1. marta pēcpusdienā Vienības nama Mazajā zālē svinīgā gaisotnē notika pazīstamajai Daugavpils māksliniecei Silvai Linartei veltītās Daiņa Īvāna grāmatas „Silva Linarte 21. gadsimta ainavā” atvēršanas svētki.
Uzrunājot klātesošos, Daugavpils Marka Rotko mākslas centra vadītājs Māris Čačka atzīmēja, ka šī ir nozīmīga diena gan daugavpiliešiem, gan Silvai Linartei. Lai gan mākslinieces jau vairākus gadus nav kopā ar mums, viņas darbi, viņas atstātais mantojums ir kā atkal satikšanās reize ar mākslinieci, kas uzjundī jaunas atmiņas.
Māris Čačka pauda pārliecību, ka māksliniece būtu gandarīta par šādas grāmatas izdošanu, par šādu viņas dzīves gājuma apkopojumu -- Daiņa Īvāna cauri lokiem iznesto stāstu, kas ir iezīmējis Silvas Linartes devumu kultūrtelpas veidošanā, viņas atpazīstamību un nozīmību šodienas lasītājiem, mākslas darbu skatītajiem un ideju cildinātājam. Rotko centra vadītājs atzina, ka būtu lepns, ja ar laiku Vienības namā iemitinātos Silvas Linartes galerija, kā vēl vieta kur ikdienā varētu satapties ar Silvas māksliniecisko daiļradi.
Saules skolas direktore Inguna Kokina atcerējās, kā 1992. gadā, kad tikko bija atjaunota “Saules skola”, vienā no mācību estrādes gaiteņiem pirmo reizi satikusi Silvu Linarti: “Tā bija eleganta, smalki ģērbta dāma, kuru visa Latvija pazina kā skolotāju Linarti, kas televīzijā stāstīja, kā veidot interjeru, dažādas gaumīgas un interesantas lietas. Viņa nāca man pretī un teica, ka viņai Daugavpils pievārtē esot lauku īpašums un nu viņa skolā dažas stundas mācīšot kompozīciju.”
Silva Linarte bijusi tas cilvēks, kurš pratis iedvesmot citus dažādām radošām, interesantām lietām. Īsā laikā ticis izveidots skolas stils, kurā bijusi gan vienkāršība, gan smalkums, gan arī perfekts izpildījums. „Arī tagad, strādājot skolā un veidojot jauno ēku un programmas, mēģinājām salīdzināt un padomāt, ko par to teiktu Silva,” stāstīja Inguna Kokina.
Silva Linarte paspēja ļoti daudz -- būt pilsētas galvenā māksliniece, veidot savu laiku īpašumu, konsultēt un iedvesmot cilvēkus veidot modernus mūsdienīgus interjerus. Daugavpils īsā laikā kļuva par latvisku, sakoptu un eiropeisku pilsētu. Māksliniecei bija svarīgi, lai Daugavpils un Latgale atdzimtu, lai Latgale būtu latviska, izglītota, sakopta, uzsvēra Saules skolas direktore.
Silvas Linartes meitas, tekstilmāksliniece un pedagoģe Dace Pudāne un Ilūkstes un mākslas skolas direktore Ilona Linarte-Ruža atzina, ka ir pateicīgas liktenim, ka viņām ir bijusi tāda mamma un ka ir cilvēki, kas saglabā viņas piemiņu. “Mammai būtu smagi pārdzīvot situāciju, kāda patlaban ir valstī. Viņa bija no tiem cilvēkiem, kas sapņoja, ka ļaunākais jau ir aiz muguras. Ceru, ka tā arī būs,” teica Dace Pudāne.
Pildot grāmatas tulkotāja krievu valodā, rakstnieka un dzejnieka Roalda Dobrovenska lūgumu, Dainis Īvāns nodeva no viņa pasākuma dalībniekiem sveicienus un viņa teikto: „Nākotne mums visiem būs vien tad, ja visi solidarizēsimies ar Ukrainas tautu un neatkāpsimies ne par milimetru šī 21. gadsimta Hitlera -- Krievijas prezidenta Vladimira Putina priekšā, jo patlaban ir apdraudēta visa cilvēce.”
Arī Dainis Īvāns uzskata, ka piesakot karu Ukrainai, Krievija ir pieteikusi karu visai demokrātiskajai civilizācijai, visai brīvajai pasaulei. “Mums draud ar atomieročiem, mēs dzirdam izteikumus, ka notikumiem Ukrainā var sekot uzbrukums arī Baltijas valstīm,” uzsvēra grāmatas autors.
Labi, ka šī grāmata kā saules stariņš ir parādījusies tieši šajā brīdī. Arī daudzās Linartes gleznās atspoguļojas šī tumsas un gaismas cīņa.
Grāmatā ir lasāma arī Silvas Linartes attieksme pret 9. maija pasākumiem. Māksliniece ir paudusi, ka šajā datumā viņai negribas būt Daugavpilī un redzēt visu šeit notiekošo. Grāmatas autors aicināja ierobežot 9. maija pasākumu norises, jo, viņaprāt, tā nav nekāda varoņu vai kritušo pieminēšana vai uzvaras svinēšana, bet gan hibrīdkara elements. „Šo pasākumu organizētāji tādējādi piesaka karu, ko mēs Eiropā nedrīkstam pieļaut. Šobrīd Latvijā visiem jābūt vienotiem, neatkarīgi no tautības un politiskās pārliecības. Piemēru tam ir rādījusī Saeima, kur visu partiju pārstāvji ir nobalsojuši par to, ka Krievijas iebrukums Ukrainā ir noziegums pret cilvēci,” uzsvēra Dainis Īvāns.
Silvas Linartes atstātais radošais mantojums ir mākslinieces turpinājums. Protams, vislabāk iepazīt Silvu Linarti var, skatoties viņas gleznās, bet tikpat viegli un gaisīgi kā viņas otas triepieni bija Silvas stāsti par dzīves pārbaudījumiem. Skaudrais mākslinieces liktenis, kurā ierakstīts divreiz mērotais ceļš uz Sibīriju, tuvinieku zaudējums, cilvēku un dabas uzliktie pārbaudījumi, viņas dzīves stāstā mijās ar neparastu dzīvotgribu, latgalisko spītu, atbildību un sirsnību.
Lakoniskajā, šķietami trauslajā glezniecības manierē radītās dabas ainavas, atmiņu fragmenti vai mākslinieciskie vēstījumi atklāj mākslinieces niansēto pasaules uztveri un tās profesionālo tēlojumu. Gan mākslinieces radošais veikums, gan ar to nesaraujami saistītais dzīvesstāsts ir būtiska Latvijas kultūras vēstures daļa, par ko stāsta grāmata “Silva Linarte 21. gadsimta ainavā”.
Grāmatā izmantoti materiāli, attēli, fotogrāfijas un gleznu reprodukcijas no Daugavpils Marka Rotko mākslas centra, Vienības nama, Ilonas Linartes-Ružas un Daces Pudānes kolekcijām. Grāmata par Silvu Linarti tapusi ar “Latvijas Valsts mežu” un Valsts Kultūrkapitāla fonda finansētās Latgales kultūras programmas un Amerikā dzīvojošā Vienības nama arhitekta dēla Egila Vitanda finansiālu atbalstu.
