Daugavpils cietokšņa Inženieru arsenāls būvēts laikā no 1840.--1844. gadam un ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Vēsturiski šī ēka tika izmantota apbruņojuma priekšmetu un instrumentu izgatavošanai, kā arī remontam. Ēkā atradās rasētava, metāla lietuve, modeļtelpa un dažādas darbnīcas. Padomju gados telpas izmantoja mācību ražošanas darbnīcu vajadzībām, kā arī ierīkoja mašīnu garāžas.
Pateicoties Eiropas Savienības projekta “Rīteiropas vērtības” finansējumam, Inženieru arsenāla kompleksā ir veikta restaurācija un tā telpas ir pielāgotas Daugavpils tehnikas un industriālā dizaina centra “Inženieru arsenāls” ekspozīciju izvietošanai. Lai atskatītos uz paveikto, kā arī iegūtu plašāku informāciju par nākotnes plāniem, “Latgales Laiks” aicināja uz sarunu Daugavpils pilsētas pašvaldības vecāko ekspertu projektu jautājumos Artjomu Mahļinu.
Tas bija pēdējais brīdis, kad ēku vēl varēja glābt
-- Projekts ir ievirzījies finiša taisnē, patlaban rit būvdarbu nodošanas ekspluatācijā process, tiek gatavoti nepieciešamie dokumenti, telpas ir gatavas ekspozīciju iekārtošanai.
Patiesībā, kad tika sākta projekta īstenošana, tas bija pēdējais brīdis, kad šo ēku vēl varēja glābt. Lai arī finansējums bija pieejams tikai ēkas vienas daļas atjaunošanai, saskaņā ar Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes uzstādījumu jumts tika atjaunots visai ēkai. Tā kā ēkas iekšējās konstrukcijās bija uzkrājies ļoti daudz mitruma, lai tiktu no tā vaļā, būs nepieciešami vairāki gadi.
Lielākais un sarežģītākais darbs ēkas restaurācijas gaitā bija saistīts ar veco jumta konstrukciju demontāžu un jauna jumta izbūvi. Jumta segumam tika izvēlēts cietoksnim raksturīgākais cinkotais skārds. Pēc seniem rasējumiem ir atjaunoti arī skursteņi to vēsturiskajā izskatā. Tiem ir ne tikai dekoratīva funkcija – skursteņi nodrošina arī telpu ventilāciju.
Interesants risinājums ir rasts arī ēkas fasādes atjaunošanai. Ēkas fasādei gar Imperatora ielu bija saglabājies vēsturiskais apmetums lielā platībā. Savukārt iekšpagalmā bija lieli oriģinālās substances zudumi. Līdz ar to fasādes atjaunošanā tika izmantota divējāda pieeja -- gar Imperatora ielu tai tika atjaunots trūkstošais apmetums, savukārt no iekšpagalma puses tika atsegta ēkas sarkano ķieģeļu siena. Šāda pieeja ēku ir padarījusi interesantu un parāda dažādus tās stāvokļus.
Katra telpa kā mākslas darbs
Atjaunotajā ēkas Rietumu korpusā ir ierīkoti jauni inženiertīkli, kas nepieciešami izstāžu centra darbībai. Katra šīs ēkas daļas telpa ir sava veida mākslas darbs. Lai iegūtu vēlamo rezultātu, būvniecības dalībnieki, arhitekti un piesaistītais restaurācijas speciālists Pēteris Blūms vairākas reizes diskutēja par katras telpas noformējumu, gan par apdares slāņiem, gan krāsām un tonalitātēm. Lai arī tas prasīja papildu laiku, rezultāts ir attaisnojies.
Inženieru arsenāla ēkas apdares filozofija būtiski atšķiras no restaurētās tuvumā esošās Artilērijas arsenāla ēkas, kur mājvietu radis Rotko centrs. Iekštelpu apdarē mazāk ir izmantots apmetums, vairāk -- konservācijas darbi ar retušu. Rezultātā ēka ir sanākusi gana interesanta un te nav garlaicīgi uzturēties. Te nav garu vienādu gaiteņu, te katra telpa ir interesanta.
