Pastaigajoties Līksnas parkā (Augšdaugavas novada Līksnas pagasts) var redzēt, ka tā sakārtošanai ir ieguldīts ne tikai liels darbs, bet arī ievērojami materiāli resursi. Parks tika iestādīts jau tad, kad šeit saimniekoja grāfi Zībergi. Plašā teritorijā izvietotas dažādas dekorācijas, instalācijas un amatniecības izstrādājumi.
Gleznoja pat Napoleona mākslinieks
Īpaša vieta šeit ir baznīcas ēkai, ko grāfi Zībergi uzcēla 1748. gadā. Protams, mūsdienās tā neizskatās pēc dievnama, jo nežēlīgais laika zobs, kari citas un stihijas ir darījušas savu, tāpēc baznīca ir jāatjauno. Tomēr tā ir vienīgā saglabājusies Līksnas pils ansambļa ēka. Baznīcas vēsture un liktenis ir ļoti interesants.
Savulaik tajā atradās un darbojās jezuītu misijas stacija, bet kopš 1782. gada atradās katoļu baznīcas Lejasdaugavas dekanāts.
Pēc tam baznīca kalpoja kā grāfu Zībergu ģimenes kapela. Zem tās atradās telpas ar grāfu ģimenes mirušo locekļu pazemes kapenēm un sarkofāgiem.
Vienā no Napoleona mākslinieka 19. gadsimta 70. gadu zīmējumiem, kurš saglabājies līdz mūsdienām, attēlota Līksnas pils un kapliča pēc ugunsgrēka, kurā tā ļoti smagi cieta.
Vēlāk dažādos laikos kapličas telpas tika izmantotas kā kolhoza noliktavas un ģipša cehs.
Ap kapliču un pagastmāju plešas parks, kas, pēc Līksnas pagasta pārvaldes vadītājas Birutas Ozoliņas teiktā, ir pagasta vizītkarte un, gluži kā bērns, pastāvīgi jāaprūpē, ko strādnieki dara gan vasarā, gan citos gadalaikos.
Katram savs stāsts
Aleksandrs Ščerba Līksnas ciemā dzīvo kopš 2019. gada. Pirms tam viņš dzīvoja kaimiņu ciemā mājā, kas bija avārijas stāvoklī. Tāpēc Aleksandram tika piešķirts mājoklis daudzdzīvokļu mājā. Pagasta sabiedriskajos darbos viņš strādās četrus mēnešus, saņemot 250 eiro mēnesī.
Savulaik Aleksandrs bija precējies, viņam ir divi bērni: meita Marina dzīvo un strādā Skotijā zivrūpniecībā, dēls Andrejs ir jūrnieks, nesen atgriezās no reisa, pašlaik viņš atpūšas.
Parkā bija dzirdamas zāģa skaņas. Kā izrādījās, ciema iedzīvotājs Pēteris Baturs attīrīja teritoriju no krūmiem un sīkiem kokiem. Pēteris ar sievu Sandru dzīvo Līksnas ciema centrā. Pēterim no pirmās laulības ir dēls Lauris, kurš tagad strādā Norvēģijas galvaspilsētā Oslo.
Pēteris apmetās uz dzīvi ciemā 1984. gadā, kad atgriezās no armijas. Pēcāk mācījās Višķu lauksaimniecības tehnikumā, kur ieguva tehniķa mehāniķi profesiju. Šajā mācību iestādē jauneklis satika Valentīnu, kura apguva agronomes specialitāti. “Mēs apprecējāmies, bet kopdzīve neizdevās, un mums nācās šķirties. Tagad man viss ir labi un ne par ko nesūdzos. Blakus ezers, var makšķerēt, daba un komunikācija. Žēl, ka veikals ir tālu, bet pie mums brauc autoveikals. Galvenais, lai nebūtu kara,” saka dzīvespriecīgais un sabiedriskais Pēteris.
Tukšās mājas
Par kārtību Līksnas parkā rūpējas arī trīsdesmit divus gadus vecais Artūrs Pumpišs. Viņš dzīvo kopā ar saviem vecākiem divus kilometrus no Līksnas ciema – Aužguļānos. Artūrs pastāstīja, ka tur ir aptuveni desmit viensētas, taču tikai puse no tām ir apdzīvotas. Citas mājas stāv tukšas: lielākā daļa iedzīvotāju aizgājuši viņsaulē, daži pametuši dzimto pusi un devušies uz citurieni tepat Latvijā vai uz citām Eiropas valstīm.
Artūrs kādreiz mācījies Dagdas arodskolā par automehāniķi, taču nav pabeidzis šo mācību iestādi. Dzīve ir iegrozījusies tā, ka šobrīd viņa ienākumu avots ir sabiedriskie darbi pagastā.
Līksnas pagasta sociālā darbiniece Elvīra Vorošena, kurai šajā pagastā ir četrdesmit gadu pieredze dažādos amatos, pastāstīja, ka viņas pienākums ir ne tikai sabiedrisko darbu, bet arī trūcīgo un daudzbērnu ģimeņu dzīves apstākļu uzraudzība. Pagastā ir 23 ģimenes, kurās ir 3 līdz 6 bērni, kā tas ir vienā no ģimenēm.
Nodarbinātības valsts aģentūras Daugavpils filiālē uzskaitē ir 112 pagasta iedzīvotāji. E. Vorošena atzīmēja, ka slikti ir tas, ka pērn bija deviņas sabiedrisko darbu vietas, bet šogad -- tikai trīs. Sociālā darbiniece uzsvēra, ka parka uzturēšana priekšzīmīgā kārtībā pagastā ir ļoti atbildīgs darbs: „Parks ir mūsu pagasta vizītkarte. Tam jābūt skaistam un sakoptam.”
Komentāri