Valentīndienā, 14. februārī, Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejā tika atklāta tekstilmākslinieču dvīņumāsu Ilonas Linartes-Ružas un Daces Pudānes un tēlnieka Romualda Gibovska kopīga jubilejas izstāde “18.+1 paralēle”.
Pateicībā par mākslinieku ilggadējo devumu pilsētas kultūrvides attīstībā un jaunās mākslinieku paaudzes izglītošanā Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētāja 1. vietnieks Aleksejs Vasiļjevs izstādes atklāšanā pasniedza māksliniekiem pašvaldības pateicības rakstus. Atgādinot sen zināmo patiesību, ka skaistums glābs pasauli, Aleksejs Vasiļjevs uzsvēra, ka, savukārt, visi trīs minētie mākslinieki ar savu darbību glābj Daugavpili.
Māksliniekus sveica arī Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzeja vadītāja Ruta Ģiptere, Daugavpils Marka Rotko mākslas centra galvenā krājuma glabātāja Zane Melāne, Augšdaugavas novada domes Kultūras pārvaldes vadītāja Ināra Mukāne, Daugavpils Dizaina un mākslas vidusskolas "Saules skola" direktore Inguna Kokina un māksliniece Inese Jakubinova no Madonas. Uz izstādes “18.+1 paralēle” atklāšanu bija ieradušies arī vairāki desmiti mākslinieku talanta cienītāju.
Radošs darbs liek aizmirst par nervu zālēm
Dace Pudāne “Latgales Laikam” atzina, ka “Covid-19” izplatības un ar to saistīto ierobežojumu apstākļos aizvadītais laiks viņai ir bijis gana smags. Savā pamata darbavietā Daugavpils Dizaina un mākslas vidusskolā "Saules skola" bija jāiemācās un jāpierod strādāt attālināti, vadot gleznošanas stundas, kaut gan attālināti iemācīt gleznošanu ir teju neiespējami. Paralēli nācās palīdzēt arī mazdēlam, kurš bija uzsācis mācības 1. klasē un kuram arī mācības noritēja attālināti.
Pavasarī, kad māksliniece sapratusi, ka viņas nervu sistēma ir uz sabrukuma robežas, viņai piezvanījusi māsa un piedāvājusi atbraukt ciemos, lai kopīgi pievērstos kam radošam. “Man pietika ar divām radošā darbā kopā pavadītām dienām, lai es aizmirstu, kur atrodas nervu zāles,” atceras Dace.
“Sestdienas un svētdienas tam arī ir domātas, lai varētu radoši strādāt un relaksēties, jo nodarbošanās veidu maiņa, kā zināms, ir vislabākā atpūta, un atkal ir enerģija darīt savu “maizes darbu. Man ir grūti iedomāties, kas cilvēkiem jādara, lai atpūstos, ja viņi nav radošas personības,” sarunā iesaistās Ilona.
Atklājot “Latgales Laikam” mākslas darbu tapšanas noslēpumus, mākslinieces pastāstīja, ka tie ir tapuši kā aplikācijas, līmējot auduma gabalus slāni uz slāņa. „Sākumā, protams, top skices un tikai pēc tam tiek darināti darbi. Darba gaitā arī pats materiāls pasaka priekšā, ko vēl var izdarīt,” stāsta Dace.
Izstādē nav nejaušu darbu
Lielākā daļa no izstādē aplūkojamiem darbiem ir ieturēti pelēkos toņos -- teju vai “40 pelēkā nokrāsas”. Savu izvēli mākslinieces skaidro ar Latvijas dabā, agrajos rītos un vēlajos vakaros bieži sastopamajām krāsām. Turklāt jau pati dzīve ir tik raiba un piesātināta, ka ne ļoti gribas “līst iekšā” tajā raibumā un spilgtumā.
Mākslas darbi mēdz runāt. Arī izstādē “18.+1 paralēle” ir daudz šādu “runājošu” darbu. Viens no tādiem ir 2018. gadā tapušais viens no triptiha “Vēstules ceļš” darbiem. Tas bija gads, kad aizsaulē devās mākslinieču māte, talantīgā gleznotāja un pedagoģe Silva Linarte.
“Katra darba pamatā ir kāds pārdzīvojums, neviens no darbiem nav tapis nejauši. Tas ir “Pavasaris”, kad ledi kūst, veidojas atspīdumi, mutuļo ūdeņi. Tas ir “Logs” un tas, ko mēs redzam aiz loga,” stāsta un rāda Ilona.
“Šie trīs darbi tapuši uz Rotko mākslas centra atklāšanu. Šis ir viens no pēdējiem darbiem “Jumts”. Savukārt šis “Latgales jeb bērnības kods”, tas ir kaut kas līdzīgs preces svītru kodam,” papildina Dace. Uz šo darbu mākslinieci iedvesmojušas bērnības atmiņas par to, kā Rēzeknē pagalmā, kur augušas topošās mākslinieces, žāvējās veļa.
Krusts kā pārdzimšana, kā visa sākums
Izstādē aplūkojamo Romualda Gibovska darināto ar sveču liesmiņām izgaismoto krustu pats mākslinieks pozicionē nevis kā visa beigas, bet gan kā visa sākumu -- pārdzimšanu.
Arī mākslinieces Ilona un Daces norāda, ka dzīve ar krustu gan sākas, kad piedzimušais bērniņš tiek nokrustīts, gan arī beidzas, kad tas tiek uzstādīts virs kapu kopiņas.
Darbu pie krusta izgatavošanas Romualds pabeidzis pēdējā dienā pirms izstādes atklāšanas. Vienošanās starp māksliniekiem paredzējusi, ka māsas Ilona un Dace aizpilda izstāžu zāles vertikālās virsmas, bet Romualds -- horizontālās, jo katrs mākslinieks strādā savā jomā, taču dažreiz viņu ceļi krustojas.
Romualds ”Latgales Laikam” atklāja, ka priede, no kuras darināts darbs, nav parasta. Pirms vairāk nekā 100 gadiem tā tikusi izmantota dzīvojamās mājas būvniecībā Biķernieku pagastā, kuras pēdējā īpašniece bijusi viņa meita. Arī krusta dekoratīvie metāla elementi ir izgatavoti no rūsējušajām mājas metāla konstrukcijām.
Ilona Linarte-Ruža, Dace Pudāne un Romualds Gibovskis jau vairāk nekā 30 gadus veidojuši pamatu Latgales profesionālajai mākslai un mākslas izglītībai Latvijā un turpina darīt to arī šodien. Katrs no viņiem devis savu ieguldījumu, strādājot Daugavpils Dizaina un mākslas vidusskolā "Saules skola". Brīžiem, krustojoties idejām, brīžiem darot darbus kopā vai atsevišķi, viņus vieno mākslinieciskais kopsaucējs -- formas skaidrība, kvalitāte un sirds aicinājums -- veidot labāku Latvijas vidi.
Izstāde “18.+1 paralēle” Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejā būs apskatāma līdz 21. aprīlim.