Rekonstrukcijas gaitā te ir saglabātas un tiek eksponētas arī daudzas būvdetaļas, tai skaitā „pēdas” vecajos ķieģeļos. Kur tas bijis iespējams, restaurētas un uzstādītas savās vietās arī vēsturiskās palodzes, daži logi un vēsturiskās restes.
Cerības uz atradumiem neattaisnojās
-- Lielas cerības tika liktas uz bēniņu stāviem un dažādām pažobelēm, kur varētu atrasties kaut kas vēsturisks. Diemžēl konstatējām, ka padomju laikos jumts ēkai bijis pilnībā nomainīts un kultūrslānis, kādu var redzēt dažās blakus ēkās, ir ticis pilnībā iztīrīts un iznīcināts. Nekādas 19. gadsimta sadzīves priekšmetu atliekas atrast nav izdevies.
Ēkas iekšējā pagalmā, kas vairākas reizes ticis pārrakts, kur padomju laikos bija ieklāta asfalta kārta, ir izdevies atrast dažādas metāla detaļas -- zobena fragmentus, kara laiku lāpstiņas atliekas, dažādus pakavus un pogas no dažādu laiku militārajām uniformām. Lielākais atradums ir tvaika tvertne -- interesants 19. gadsimta industriālā mantojuma paraugs. Tā ir ievietota atsevišķā telpā konservējamajā korpusā.
Vēsturiski Inženieru arsenāla iekšpagalmā bija ierīkota piebūve ar divām tvaika tvertnēm, kas nodrošināja papildu jaudu dažādiem darbgaldiem, kas bija izvietoti ēkas Austrumu korpusā, tai skaitā simttonnīgajai presei, ko izmantoja dažādu detaļu ražošanā. Divas tvaika tvertnes atradās arī ēkas iekšienē.
Darbu gaitā tika atrakti un iekonservēti šīs piebūves vēsturiskie pamati. Pavasarī teritorijā starp tiem plānots ierīkot graudzāļu un puķu pļavu.
Iekšpagalma pārsteigums
-- Vienas no pirmajām grūtībām bija saistītas ar iekšpagalmu, kur tik atrastas vēsturiskās pazemes komunikācijas un pamati. Tas būtiski ietekmēja kopējo iekšpagalma risinājumu. Ievērojamā platībā tika atsegts vēsturiskais laukakmens bruģa segums, ko vajadzēja saglabāt. Lai pārveidotu iekšpagalma risinājumu, ņemot vērā jaunatklātās vērtības, bija nepieciešams papildu laiks un finansējums.
Vēsturiskais un jaunais bruģis ir ielikts tā, kā tas bija vēsturiski -- gar ēkas fasādēm, bet pagalma centrā, kur kādreiz bija velēna, tagad ir ieklāts gludais bruģis.
Pamanījām, ka ēkas Rietumu korpusa malējām telpām ir problēmas. Ēkas garums un masa bija ievērojama un jau 19. gadsimta 60. gados bija izveidojušās plaisas telpās ēkas abos galos. Šīs problēmas ar dažādām metodēm tika mēģināts risināt jau 19. gadsimtā. Vienā pusē tās tika atrisinātas, pārmūrējot telpas abos stāvos, papildinot ar biezākām sienām un pāļiem zem zemes.
No otras puses šo problēmu bija mēģināts risināt padomju laikos, kad ēkai uzcēla „contrforce” jeb pretspēka sienu, kas pietur fasādi no ārpuses. Lai novērstu radušās problēmas, nācās pārmūrēt griestu velves abos stāvos aptuveni metra platumā. Tas bija nopietns izaicinājums gan būvniekiem, gan būvkonstruktoriem.
Labvēlīgas notikumu attīstības rezultātā kāda daļa no Daugavpils Tehnikas un industriālā dizaina centra “Inženieru arsenāls” ekspozīcijas apmeklētājiem varētu tikt atvērta ne agrāk kā šī gada nogalē.
