteresēja. Kopā viņi nolēma pēc vidusskolas iestāties Valsts robežsardzes koledžā.
Pēc koledžas absolvēšanas Aleksandrs tika norīkots uz Kaplavas robežapsardzības nodaļu, kur pildīja jaunākā inspektora pienākumus. Pēcāk A. Sokolovs saņēma priekšlikumu turpināt dienestu Indras I kategorijas robežkontroles punktā. Aleksandrs piekrita, taču pēc diviem gadiem struktūrvienībā notika štatu samazināšana un Aleksandrs atgriezās Kaplavas robežapsardzības nodaļā, bet jau kā inspektors.
Tomēr, nodienējis ne pārāk ilgu laiku, Aleksandrs pārgāja darbā Ieslodzījuma vietu pārvaldē. Tas deva iespēju ātrāk iegūt virsnieka pakāpi, jo tolaik Aleksandrs mācījās Malnavas koledžā par autoservisa speciālistu (meistaru), un pēc absolvēšanas ieguva augstāko izglītību. Pēc tam leitnanta dienesta pakāpē un vecākā inspektora amatā Aleksandrs tika iecelts bijušo notiesāto sociālās rehabilitācijas vecākā inspektora amatā. Bet, nostrādājis apmēram gadu, Aleksandrs, kā pats atzīst, nolēma, ka cietums nav vieta, kur viņš vēlētos ilgstoši strādāt, un atgriezās robežsardzē. Viņš tika nosūtīts uz Silenes robežapsardzības nodaļu, kur dienē arī tagad.
Pēcāk sekoja mācības Valsts robežsardzes koledžā un dienests Silenes robežkontroles punktā vecākā inspektora amatā un virsleitnanta pakāpē. Pēc gada Aleksandrs tika pārcelts dienestam Valsts robežsardzes Daugavpils pārvaldes Kriminālizmeklēšanas dienestu galvenā inspektora (izmeklēšanas darbā) amatā . Vienlaikus studēja Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā saņēma bakalaura grādu un iespēju iegūt vecākā virsnieka kvalifikāciju. Pēc četriem gadiem veiksmīgi izturēja konkursu uz Kaplavas robežapsardzības nodaļas vietnieka amatu. Apmēram pēc gada dienesta interesēs tika pārcelts uz Silenes robežapsardzības nodaļu priekšnieka vietnieka amatā, kur dienē arī tagad.
-- Kādi ir jūsu -- robežapsardzības nodaļas priekšnieka vietnieka -- galvenie pienākumi?
– Ja priekšnieks, teiksim, ģenerē kādu ideju, tad viņa vietnieks to realizē. Priekšnieks vairāk ir teorētiķis, viņa vietnieks -- praktiķis. Vietniekam viss jāpārbauda, jāanalizē un jāvēršas pie priekšnieka ar gatavu rīcības plānu. Un, protams, vietnieks strādā ar personālu: vada mācības, treniņuzdevumus ar iespējamiem scenārijiem, risina saimnieciskos jautājumus, uzrauga disciplīnu. Un, protams, aizvieto priekšnieku viņa prombūtnes laikā.
Jāpiebilst, ka 2020.--2021. gadā Silenes robežapsardzības nodaļas darbinieki apbalvoti 26 reizes, tajā skaitā ar Valsts robežsardzes Daugavpils pārvaldes vadības atzinības rakstiem, Valsts robežsardzes atzinības un goda rakstiem, Valsts robežsardzes krūšu nozīmēm, vienam no robežsargiem apbalvots ar III pakāpes robežsargu nopelnu zīmi "Par izcilību dienestā”, Iekšlietu ministrijas atzinības rakstiem. Par labākajiem gada nogalē atzīti divi robežsargi: nominācijā "Gada labākais robežsargs -- kinologs" un "Labākais robežsardzes virsnieks". Tāpat vairāki darbinieki saņēmuši papildu atvaļinājumu.
Valsts robežsardzes Daugavpils pārvaldes vadība atzīmē, ka tas ir milzīgs Silenes robežapsardzības nodaļas priekšnieka vietnieka Aleksandra Sokolova nopelns, kurš daudz laika velta personāla apmācībai, motivējot savus padotos sasniegt maksimālus rezultātus jebkuros apstākļos. Tajā pašā laikā majors Sokolovs atrod individuālu pieeju katram robežsargam, vadoties pēc viņa spējām un rakstura. Viņš pastāvīgi risina sarunas ar padotajiem par disciplīnas saglabāšanas svarīgumu gan darbā, gan ārpus darbalaika. Tas viss dod pozitīvus rezultātus.
Arī Aleksandrs Sokolovs nemitīgi pilnveido savas zināšanas, kuras pēc tam izmanto savā ikdienas darbā.
Pateicoties iepriekšējai pieredzei, A. Sokolovs lieliski pārzina gan Silenes, gan Kaplavas robežapsardzības nodaļas īpatnības. Viņš efektīvi izmanto savas zināšanas robežpārkāpēju meklēšanā. Pastāvīgi sadarbojas ar Kriminālizmeklēšanas dienesta amatpersonām, kinologiem. Ātri reaģē uz riska rādītājiem, prasmīgi novērš nelikumīgas darbības.
– Arī Valsts robežsardzes darbiniekiem ir brīvdienas, atvaļinājums. Ko jūs darāt brīvajā laikā?
– Pirmkārt, tā, protams, ir ģimene – sieva, sešus gadus vecais dēls. Nākamgad viņš ies skolā, tāpēc tam intensīvi gatavojamies, iespēju robežās ejam uz dažādiem izglītības pulciņiem. Diemžēl epidemioloģiskās situācijas dēļ ne vienmēr ir iespējams apmeklēt sporta pulciņus. Savukārt mana aizraušanās ir ģitārspēle. Es muzicēju kopš 1999. gada. Esmu autodidakts, neesmu beidzis mūzikas skolu. Savulaik tēvs ierādīja pamata akordus, un tālāk es mācījos pats. Agrāk bija magnetofons, pārraksti dziesmas vārdus, paņem akordus un -- aiziet. Tagad internetā var atrast ģitārspēles mācību grāmatu un visu apgūt. Šķiet, ka ģitāras spēle man labi padodas. Tāpēc, ja pēc septiņiem vakarā ir laiks, ņemu rokās ģitāru. Savukārt vasarā mūsu ģimene daudz laika pavada vasarnīcā. Darba tur ir pietiekami, bet laika – kā nu kuro reizi sanāk.
