Atjaunotajā Daugavpils Nikolaja Pokrova Vecās Forštates vecticībnieku baznīcā top jauna svētbilžu siena (ikonostass). Pēdējos gados Daugavpilī tas ir pirmais gadījums, kad kādā no dievnamiem ikonostass tiek veidots pilnīgi no jauna.
Vecās Forštates vecticībnieku draudzes priekšsēdētājs Vladimirs Čuprovs „Latgales Laikam” pastāstīja, ka svētbilžu sienas augšējā daļā atradīsies krusts, zemāk būs priekšteču ikonas jeb svētbildes. Šobrīd ir pabeigta Vecās derības praviešu svētbilžu rindas izveide. Turpat vidū atrodas arī kuģa sākums, jo baznīca tiek uzskatīta par glābšanas kuģi.
Zemāk būs rinda ar baznīcas svētku -- Lieldienas un 12 galvenie baznīcas svētki -- svētbildēm. Vēl zemāk ir jau izveidotā apustuļu svētbilžu rinda, kuras vienā pusē ievietoti vīrieši, otrā – sievietes (mironosecas). Sieviešu un vīriešu svētbildes paredzēts izvietot arī priekšteču rindā. Tādējādi tradīciju ietvaros baznīcā tiek demonstrēta dzimumu līdztiesība, nepārkāpjot tradīcijas, jo, kā zināms, vecticībniekiem ģimenēs ir sava noteikta kārtība (domostroj).
Visbeidzot svētbilžu sienas apakšējā rindā ir izvietotas senās saglabājušās svētbildes.
Ikonas dievnams iegādājies, pateicoties draudzes locekļu ziedojumiem. „Tā kā svētbildes tiek gleznotas un reliģiskajiem rituāliem kalpo ilgu laiku, ziedotāji varēs vest uz dievnamu arī savus bērnus un mazbērnus, rādīt viņiem ikonas un stāstīt, ka šī ir mūsu ikona, kuru mēs ziedojām baznīcai,” skaidro Vladimirs Čuprovs.
Pēc dievkalpojuma Vecās Forštates vecticībnieku draudzes priekšsēdētājs pasniedza visiem ziedotājiem, atskaitot tos, kuri bija izvēlējušies palikt inkognito, pateicības rakstus un svētbilžu miniatūras.
Svētbildes jaunajam ikonostasam ir gleznojuši speciāli apmācīti mūsdienu ikonu gleznotāji, Baltijas ikonu glezniecības skolas pārstāvji, pašmāju mākslinieki Ivans Ribakovs un Nikolajs Portnovs, kā arī Georgijs Jakovļevs no Viļņas Lietuvā. Tādējādi Daugavpilī un Latvijā kopumā tiek turpināta ikonu glezniecības tradīcija. Lai arī viņi tiek saukti par mūsdienu ikonu gleznotājiem, visiem meistariem ir pāri 60 gadiem.
Kā norāda Vladimirs Čuprovs, parasts mākslinieks nevar gleznot ikonas. Tam jābūt speciāli apmācītam ikonu māksliniekam. Mākslinieki savus darbus parasti rada, lai raisītu cilvēkos emocijas. Ar ikonām viss ir pavisam citādi. Svētbildēm ir domātas, lai iespaidotu cilvēku prātu.
Daugavpils Nikolaja Pokrova Vecās Forštates vecticībnieku baznīcā ir arī seno mākslinieku darinātās ikonas. Ja Rīgas Grebenščikova vecticībnieku lūgšanu nams pozicionē sevi kā dievnams, kurā ir daudz veco svētbilžu, tad mēs sevi nosacīti varam dēvēt par mūsdienu mākslas muzeju ikonu gleznošanas jomā. Tas ir līdzīgi kā ir senā flāmu māksla un mūsdienu māksla.
Kad Nikolaja Pokrova Vecās Forštates vecticībnieku baznīcas noformēšana būs pabeigta, dievnams saturēs gan tradicionālo, gan arī pieļaujamo, tā saucamo, moderna daļu. „Tādējādi mēs gan saglabājam senās vecticībnieku tradīcijas, gan arī attīstāmies,” uzsvēra Vladimirs Čuprovs.
Pirmais dievnams vietā, kur patlaban atrodas Daugavpils Nikolaja Pokrova Vecās Forštates vecticībnieku baznīca, tika uzbūvēts 1888.--1889. gadā. 1930. gadā dievnams tika rekonstruēts un saglabāja savu uzskatu līdz 2005. gadam, esot Daugavpils rajona vecākā vecticībnieku dievnama statusā. Sakarā ar dievnama slikto stāvokli, to tika nolems nojaukt uz uzbūvēt no jauna -- no ķieģeļiem. 2006. gadā tika pārbūvēta arī 1930. gadā būvētais zvanu tornis. Tagad tā augstums ir 21 metrs.
