Patlaban, kad tiek novērota strauja „Covid-19” omikron paveida izplatība, daudziem Latvijas iedzīvotājiem beidzas “Covid-19” sertifikāta derīguma termiņš un, lai to pagarinātu, ir nepieciešama revakcinācija. Savukārt, saskaņā ar medicīnas kanoniem, vakcinēšanās pret kādu no slimībām ir veicama pirms iestājusies tās izplatības sezona, lai organismā paspētu izveidoties imunitāte un tam nenāktos vienlaicīgi cīnīties gan pret infekciju, gan arī pārvarēt potēšanās sekas. Lai noskaidro, ko par radušos situāciju domā Veselības ministrijā (VM) , „Latgales Laiks” sazinājās ar tās Komunikācijas nodaļas vadītāju Oskaru Šneideru.
* Patlaban, kad valstī tiek novērota strauja „Covid-19” omikron paveida izplatība, daudziem Latvijas iedzīvotājiem beidzas “Covid-19” sertifikāta derīguma termiņš un, lai to pagarinātu, ir nepieciešama revakcinācija. Savukārt saskaņā ar medicīnas kanoniem vakcinēšanās pret kādu no slimībām tās straujas izplatīšanās laikā nav ieteicama. Kāda, jūsuprāt, būtu pareizākā rīcība?
-- Neskatoties uz to, ka „Covid-19” omikron paveids izplatās gana plaši, Veselības ministrija turpina aicināt iedzīvotājus, kam pienācis laiks revakcinēties pret “Covid-19”, to arī darīt, jo joprojām tiek uzskatīts, ka vakcinēšanās ir drošākais veids, kā pasargāt sevi no “Covid-19” izslimošanas smagā formā.
* Vai netiek plānots šajā pieejā kaut ko mainīt, jo potēties pret infekciju tās izplatības sezonas laikā nav īsti labi?
-- Kā šis jautājums tiks risināts nākotnē un kāds būs laika intervāls, pēc kura ir nepieciešama atkārtota vakcinācija, būs atkarīgs no ekspertu izvērtējuma. Tas būs attiecīgo speciālistu lēmums.
* Ar “Covid-19” izslimojušajiem divus mēnešus nav jāveic skrīninga tests. Savukārt vakcinētajiem testi tomēr ir jāveic. Vai tas neliecina par to, ka izslimošanas rezultātā iegūtā imunitāte ir augstāka nekā tā, ko dod vakcinācija?
-- Vakcinācija nav līdzīga izslimošanai. Tā nepasargā no inficēšanās. Tāpēc vakcinētajiem ir jātestējas. Savukārt attiecībā uz pārslimojušajiem tiek uzskatīts, ka viņiem šajā laikā ir mazas iespējas atkārtoti inficēties ar “Covid-19”.
* Runā, ka vakcinācija pasargā pret smagu “Covid-19” gaitu vai nāvi. Kas un kādus pētījumus šajā sakarā ir veicis?
-- Latvijas mērogā šo statistiku apkopo Slimību profilakses un kontroles centrs. Publiski ir pieejami vairāku starptautisku pētījumu rezultāti, tai skaitā Lielbritānijas zinātnieku pētījums par to, kā vakcinācija ietekmē “Covid-19” izslimošanas gaitu un kāda ir vakcīnas sniegtā aizsardzība. Plašāk ar šo pētījumu var iepazīties šeit:
* “Covid-19” vīruss mutē, ražotāji pielāgo vakcīnas aktuālajiem tā paveidiem, bet Latvijā vakcinācijai joprojām tiek izmantotas vēl 2020. gadā iepirktās vakcīnas, kuras nespēj pasargāt no vīrusa omikron paveida. Kādēļ izveidojusies šāda situācija?
-- Latvijā ir pieejamas un tiek izmantotas Eiropas Zāļu aģentūras apstiprinātas vakcīnas. Katrai vakcīnai ir derīguma termiņš, kurā tā arī tiek lietota.
Jaunajam “Covid-19” paveidam pielāgotu apstiprinātu vakcīnu pagaidām nav. Ražotāji patlaban strādā pie šī jautājuma. Infektologi un imunologi secinājuši, ka balstvakcīna jeb bustervakcīna dod papildu aizsardzību uz vairākiem mēnešiem, kas pasargā arī no smagas slimības gaitas arī “Covid-19” omikrona paveida gadījumā.
