„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā, „Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils pilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2024. gada 22. novembris
Piektdiena
Aldis, Aldris, Alfons
-0.8 °C
apmācies

Krievija--Ukraina: iebrukums vai atbrīvošana?

24. februārī Krievijas bruņotie spēki uzsāka militāru specoperāciju pret neatkarīgo Ukrainu, kuras mērķis, kā tika paziņots, ir kaimiņvalsts demilitarizācija un denacifikācija. Citiem vārdiem sakot, tās "atbrīvošana" no šīm "problēmām".

Pasaulē daudzas valstis uz šo notikumu reaģēja dažādi: no barga nosodījuma līdz neitralitātei un atbalstam Krievijai. Bet, jebkurā gadījumā, karš – tā ir briesmīga traģēdija, kurā iet bojā tūkstošiem cilvēku un tiek iznīcināta infrastruktūra. Ko par Krievijas darbībām Ukrainā domā daugavpilieši?

Česlavs Ančevskis, militārais pensionārs: „Savulaik bijušajā PSRS sāku dienestu aviācijā, bet pabeidzu to uz Latvijas robežas. Saistībā ar darba pienākumiem esmu bijis gan Kramatorskā, kas atrodas Ukrainā, Doņeckas apgabalā, gan citās pilsētās. Skaistas apdzīvotas vietas, laipni un viesmīlīgi cilvēki. Es nespēju iedomāties, ka tur tagad notiek karš un ka viena slāvu tauta cīnās pret otru.

Es uzmanīgi sekoju notikumiem, kas risinājās gan Donbasā, gan Ukrainā, pārdzīvoju. Bet, jebkurā gadījumā, līdz pat pēdējam brīdim neticēju, ka runās nevis diplomāti, bet gan ieroči. Krievijai nav nekāda attaisnojuma, lai kādi arī būtu iemesli, kas to pamudināja veikt tā saukto specoperāciju, jo tas ir karš. Ukraina atrodas savās robežās ar savu valdību – vai tā ir laba vai slikta. Un, protams, Ukrainas iedzīvotāji aizstāvēs savu valsti.”

Irina Voroņina, datoroperatore: „Es to Putinu... Es nezinu visas problēmas nianses. Bet kā drīkst uzbrukt suverēnai kaimiņvalstij 21. gadsimtā? Lai kādas Krievijai arī būtu pretenzijas pret Ukrainu un lai kas Krievijai nepatiktu, tas nenozīmē, ka tankos un bruņutransportieros ir jāšķērso robeža un jāievieš kārtība pēc saviem ieskatiem, bet, runājot skaidrā valodā, -- jāmēģina izdarīt apvērsumu ar varas maiņu. Tas ir neprāts! Karš – tas vienmēr ir briesmīgi, tas ir haoss, īpaši starp divām brālīgām tautām. Vienmēr ir vieta diplomātijai. Ceru, ka Krievijas un Ukrainas politiķi būs pietiekami gudri, lai rastu izeju no pašreizējās situācijas. Krievijai steidzami jāizved savs karaspēks no neatkarīgas valsts! Es uzskatu, ka tā nav Ukrainas atbrīvošana no „nacionālistiem” un atbruņošana, bet gan Krievijas iebrukums.”

Genādijs Peskovs, pensionārs: „Krievijas specoperācija Ukrainā, no kuras pasaule pēkšņi pamodās un nodrebēja, ir sekas, bet retais aizdomājas par to, kāds ir tās iemesls? Tas ir tāpēc, ka Krievija ir izsmēlusi visas iespējas aizsargāt sevi un savus pilsoņus gan no NATO bloka, kas stāv pie Krievijas „durvīm”, gan no Ukrainas, kur valda nacionāli domājoši cilvēki. Tā nedrīkst izturēties pret valsti, kuras rīcībā ir kodolieroči un kurai ir viena no spēcīgākajām armijām pasaulē.

Neviens nepievērsa uzmanību Donbasam, kur astoņus gadus gāja bojā ap 15 tūkstošiem bērnu un pieaugušo, kur cilvēki sēdēja pagrabos. Tā vietā, lai apstādinātu Kijevas varas iestādes, tās atbalstīja, piegādājot ieročus. Ukraina ignorēja Minskas vienošanās un pat sāka draudēt Krievijai ar atombumbu. Interesanti, kā uz to reaģētu ASV?”

Andrejs, elektriķis: „Visa pasaule tagad ieraudzīja Krievijas agresiju pret Ukrainu. Bet kur šī pasaule bija agrāk? Eiropas Savienība un NATO nereaģēja uz Krievijas ierosinājumu nodrošināt drošību Eiropā. Minskas vienošanās Ukraina noraidīja. Donbass tika apšaudīts astoņus gadus, cilvēki ar bērniem sēdēja pagrabos. Tūkstošiem pieaugušo un simtiem bērnu gāja bojā. Un nevienam Eiropā vai Ukrainā par to nebija nekādas daļas. Un tagad pēkšņi viņi visi ieraudzīja un nošausminājās! Dubultie standarti un liekulība. Vai cilvēka sāpes, ciešanas un nāve var būt atšķirīga? Tās ir briesmīgas visiem vienādi, neatkarīgi no tā, kur notiek karš un kura tauta iet bojā. Jo īpaši bērni.

Es nekādā gadījumā neatbalstu Krievijas rīcību. Es to nosodu. Bet tajā, kas tagad notiek Ukrainā, ir vainīga ne tikai šī valsts viena pati. Nevajadzēja raustīt lauvu aiz ūsām.”

Valentīna Čamane, pensionāre, Ilūkstes iedzīvotāja: „Manam dēlam un meitai ir 6 bērni – mani mazdēli un mazmeitas. Visi vecāki vēlas, lai viņu mantinieki dzīvotu laimīgi zem zilām debesīm un spožās siltas saules. Jo dzīve ir ļoti īsa! Bet diemžēl mūsdienu pasaule ir tāda, ka nevar ne par ko būt drošs. Apstiprinājums tam ir aktuālie notikumi Ukrainā, kur iebrucis Krievijas karaspēks. Es pat visbriesmīgākajā sapnī nevarēju nosapņot, ka starp brāļu tautām, par kādām sevi uzskata krievi un ukraiņi, varētu sākties asinsizliešana. Jo pavisam nesen Krievija piedāvāja nopietni apspriest Eiropas drošības jautājumus, bet tagad Ukrainā plosās karš. Tas ir briesmīgi!”

Mārtiņš, Daugavpils tehnikuma audzēknis: „Protams, es nosodu karu, vienalga, kura interesēs tas tiek iesākts. Tas nav problēmas risinājums. Iet bojā mani vienaudži -- jauni puiši, kuriem visa dzīve vēl bija priekšā. Un tas notiek dažu indivīdu ģeopolitisko ambīciju dēļ. Bet mūsu dzīve rit šeit un tagad, un visi vēlas dzīvot zem mierīgām debesīm.

Nevaru teikt, ka esmu pamatīgi iedziļinājies pašreizējās krīzes tēmā, bet mēs ar vienaudžiem reizēm pārrunājam pasaules problēmas, tostarp runājam par militāriem konfliktiem. Mēs zinām, kas ir Donbass un kas tur notiek, bet pilnīgas informācijas mums nav. Krievija jau ir zaudējusi informatīvajā karā, un tagad piedzīvo milzīgus zaudējumus arī šajā – reālajā. Krievijai bija jārisina savas problēmas citādi un steidzami jāizved savs karaspēks no Ukrainas.