„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā, „Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils pilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2024. gada 19. jūnijs
Trešdiena
Nils, Viktors
+16.6 °C
daļēji mākoņains

Tatjana Kokina -- no nesportiska bērna līdz trenerei

Nataļja Maksimova

Laikraksts "Latgales Laiks" turpina iepazīstināt savus lasītājus ar interesantu personību -- fitnesa treneri Tatjanu Kokinu. Iepriekšējā stāsta noslēgumā vēstījām par Tatjanas dažādajiem vaļaspriekiem. Savukārt tagad lasītāji uzzinās par to, kā Tatjana aizrāvās ar sportu un sāka strādāt par treneri.

Ilgais ceļš līdz treneres darbam

Viens no hobijiem ir arī sportošana. Tatjana saka: "Sports ir daļa no manas dzīves!”

Lai gan tas šķiet jocīgi, bet Tatjanai skolā bija grūtības sportā, visos priekšmetos bija piecinieki, bet fizkultūrā – trijnieks. Skolotājs viņai teica, ka ieliks četrinieku, ja Tatjana spēs atspiesties desmit reizes. Tas bija grūti, bet izdevās.

Jāatzīmē, ka šī prasme viņai noderēja vēlāk. Dēls bērnībā ļoti bieži slimoja, un, lai norūdītu ķermeni un zēns kļūtu fiziski stiprāks, tika nolemts viņu sūtīt uz karatē treniņiem. Jo tur sportisti trenējas basām kājām un treniņi ir intensīvi, taču atkal radās šķērslis. Grupā nodarbojās vecāki bērni, un treneris Komars neriskēja mazo bērnu ņemt grupā. (Jāpiebilst, ka šobrīd karatē nodarbībās tiek uzņemti piecgadīgi bērni, taču treniņi notiek rotaļīgāk, tādējādi dodot iespēju pierast pie disciplīnas un nopietni izturēties pret cīņas mākslu.) Māte vienmēr spēs aizsargāt savu bērnu, un Tatjana toreiz pateica pirmo, kas iešāvās prātā: "Bet ja es trenēšos kopā ar viņu? Pirmā nodarbība bija visgrūtākā, turklāt bija arī neveiklības sajūta. Bērni darbojās zālē, vecāki, kā ierasts, gaidīja uz soliņiem. Viņi, vēroja savus bērnus, taču todien visu pieaugušo skatienus piesaistīja arī kāda sieviete, kura izcēlās uz pusaudžu un piecus gadus vecā zēna fona. No bailēm un apmulsuma „iedarbojās” muskuļu atmiņa, un Tatjana spēja atspiesties uz dūrēm. Drīz viņa tika pārcelta uz vecāko grupu, bet dēls kļuva stiprāks un sāka slimot mazāk. Lai kā arī bija, tagad Tatjanai ir zaļā josta un daudz interesantu paziņu.

Starp grāmatvedes darbu un gleznošanu vienmēr atradās laiks treniņiem, taču, tiklīdz Tatjanai izveidojās laba sadarbība ar kārtējo treneri, viņš vai viņa pameta Daugavpili. Drīz vien T. Kokina atkal atrada ērtu trenažieru zāli nodarbībām un temperamenta ziņā līdzīgu „Fresh Fitness” treneri, taču tendence ir tāda, ka treneri aizbrauc strādāt uz citām pilsētām vai valstīm. Tatjanai atkal bija jādomā, ko darīt tālāk.

Bezmiega naktī radās doma izpirkt uzņēmumu. Ideja bija nepieļaut, ka pārējie klienti un, pirmām kārtām, pati Tatjana zaudē sporta zāli un iespējas trenēties. Motivēja tas, ka draugu vidū bija daudz treneru un šķita viegli nokomplektēt komandu. Sākumā tika ieviesti jauni treniņu veidi, viss sāka nokārtoties, bet pēc kāda laika atkal notika izmaiņas, un „jaunizceptajai” sporta zāles īpašniecei diezgan ātri nācās vadīt treniņu pašai. Tādējādi kopš 2014. gada Tatjana strādā par treneri. Viņa sāka apmeklēt arī papildu kursus. Pastāvīgi domāja par vecāka gadagājuma sievietēm, kurām lielas kardioslodzes nav vēlamas. Tā paša gada decembrī Daugavpilī tika izveidota viena no pirmajām kalanētikas grupām (vingrošanas sistēma, kas palīdz saglabāt veselību un profilaktiski novērst muguras sāpju rašanos), kas ātri vien kļuva populāra. Jāpiebilst, ka šos treniņus apmeklēja arī vīrieši. Zāle vienmēr bija pilna, taču „Covid-19” ieviesa savas korekcijas. Kādu laiku Tatjana vadīja treniņus, izmantojot Zoom, taču tas nav tas pats, un ierobežojumu laikā sporta zāle bija jāslēdz. Treneri bija spiesti meklēt pastāvīgu ienākumu avotu, tagad kopā ar Tatjanu sporta zālē strādā tikai divi treneri, taču nodarbības ir diezgan intensīvas, gandrīz katru dienu nelielās grupās.

