„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā, „Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils pilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2024. gada 13. maijs
Pirmdiena
Ira, Iraīda, Irēna, Irīna
+4.8 °C
daļēji mākoņains

Latgales zemnieki: “Mums nav kur likties. Jāstrādā!"

Pēdējā laikā strauji kāpušas degvielas un smērvielas cenas, tostarp benzīnam un dīzeļdegvielai tās pieaugušas līdz gandrīz 2 eiro litrā. Tas nevar neietekmēt Augšdaugavas novada, Latgales un Latvijas zemnieku saimniecības. Sadārdzinājies arī mēslojums, auto un traktortehnika, tās rezerves daļas un viss pārējais. Vai šajā situācijā zemnieki un citi lauku iedzīvotāji spēs savilkt galus kopā?

Ilmārs Skuķis, zemnieku saimniecības „Ūsiņi” īpašnieks, Nīcgales pagasta iedzīvotājs: „Man ir aptuveni 450 hektāri zemes, no kuriem puse ir mana, bet pārējo es nomāju no citiem īpašniekiem un no pagasta. Apmēram pirms 10 gadiem nodarbojos ar piena ražošanu, tad pievērsos augkopībai. Šādas degvielas cenas šokē, tās ir kosmiskas un šķiet, ka cenu kāpums negrasās apstāties. Tas ir saistīts ne tikai ar karu Ukrainā. Zemniekiem, arī man, izdevumus par degvielu zināmā mērā kompensē tas, ka mums tā tiek pārdota par bezakcīzes cenu. Man tika noteikts limits -- 43 tonnas -- šādas „atvieglotas” degvielas šim gadam. Taču arī šajā gadījumā tā būs dārga. Ja janvārī dīzeļdegvielas litrs maksāja 90 centus, tad tagad jau 1 eiro 20 centi. Bet, tik un tā, pavasarī apsēšu ar graudiem tādas pašas platības kā pērn.”

Egils Rūtiņš, pensionārs, Ambeļu pagasta iedzīvotājs: „Man nav nekādas saimniecības – ne mājdzīvnieku, nav lielu tīrumu. Turklāt nebija arī agrāk. Taču savām vajadzībām mēs ar sievu kopjam nelielu sakņu dārzu. Kāpēc tā? Tāpēc, ka nav jēgas nodarboties ar lauksaimniecisko ražošanu, lai kāda tā arī būtu. Parēķinot izdevumus un ienākumus, sanāk zaudējumi. Es saprotu zemniekus, kuri audzē lauksaimniecības produkciju un cienu viņus par to, ka viņi dara savu darbu. Un vēl kādos sarežģītos apstākļos? Taču man nav ne mazākā entuziasma sekot šo, bez pārspīlējuma, darba varoņu piemēram. Visu nepieciešamo ģimenes iztikai ir vienkāršāk un lētāk iegādāties veikalā. Tagad būs jātaupa degviela. Litrs drīz maksās tikpat, cik kilograms gaļas.”

Vladimirs Platkovs, piemājas saimniecības "Pussalas" īpašnieks, Demenes pagasta iedzīvotājs: „Man nekad nav bijis vēlēšanās būt par lielas saimniecības īpašnieku. Tā kā esmu lauku iedzīvotājs, tad labi zinu, ar kādām problēmām un grūtībām man nāktos saskarties. Pašreizējā visaptverošā krīze, un, pats galvenais, degvielas un mēslošanas līdzekļu cenas, to ļoti labi apliecina. Tas ir murgs! Tas atņem jebkādu vēlmi nodarboties ar lauksaimniecību, lai gan es nebaidos no lauku darba. Kādreiz man bija saimniecība un tehnika, bet, redzot lauku biznesa bezjēdzību, visu pārdevu. Mēs ar sievu kopjam nelielu dārzu savām vajadzībām. Mums pietiek, jo mūsu bērni strādā un ir nodrošināti.”

Nataļja un Timofejs Krasovski, piemājas saimniecības „Ozolnieki” saimnieki, Demenes pagasta iedzīvotāji: „Mums ir bezizejas situācija, lai arī kādas grūtības varētu rasties. Mēs jau sen turam sivēnmātes un audzējam sivēnus, lai kā pieaugtu cenas degvielai, minerālmēsliem un visam citam, bez kā grūti iztikt. Mums vienkārši nav kur likties. Var ātri likvidēt saimniecību, bet ko darīt tālāk? Pensija (Timofeja -- aut. piez.) un invaliditātes pabalsti (Nataļja -- aut. piez.) ir mazi, ar šo naudu problēmas neatrisināsim, tāpēc nepieciešams atbalsts – mūsu bizness. Degviela dārga, cena aug, bet degviela mums bija jāiegādājas šai vai tā. Šopavasar, tāpat kā līdz šim, vajadzēs iesēt 15 hektārus labības, lai cūkas varētu barot ar miltiem. Tāpēc mēs iepirksim mēslojumu par jebkuru cenu. Būs grūti, bet mēs esam tam gatavi. Esam atrisinājuši ne tādas vien problēmas. Mēs esam pārliecināti, ka ar visu tiksim galā!”

Oļegs Griškjāns, SIA “Alexxx” īpašnieks, Skrudalienas pagasta Silenes ciema iedzīvotājs: „Es specializējos graudaugu – kviešu – ražošanā. Agrāk apstrādāju un apsēja aptuveni 60 hektārus. Šogad plānoju tikpat daudz, jo citādi nesavilkšu galus un nevarēšu apmaksāt citus tēriņus. Ir slikti, ka sadārdzinās degviela un viss pārējais, bez kā nav iedomājams zemnieku darbs. Būs jātaupa. Degviela kļūst dārgāka, tāpat pieaug arī graudu cena. Ja agrāk tonna maksāja 150--180 eiro, tad tagad būs ap 300 eiro. Viss sadārdzinās proporcionāli. Es netaisos slēgt sulu ražošanas cehu. Nevajag sūdzēties, vajag strādāt!