Šonedēļ Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Latgales apakškomisija apšaubīja Daugavpils skolu apvienošanas ieceri, būtiskākais akcents -- latviskās vides saglabāšana.
Februāra sākumā Valsts prezidents Egils Levits uzsvēra, ka “Daugavpilī ir jābūt skolai, kurā mācības notiek tikai latviešu valodā” [runājot par 12. vidusskolu]. Sarunā ar izglītības un zinātnes ministri Anitu Muižnieci prezidents vienojās, ka skolās otrā svešvaloda nevar būt krievu valoda, tai jābūt kādai no ES valodām, piemēram, franču, vācu vai itāļu. Krievu valodu plānots atstāt kā trešo izvēles svešvalodu.
Otrdien diskusijā piedalījās gan Daugavpils mērs Andrejs Elksniņš, gan potenciāli apvienojamo skolu pārstāvji, absolventi un atbalstītāji. Skolu reorganizācijas un skolu tīkla optimizācija ir negaidīts pavērsiens gan skolēnu vecākiem, gan skolu pārstāvjiem, kā arī tas izraisījis plašu rezonansi valsts līmenī, īpašu uzsvaru liekot uz latviešu vidusskolas saglabāšanu, kas Latvijas kontekstā ir pašsaprotama lieta, taču Daugavpilī gan ne.
Pēc veiktās aptaujas par skolu reorganizāciju rezultātiem, 88% respondentu nevēlas skolu apvienošanu, īpaši tiek izcelta plānotā 12. un 10. vidusskolas apvienošana, apvienojot vienīgo Daugavpils latviešu vidusskolu ar mazākumtautību skolu. Aptaujā piedalījās 500 skolu absolventi, skolotāji un vecāki.
Lielākā “sāpe” skolu absolventiem un skolēnu vecākiem ir izglītības iestāžu reorganizācijas izstrādāšana slepenībā un bez iepriekšējas savstarpējas vienošanās par kopīgu mērķi un risinājumu. Augšdaugavas novada pašvaldības aģentūras “Taka” direktors un 12. vidusskolas absolvents Rolands Gradkovskis sēdē teica, ka, apvienojot skolu ar skolu vai skolu ar bērnudārzu, iznīcinām konkurenci starp izglītības iestādēm, “ja viena ir vāja, tad otra arī var tikt vājināta”.
Savukārt Saeimas deputāte Janīna Kursīte-Pakule uzsver arī mazākumtautību skolēnu vēlmi iegūt izglītību latviešu skolā, tāpēc, viņasprāt, ir jāiegulda resursi un jāizstrādā atbalsta programma tieši 12. vidusskolas valodas vides nostiprināšanai un attīstībai. “Tas nav pret krievu, poļu, ne kaut ko citu,” deputāte pauž atbalstu šobrīd radītajai latviskajai videi, kura, apvienojot ar citu skolu, varētu tikt iznīcināta.
Izglītības iestādes valodas vide, protams, nosaka arī konkurētspēju pēc vidusskolas absolvēšanas, iestājoties kādā no Latvijas augstskolām. Šajā gadījumā apvienošana radītu pretējo -- mazinātu absolventu konkurētspēju. “Daugavpiliešu interesēs ir stiprināt latvisko vidi, kā arī kvantitatīvos rādītājus,” J. Kursīte-Pakule pauž nostāju esošo skolu saglabāšanai un uzsver, ka ir svarīgi dot skolēniem iespēju kvalitatīvi apgūt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu skolā ne tikai stundās, bet arī starpbrīžos.
Arī Staņislava Broka Daugavpils mūzikas vidusskolas direktors Aivars Broks atzīst, ka lielāka problēma ir nevis esošo latviešu skolu saglabāšana, bet gan latviskās vides paplašināšana, radot, iespējams, jaunas skolas ar latviešu mācību valodu.
Runājot par skolu apvienošanu, jāuzsver, ka nav informācijas par to, vai ir pietiekami skolotāju resursi, kā arī konkrētu priekšmetu pasniedzēji, piemēram, latviešu valodas skolotāji. Arī bijusī Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska atzīmēja nepieciešamību izvērtēt datus par ieguvumiem skolotājiem un skolēnam, ja apvienojam/neapvienojam vidusskolas. Šobrīd vienīgais izteiktais ieguvums būtu vienmērīgs vidusskolu izvietojums pilsētas teritorijā, apvienojot 3. vidusskolu un 9. vidusskolu, 10. vidusskolu un 12. vidusskolu, 13. vidusskolu un 15. vidusskolu, kas sasniegtu Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izvirzītos kvantitatīvos rādītājus, pārsniedzot paredzēto 120 skolēnu skaitu vidusskolas klasēs.
Šobrīd ir tikai septiņas Daugavpils vidusskolas, kas šī gada septembrī varētu sasniegt 120 skolēnu skaitu. Galvenokārt tā ir demogrāfija, kuras dēļ, kā ziņo Izglītības pārvaldes vadītāja Marina Isupova, turpmāko desmit gadu laikā vidusskolēnu skaits varētu samazināties zem 1400.
Nepietiekamais skolēnu un skolotāju skaits liek manevrēt pedagogiem ne tikai starp programmām un priekšmetiem, bet arī skolām.
Lielāks vidusskolēnu skaits arī ļauj dažādot skolu programmu un piedāvāt vidusskolēnam sev vēlamāko, piemēram, matemātikas vai eksakto zinātņu novirzienu, kā arī klasi ar uzņēmējdarbības novirzienu. Taču pašlaik vien četrās vidusskolās skolēnu skaits ļauj veidot divas vai vairāk paralēlklases, attiecīgi grūti izveidot šīs dažādās programmas, ja nav skolēnu.
Svarīgs ir jautājums, vai skolas saglabājam kvantitatīvo vai kvalitatīvo kritēriju dēļ? Skolēnu mamma Brigita Madelāne sēdē atzina, ka nav iespējams realizēt kvalitatīvus rādītājus, ja skolu apvienošana būs balstīta uz skaitļiem.
Novērojot savu skolas vecuma bērnu pieredzi, viņa uzsver, ka neviena bilingvālā skolā nav latviska, kā arī pieredze rāda, ka pat latviešu skolās saziņa notiek krievu valodā, jo tā skolēniem ir ērtāk. Vērtējot kvantitatīvos datus, 12. vidusskolā aptuveni 30% skolēnu dzimtā valoda nav latviešu valoda, savukārt 10. vidusskolā, ar kuru ir plānots apvienot latviešu vidusskolu, 99% skolēnu ir mazākumtautību pārstāvji. Līdz šim abu skolu administrācijas ir izstrādājušas stratēģiskā plāna projektu latviskās vides un identitātes saglabāšanai un attīstībai, tāpēc “apvienotajā skolā” plānots palielināt latvisko vidi par 40%.
Lai veiksmīgi īstenotu skolu optimizāciju, viņasprāt, vajadzētu piesaistīt valsts līmeņa programmu, piemēram, nodibinājumu “Iespējamā misija”. Tiktu piesaistīti progresīvi speciālisti ar jaunām idejām, latviešu valodas zināšanām, veicinot uz kompetenci balstītu izglītību.
Jautājums par Daugavpils 12. vidusskolas likteni tiks lemts 24. februārī Daugavpils pilsētas domes sēdē, iepriekš tika plānots 10. februārī.
