Augšdaugavas novada Līksnas pagasta pārvaldes vadītāja Biruta Ozoliņa 37 darba gados šajā pagastā nogājusi garu ceļu no vienkāršas darbinieces līdz tā vadītājai. Šajā amatā viņa strādā jau 13 gadus. Šobrīd pagastā realizēti vairāki lieli projekti, kas radikāli mainījuši tā infrastruktūru. Turklāt šeit pilnā sparā rit sporta un kultūras dzīve, un Biruta piebilst, ka tie nav viņas personīgie, bet gan tikai un vienīgi pagasta iedzīvotāju nopelni.
Kā īsta baikere
Biruta Ozoliņa, pirms kļuva par pagasta vadītāju, pildīja vispirms ciema padomes, bet pēcāk -- pagasta padomes sekretāres pienākumus. Vienlaikus līdz 2009. gadam Biruta vienlaikus bija arī pagasta padomes deputāte: “Tāpēc priekšsēdētāja darba apjoms un pagasta kā administratīvās vienības funkcijas man bija labi zināmas. Es arī detalizēti pārzināju dokumentāciju. Mēs taču esam piedzīvojuši vairākas administratīvi teritoriālās un citas reformas, tostarp zemes reformu, un tas bija gana smags pārbaudījums. Vārdu sakot, esam norūdījušies. Iegūtās zināšanas un pieredze man noderēja vēlāk, kad kļuva par pagasta vadītāju.”
Savukārt pirms visiem šiem notikumiem Līksnas pagastā dzimusī Biruta Ozoliņa pēc pamatskolas absolvēja Jēkabpils ekonomisko tehnikumu, pēc tam strādāja Daugavpilī Informācijas un skaitļošanas centrā, vispirms par grāmatvedi, pēc tam -- par ekonomisti. Jāpiebilst, ka Biruta no Līksnas uz savu darbavietu Daugavpilī devās kā īsta baikere -- ar speciāli šim nolūkam iegādāto motociklu „Voshod”.
1985. gadā Biruta sāka strādāt Līksnas ciema padomē par sekretāri: «Man bija darba pieredze, bet citā jomā. Pagastā man bija jārisina pavisam citi jautājumi, kas tagad var šķist diezgan eksotiski. Viena no svarīgākajām funkcijām bija militārā uzskaite. Notika mācību trauksmes, mācības. Piemēram, pulksten divos naktī zvana no kara komisariāta, paziņo paroli un pavēl mobilizēt ar pavēsti četrus cilvēkus -- vīriešus rezervistus. Tas nozīmēja, ka bija jāatrod šie cilvēki, jāpaziņo viņiem, savukārt viņiem bija jāierodas mobilizācijas punktā divu stundu laikā.”
Biruta atzīst, ka, stājoties amatā, viņa sākumā pat baidījās pacelt telefona klausuli, jo nezināja, kā un ko atbildēt uz to vai citu jautājumu, ko uzdeva zvanītājs. Taču pamazām, uzkrājot pieredzi, pateicoties darba kolēģu un augstākās vadības palīdzībai, viņa apguva sekretāres pienākumus.
Priekšsēdētājas amatā
Gados, kad mainījās saimniekošanas struktūra, vadīšana un kārtība, pagastā bija jāveic daudz dažādu darbu. "Bija 1991. gads. Mums nebija datoru, viss tika darīts ar rokām. Pēc kolhoza likvidācijas bilancē pārņēmām ceļus, inženierkomunikācijas, dzīvojamās mājas, administratīvās ēkas un citu infrastruktūru. Veicām mājlopu un pat bišu stropu uzskaiti. Tad sākās talonu laiks. Murgs! Taču šī ir atsevišķa tēma, kuru es nevēlos atcerēties, nemaz nerunājot par komentēšanu.”
Plūdu laikā ar laivu nācās nogādāt pārtiku no "lielās zemes” nošķirtā Ribaku ciema iedzīvotājiem. Tikpat bēdīgā situācijā atradās arī vasarnīcu kooperatīva "Ļubiste" un "Kooperators" iedzīvotāji, un nav izslēgts, ka plūdu gadījumā tas var atkārtoties. Steidzami bija jāatrisina arī viņu sarežģītās problēmas.
