Aizvadītās nedēļas nogalē, 20. februārī, uz Lielā Stropu ezera ledus norisinājās Daugavpils atklātais čempionāts zemledus makšķerēšanā. Pretēji meteorologu prognozētajam vējam un slapjajam sniegam, laiks sacensību laikā bija gana labs, brīžiem pat uzspīdēja saule, un arī makšķernieku loms, dodoties krastā, bija gana iespaidīgs.
Par sacensību uzvarētāju vīriešu konkurencē kļuva madonietis Valdis Barūklis. Četrās makšķerēšanai atvēlētajās stundās viņam izdevās noķert vairāk nekā 12 kilogramus zivju, loma kopējais svars -- 12,050 kg. Otrajā vietā ar 4,92 kilogramiem ierindojās Anatolijs Pupins, bet trešajā ar 2,84 kilogramiem zivju -- Rihards Jermalovičs. Savukārt Eduards Auzāns saņēma specbalvu par noķerto līdaku.
Sieviešu konkurencē veiksmīgākā bija Ilze Barūkle. Viņas loms -- 8,84 kilogrami zivju. Otrajā vietā ar 1,42 kilogramiem ierindojās Gaļina Kraukle, bet trešajā ar 1,22 kilogramiem zivju -- Vita Juršeniene.
Ar katru gadu Daugavpils atklātajā čempionātā zemledus makšķerēšanā piedalās aizvien vairāk jauno makšķernieku kategorija līdz 16 gadiem. Šogad sacensībās piedalījās 11 bērni, jaunākajam bija tikai seši gadi. Šoreiz vislabāk veicās Ņikitam Suško, viņa loms -- 1,24 kg. Otrajā vietā ar 720 gramiem ierindojās Marks Guļajevs. Viņš saņēma arī specbalvu par noķerto zandartu. Trešajā vietā ar 570 gramiem -- Aleksandrs Suško.
Sacensību uzvarētāji un godalgoto vietu ieguvēji saņēma vērtīgas sacensību organizatoru un sponsoru -- makšķernieku veikala „@Shark”, „@umka_daugavpils” un „DJ @slsgroup_baltic” sarūpētās balvas.
Pēc sacensībām dalībnieki varēja nobaudīt tikko uzvārītu sama zupu. Kopumā Daugavpils atklātajā čempionātā zemledus makšķerēšanā piedalījās 54 makšķernieki, tostarp no Madonas, Preiļiem un Zarasiem (Lietuva).
Nolēmām „slinkot” kopā
Pēc veiksmīgās copes uz Lielā Stropu ezera ledus sacensību uzvarētāja sieviešu konkurencē, madoniete (Ļaudonas pagasts), skolotāja, mājsaimniece Ilze, skaidrojot savu veiksmīgo makšķerēšanu, „Latgales Laikam” atzina, ka ir jāsaprot, kas tā ir par zivtiņu zem ledus un ko tā grib ēst. Jāsaprot, kādu makšķeres driblēšanu, kādu makšķerauklu un kādu mormišku izvēlēties, un tad jau viss notiek.
Šoreiz Ilze bija izvēlējusies gana tievu makšķerauklu un volframa mormišku, kas ātri grimst. Vārdu sakot, dažādas nianses, kas iegūtas teju 15 gadu gaitā, deva vēlamo rezultātu. Ilze piebarojusi zivis galvenokārt ar pamatā ar odu kāpuriem un barību, ko viņa gatavo pati, kas esot firmas noslēpums. Veikala zivju barību viņa ziemā gandrīz nelieto, jo uzskata to par pārāk stipru.
Bļitkošanai Ilze pievērsās, jo viņai apnika, ka vīrs viens pat braukā makšķerēt, bet mājās ir daudz darbu un viņai laiks ir jāpavada, tos darot. „Nolēmām slinkot kopā. Tā radās kopīgs vaļasprieks, sestdienas un svētdienas tiek pavadītas svaigā gaisā, nevis mājās, dārzā un vēl kaut kur citur,” saka Ilze.
Sākumā bija panika, bet pēc tam zivtiņas atnāca
Ilzes vīrs Valdis, kurš sacensībās uzvarēja vīriešu konkurencē, ikdienā remontē automašīnas. Daloties iespaidos par aizvadītajām sacensībām, viņš „Latgales Laikam” atzina , ka lielo lomu laikam nodrošinājusi veiksme un pareizo makšķerēšanas rīku izvēle. Sākumā gan nav gājis viegli.
„Ilze bija nosēdusies blakus un sāka vilk zivis jau pirmajās stundās. Man sākumā neķērās tik labi un iestājās teju panika. Man vēl bija kāds puskilograms, bet Ilze jau izbēra pirmo maisiņu (aptuveni trīs kilogrami). Pēc tam piebaroju ar dabīgo ēsmu – odu kāpuriem, kas zivīm patīk visvairāk, un zivtiņas atnāca, nu tik bija jāstrādā,” stāsta Valdis.
Valdis uzskata, ka biežākā kļūda, ko pieļauj makšķernieki, ir tā, ka viņi izvēlas pārāk rupjus rīkus -- pārāk resnu makšķerauklu. „Piemēram, atnāk vectēvs ar bērnu, kuram makšķeraukla ir izvēlēta „lai nenorautu”, ja pieķersies liela zivs. Ja „atnāks lielā zivs”, tā varbūt arī nenorausies, taču viņš šādā veidā nekad nenoķers tās zivis, kuras noķeršu es,” skaidro Valdis.
Šoreiz Valdis sācis makšķerēt ar 0,57 makšķerauklu līdz nonācis līdz 0,12. Rezultātā gan tikusi sabojāta aptuveni puse no 30 līdzpaņemtajām makšķerēm. Arī odu kāpuri, ar ko piebarotas zivis, ir gana dārgi -- 40 līdz 70 eiro kilogramā. Plus ceļa izdevumi. „Tā nu sanāk, ka šis hobijs ir gana dārgs,” smejas Valdis.