* Mediķu vidū ir izplatīta nostāja, ka cilvēkiem ar augstiem antivielu rādītājiem vakcināciju varētu arī atlikt uz dažiem mēnešiem, kad šie rādītāji pasliktinās, lai iegūtu no vakcinācijas maksimālu efektu. Kā šādu iespējamo notikumu attīstību vērtē Veselības ministrijā?
Atbildot uz šo jautājumu, Oskars Šneiders atsaucās uz Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētājas Daces Zavadskas komentāru, kurā viņa norāda, ka ir vairāki iemesli, kādēļ antivielu daudzuma noteikšanas metode netiek izmantota, lai noteiktu balstvakcinācijas nepieciešamību. Tāpat to neizmanto, lai noteiktu aizsardzības pakāpi un laika periodu, uz cik ilgu laiku tā būtu pietiekami efektīva pret saslimšanu.
Lai būtu iespējams noteikt, vai konkrētais antivielu līmenis ir pietiekams imūnai aizsardzībai un uz cik ilgu laiku, būtisks ir infekcijas slimībās un imunizācijā labi zināmais tā saucamais “correlate of immune protection” jeb noteikts konkrētu antivielu skaitlis vai skaits, kas ticami apstiprina ne tikai aizsardzības pietiekamību, bet arī tās ilgtspēju. “SARS CoV-2” infekcijai un “Covid-19” slimībai šis konkrētais antivielu skaitlis vēl nav noskaidrots -- ne pēc pārslimošanas, ne pēc vakcinācijas.
Līdz ar to jebkāds antivielu testa rezultāts nevar atbildēt uz jautājumu, vai antivielu līmenis ir pietiekams aizsardzībai, kā arī -- cik ilgi.
Atsevišķām infekcijām tas ir zināms -- klasisks piemērs tam ir difterija. Šajā gadījumā ar pārbaudītām metodēm ir iespējams noteikt antivielu daudzumu un, pateicoties ilgtermiņā veiktiem zinātniskiem pētījumiem, iespējams noteikt, kādam jābūt antivielu daudzumam, lai saglabātos imunitāte, un cik tās ir noturīgas ilgtermiņā. “Covid-19” gadījumā šādu metožu neesot.
Lai veiktu ticamus secinājumus par antivielām pēc “Covid-19” pārslimošanas vai vakcinācijas, tiek lietotas neitralizējošās un saistošās antivielas. Šo antivielu noteikšanas metodes parasti ir pieejamas pētniecības nolūkos specializētās laboratorijās. Citas plaši ikdienā pieejamās un Latvijā lietotās, tostarp stacionāros, antivielu noteikšanas metodes nav izmantojamas rezultātu salīdzināšanai ar literatūrā un zinātniskajās publikācijās minētajiem rezultātiem, līdz ar to antivielu testu rezultāti, kas pieejami, veicot testu kādā no pieejamajām laboratorijām, nevar tikt izmantoti par pamatu, lai izvērtētu, vai un cik ilgi cilvēkam ir imunitāte un ir vai nav nepieciešama balstvakcinācija.
Nākamais jautājums, kas arī šobrīd jau ir pierādīts zinātniski un tika analizēts uzreiz arī omicron gadījumā -- antivielu spēja neitralizēt arvien jaunus “Covid-19” variantus. Piemēram, ja cilvēks ir izslimojis vīrusa alfa variantu, iegūto antivielu spēja neitralizēt vīrusa delta variantu bija par 50% mazāka. Savukārt šobrīd ar omikron variantu situācija ir vēl sliktāka un pārslimojuša cilvēka antivielu spēja neitralizēt šo vīrusa paveidu ir nokritusies līdz 10--20%. Tādēļ tie cilvēki, kuri ir pārslimojuši ar kādu no iepriekšējiem vīrusa variantiem, ir ļoti maz ir pasargāti pret jauniem vīrusa paveidiem.
Antivielu, kas rodas pēc kādas infekcijas slimības pārslimošanas vai atkārtotas vakcinācijas nevar būt par daudz. Medicīnas personāls, kas strādā Infekciju slimību nodaļās, ik dienu nonāk saskarsmē ar dažādām slimības izraisītājiem. Šīs antivielas neatkarīgi no daudzuma nav kaitīgas cilvēkam.