2009. gadā tika slēgta pamatskola, pēc tam bērni ar diviem autobusiem tika vesti uz Vaboles vidusskolu.
2010. gadā, īstenojot projektu, tika veikta ūdensapgādes sistēmas rekonstrukcija – tika ierīkots ūdensvads vairāku kilometru garumā.
Vēlāk realizējām vēl vienu projektu, kura ietvaros tika noasfaltēts 1 km garš ceļš no pagasta pārvaldes līdz Līksnas baznīcai. Atjaunojām arī zemes ceļu gandrīz 4 km garumā, ko bieži izmanto zemnieku saimniecības savas produkcijas transportēšanai. Pēdējo divu gadu laikā Līksnas ciemā ir rekonstruēts ielu apgaismojuma elektrotīkls.
Atgriežas dzimtajā pusē
Tas bija atskats pagātnē, bet kā ir tagad? Pagasta pārvaldes vadītājas kabinets nemaz neizskatās pēc ierēdņa biroja. Dažādām dokumentu mapēm nokrautais galds liecina par to, ka Birutai Ozoliņai jārisina milzumdaudz visdažādāko jautājumu. Tepat atrodas stends ar neskaitāmiem kausiem un citām balvām, kuras saņemtas par uzvarām pludmales volejbolā un citos sporta veidos.
Pagastā pašlaik dzīvo 1089 cilvēki. Iedzīvotāju skaits samazinās visiem zināmu iemeslu dēļ: vieni aiziet aizsaulē, citi pamet dzimto pusi labākas dzīves meklējumos citur pasaulē. "Tas, protams, nav labi. Taču labā ziņa ir tā, ka dažas jaunas ģimenes ar bērniem atgriežas dzimtajā zemē un apmetas šeit – ceļ mājas un veido saimniecību. Mums ir daudz daudzbērnu ģimeņu, kuras veltām uzmanību un sniedzam visu iespējamo palīdzību. Ir lielas zemnieku saimniecības, kas nodrošina darbu vietējiem iedzīvotājiem. Vārdu sakot, dzīve nestāv uz vietas.”
Piemēram, zemnieku saimniecības „Kļavas V” īpašnieks Viktors Kalāns, kuram ir 325 slaucamas govis, nodarbojas ar piena ražošanu un izveidojis 28 darba vietas. Pagastā, kur daudzi iedzīvotāji ir bez darba, tas ir liels pluss. Savukārt trīs brāļi Kudiņi -- Aivars, Vitālijs un Jānis -- apprecējušies ar trim māsām. Tas ir unikāls tik stipras laulību savienības gadījums, un šīs ģimenes veiksmīgi saimnieko savās mājās. Pagastā ir arī citi mazo piemājas un zemnieku saimniecību īpašnieki.
Saveda kopā radošums
Kultūras dzīve Līksnas pagastā ir tikpat aktīva kā saimnieciskā un sporta dzīve. Turklāt Biruta ir radošs cilvēks, jau bērnībā viņai ļoti patika spēlēt akordeonu un taustiņinstrumentus, Biruta arī labi dzied. Tieši tas vēlāk noteica viņas likteni, kad Biruta jaunībā uzstājās kopā ar savu nākamo vīru Andri, kurš spēlēja ģitāru un klarneti vokāli instrumentālajā ansamblī. Viņi spēlēja kāzās, dejās un citur. Mūzika un dziesmas Birutu un Andri satuvināja, un kopīgā radošā darbošanās pārauga spēcīgās jūtās un mīlestībā, un 1984. gadā jaunieši apprecējās.
Birutas un Andra dēlam Armandam tagad ir 36 gadi. Viņš ir mūziķis, dzīvo un strādā Anglijā. “Viņš savulaik bija rokgrupā „Dvojnaja voda”, spēlēja Daugavpilī, kā arī mūzikas grupā „Baltie lāči” un „Laimas Muzykanti”. Anglijā Armands pilnveidojās kā mūziķis un paaugstināja savu profesionālo līmeni, spēlēja dažādos ansambļos un tagad piedalās mūzikas festivālos. Dēls nevar iedomāties dzīvi bez mūzikas. Es priecājos, ka viņš radoši atrada sevi un spēja sevi piepildīt. Taču es gribētu, lai viņš atgriežas Latvijā, savās mājās,” saka Biruta.