Jaunās metodikas

Kā jau var nojaust pēc Tatjanas temperamenta, viņa nemitīgi apgūst jaunas metodikas un par viņu tiešām var teikt “mūžīgā studente”.

Ik pēc pusotra gada viņa iziet kvalifikācijas celšanas kursus Latvijas Body Art sporta skolā un apstiprina fitnesa treneres sertifikātu.

Tā Tatjanas dzīvē ienāca steps. Ikviens, kurš kaut reizi ir bijis stepa deju treniņā, zina, cik dinamiski tie ir. Savukārt trenerim – iesācējam tā ir atbildība, it īpaši, ja neesi dejojis un apguvis ritmiku.

Sākumā Tatjanai tas bija šoks, jo viņa nopietni gatavojās stepa aerobikas treniņam: ierakstīja nodarbībām mūziku, pārdomāja kustības, iegaumēja nosaukumus, gatavoja soļus, mēģināja un mācījās kustības. Tagad, kad viņas galvā ir vairāk nekā 20 programmas, Tatjana var vadīt jebkāda veida treniņus bez sagatavošanās.

Pašlaik piektdienās viņa apgūst jogu, bet sestdienās mācās masāžas un spa procedūru tehniku.

Galvenais -- nekaitēt

Sākumā sportošana bija hobijs, bet ar laiku kļuva par nopietnu nodarbošanos. Kā trenere Tatjana ievēro galveno noteikumu -- "nekaitēt". Viņa saviem klientiem saka: "Mēs negatavojamies olimpiādei!" Nekad nevienu nespiež trenēties, "nelauž". Viņa uzskata, ka ir neatlaidīgi cilvēki, kuri sporta zālē izdarīs visu, taču arī pret tiem, kuri nav gatavi intensīvi strādāt, Tatjana izturas ar sapratni. Trenere skaidro, ka dzīvē ir situācijas, kad jādod iespēja aizbēgt no problēmām darbā vai mājās – mainīt gaisotni un, varbūt, vienkārši parunāties, izvingrinot muskuļus. Katrs nāk uz zāli ar savām domām un trenere respektē katra izvēli.

Tatjana izturas pret klientiem vairāk kā pret draugiem. “Tā ir liela ģimene. Sapulcējamies svētkos, lai vienkārši parunātos un pasportotu. Vasarā braucam uz nometnēm, tālāk no pilsētas, nedēļas nogalēs intensīvi trenējamies 2--3 reizes dienā un kopā atpūšamies. Noteikti ejam pirtī, rīkojam stafetes, pasniedzam dāvanas.”

Jāelpo vienmēr!

Runājot ar treneri, kurai ir medicīniska izglītība un kurš apgūst jogas pozas, palūdzu sniegt dažus ieteikumus, kas varētu būt noderīgi lasītājiem.

Stresa situācijā, kad ir spriedze, ļoti labi palīdz pareiza elpošana. Tatjana atzīmēja, ka ir ļoti svarīgi iemācīties pareizi elpot jau no dzimšanas, piemēram, viņa mācīja savam divus gadus vecajam mazdēlam dziļi elpot ikreiz, kad viņš redzēja sliktu sapni, bija apvainojies un sāka raudāt. Ir ļoti svarīgi paelpot pietiekami dziļi un tajā pašā laikā ātri -- kā elpo sunīši. Tas palīdz atjaunot elpošanu un nomierināties.

Trenere iesaka katru rītu (kamēr visi guļ) sākt ar elpošanas vingrinājumiem. Ir noderīgi zināt, ka pirms elpošanas vingrinājumu veikšanas ideālā variantā vispirms ir jāiztīra zobi un jānotīra mēle, jāiedzer pāris malki ūdens un tad jāelpo. Ir nepieciešams iekārtoties ērtā pozā, vietā, kur netiks novērsta uzmanība vai nesabiedēs, ir ērti jānovieto rokas. Parasti var sēdēt uz krēsla vai dīvāna, bet galvenais – ir jābūt TAISNAI MUGURAI, rokas var uzlikt uz ceļiem ar plaukstām uz augšu un mierīgi DZIĻI elpot. Turklāt ieelpai jābūt daudz garākai par izelpu. “VIENMĒR JĀELPO CAUR DEGUNU! Pilnībā „jāpiepildās” no vēdera līdz atslēgas kaulam un jāizelpo.”

Dziļas ieelpas un lēnas izelpas jāveic tieši tik daudz, cik cilvēkam konkrētajā brīdī nepieciešams. (Svarīgi zināt, ka sākumā var reibt galva. Pie visa jaunā jāpieradinās pakāpeniski.)

Esiet veseli!