Viņas dzīves biedrs Andris, ar kuru roku rokā nostaigāti jau 37 gadi, autokrāsotājs, strādā autoservisā Daugavpilī.
Birutas vecākiem -- mātei Janīnai un tēvam Vjačeslavam Vorošeniem ir 89 gadi, viņi dzīvo Līksnas pagastā privātmājā un kopj nelielu saimniecību. Viņi kopā nodzīvojuši jau 65 gadus.
Dejo un dzied
Biruta stāsta, ka pagasta kultūras dzīve pirms pandēmijas ritēja pilnā sparā. Līksnā, tāpat kā citviet pasaulē un Latvijā, „Covid-19” ir ieviesis savas korekcijas cilvēku ikdienā un pagasta pārvaldes darbā.
Taču, neskatoties uz to, darbojas tautas deju kolektīvs "Daugaveņa", kurā dejo gan sievietes, gan vīrieši. Tikpat veiksmīgi uzstājas sieviešu vokālais ansamblis "Elēģija", tajā dzied arī pagasta pārvaldes vadītāja. Ir arī amatierteātris "Maskas" un bērnu teātris "Sprīdītis". Ar savu radošo izdomu pārsteidz aktīvo sieviešu klubs „Saules taka”, iesaistoties labdarībā, sponsoru piesaistē, kā arī dažādu pasākumu rīkošanā – sākot no zupu un citu dažādu ēdienu pagatavošanas līdz Masļeņicas, Lieldienu, Līgo, Ziemassvētku, Pļaujas svētku un citu valsts un tautas svētku organizēšanai. Ja agrāk visas minētie kolektīvi pulcējās un rīkoja mēģinājumus, kur pagadās, pat ārā, tad tagad amatierkolektīvu un aktīvistu rīcībā ir skaista un labiekārtota ēka ar mājīgām telpām, kas izremontēta un aprīkota ar novada domes atbalstu, -- Kultūras nams, kura atklāšanu visi pagasta iedzīvotāji gaidīja ar nepacietību.
Pēc visu ierobežojumu atcelšanas šeit notiks dažādi pasākumi, piemēram, senioru balle, kā arī koncerti un izstādes. Savukārt pašlaik Kultūras namā ir apskatāma porcelāna trauku izstāde „Porcelāna stāsti Līksnā”.
“To visu paveikuši iniciatīvas bagātie pagasta iedzīvotāji. Viņi ne tikai piedāvā dažādas interesantas radošas idejas un projektus, bet arī tos īsteno. Reizēm man pat nevajag iejaukties, jo mūsu pagasts ir bagāts ar talantīgiem cilvēkiem,” stāsta Biruta.
Lojalitāte pret visiem
Biruta Ozoliņa pieder tai retajai vadītāju kategorijai, kas savu laiku nedala lietišķajā un personīgajā. Jebkurš pagasta iedzīvotājs jebkurā laikā var vērsties pēc palīdzības vai padoma pie savas vadītājas.
Viņai ir neliela saimniecība: siltumnīca, dārzs, Biruta audzē tomātus – veselas 35 šķirnes. Un, protams, puķes savam priekam un dvēselei. B. Ozoliņa nav ceļotāja, viņa visvairāk mīl savu dzimto zemi, aizraujas ar kulināriju un rudenī gatavo krājumus ziemai.
Neskatoties uz to, ka Biruta ir vadītāja ar lielu darba stāžu, viņa pārsteidza ar pieticību un atklātību: “Viss, kas ir radīts pagastā, ir tā iedzīvotāju un vadības kolektīvs darbs. Es esmu lojāla pret visiem. Man nav nekādu ambīciju, man visi ir vienlīdzīgi. Mēs kopā esam saliedēta ģimene, kas dara visiem pagasta iedzīvotājiem vajadzīgu darbu. Visi mani palīgi ir augsta līmeņa profesionāļi, un tāpēc man ar viņiem ir viegli strādāt.”
Godīgi sakot, reti kad izdodas satikt vadītāju, ar kuru var runāt stundām ilgi un lieliski saprasties no pusvārda. Šajā ziņā Līksnas pagasta iedzīvotājus un Birutas Ozoliņas padotos atliek vien apskaust.
