Cietokšņa atdzimšana 7
Iespaidīgā pēc arhitekta Aleksandra Štauberta projekta būvētā hospitāļa ēka Daugavpils cietoksnī, Hospitāļa ielā 6, joprojām gaida potenciālos investors, “Latgales Laikam” pastāstīja cietokšņa pārvaldnieks Jānis Dukšinskis.
Vieni no pēdējiem interesentiem -- SIA “GT 19” pārstāvji, kuri pirms kāda laika pauda gatavību izveidot šajā vairākus gadus neapsaimniekotajā ēkā pieczvaigžņu viesnīcu ar komfortabliem numuriņiem, konferenču zālēm, sporta zāli, SPA kompleksu un saunu, kā arī pārtikas produktu veikalu un apsardzes biroju, ar reālām darbībām savus nodomus pagaidām nav apstiprinājuši. Ēkas iekšpagalmā investors bija plānojis izveidot iekšējo parku ar soliņiem un āra kafejnīcu.
Pirms vairākiem gadiem interesi par hospitāļa ēku izrādīja kāds Ķīnas investors, kurš iepriekš bija apmeklējis Daugavpils cietoksni un Marka Rotko mākslas centru un arī sponsorējis tā aktivitātes. Investors ir cieši saistīts ar mākslu, Pekinā viņam ir liela mākslas galerija, un Hospitāļa ēkā viņš bija plānojis izveidot mākslas galeriju kas būtu tilts starp Ķīnu un Eiropu.
Taču kopš Daugavpils domes Pilsētbūvniecības un vides komisija informējusi potenciālo investoru par Hospitāļa ēkas restaurācijas prasībām, turpmākie soļi saistībā ar minētā īpašuma iegādi izpalikuši.
Mērķis nav dārgi pārdot, bet gan attīstīt
Pašvaldības mērķis nav pārdot objektus Daugavpils cietoksnī pēc iespējas dārgāk, bet gan panākt, lai tie tiktu saglabāti un attīstīti, uzsver cietokšņa pārvaldnieks. Diemžēl, izvērtējot dažādus saņemtos piedāvājumus, šad tad nākas secināt, ka potenciālais investors ir tikai kāds uzņēmīgs darbonis, kurš vēlas par lētu naudu atpirkt kādu objektu, lai to pēc tam mēģinātu pārdot jau dārgāk un nopelnīt.
Parasti šādi biznesmeņi arī nespēj pienācīgi parūpēties par konkrēta objekta saglabāšanu. Tādēļ pārdošanas noteikumos, pēc Jāņa Dukšinska domām, obligāti būtu jāparedz tiesības pašvaldībai pārņemt objektu atpakaļ savā pārziņā, ja tas netiek pienācīgi apsaimniekots.
Savulaik tika izskatīti vairāki ēkas apsaimniekošanas varianti. Vienā no tiem bija paredzēts pārvietot šurp pašvaldības iestādes, tai skaitā pilsētas domi. Otrs variants paredzēja izvietot šeit spēļu zāles un kafejnīcas, daļu ēkas izmantojot medicīnas iestāžu vajadzībām. Trešā ideja paredzēja izvietot šeit dažādas iestādes. Līdz šim nav izdevies īstenot nevienu no minētajām idejām.
„Ja savulaik te būtu ienākusi Latvijas armija, nevis viss no jauna tās vajadzībām tiktu būvēts Ādažos tuvāk Rīgai, iespējams, situācija cietoksnī patlaban būtu citādāka,” dalās pārdomās Jānis Dukšinskis.
Kara hospitālis ir viena no iespaidīgākajām ēkām Daugavpils cietoksnī
Kara hospitālis ir viena no iespaidīgākajām ēkām Daugavpils cietoksnī. Tā aizņem veselu kvartālu un ēkas kopējā platība ir teju 11 000 kvadrātmetri. Šīs divstāvu ēkas būvniecība tika uzsākta 1820., bet pabeigta 1827. gadā.
Par hospitāļa pirmo galveno ārstu kļuva Jefrems Adamovičs. Sākotnēji hospitālī bija 500 gultasvietas, bet 1837. gadā tas tika paplašināts līdz 900 gultasvietām un kļuva par vienu no nozīmīgākajām 4. klases kara medicīnas iestādēm Krievijā. Šeit bija pieejamas labākās zāles un labākie ārsti. Vēl šādas klases hospitāļi tolaik bija tikai Sanktpēterburgā un Maskavā, norāda Jānis Dukšinskis. Hospitālī darbojās arī aptieka, kuru XIX gadsimta 70. gados vadīja ievērojamais farmaceits Melhiors Kubli, kurš nodarbojās arī ar Krāslavas minerālavotu izpēti.
Ar laiku, samazinoties gultasvietu skaitam un medicīnas pakalpojumu klāstam, pakāpeniski tika samazināta arī hospitāļa kategorija līdz 2. klasei. Pirmā pasaules kara priekšvakarā tas tika pārveidots par kara lazareti.
No 1874. gada hospitālī notika žēlsirdīgo māsu apmācība. 1882. gadā toreizējā Dvinskā (Daugavpilī) tika nodibināja Medicīnas darbinieku biedrību, kurā aktīvi darbojās arī hospitāļa ārsti. Hospitāļa Acu nodaļas vadītājs Staņislavs Fialkovskis kļuva par biedrības pirmo sekretāru, bet no 1883. līdz 1889. gadam to vadīja.
Pirmā pasaules kara laikā hospitālī ārstējās krievu armijas militārpersonas, bet vācu karagūstekņiem tika izveidota speciāla nodaļa. Kara laikā hospitāli apmeklēja arī Krievijas imperators Nikolajs II ar ģimeni. Viņa sieva slimniekiem dāvinājusi svētbildes. Pēc tam viņi piedalījušies dievkalpojumā cietokšņa baznīcā, kas padomju laikos tika uzspridzināta.
Savulaik hospitāļa ēkā atradās Latvijas Armijas kara slimnīca
XX gadsimta 20.--30. gados hospitāļa ēkā atradās Latvijas Armijas kara slimnīca. Tās darbība sākās ļoti sarežģītos apstākļos. Stāvoklis uzlabojās tikai pēc armijas Sanitārā dienesta izveidošanas. 1928. gadā Daugavpils kara slimnīcā tika izveidoti tam laikam atbilstoši fizioterapijas kabineti un viens no valstī pirmajiem rentgenoloģijas kabinetiem. 1931. gadā te atklāja specializētas acu un ausu--deguna nodaļas, 1930. gadā modernizēja slimnīcas virtuvi un uzstādīja jaunas veļas mazgājamās mašīnas, bet 1934. gadā uzstādīja stacionāra dezinfekcijas kameru.
1935. gadā Mežciemā atklāja specializētu slimnīcas nodaļu militārpersonu bērniem ar 75 vietām, bet 1939. gadā pašā slimnīcā -- bērnu infekciju nodaļu. Vienā no cietokšņa bastioniem tika izveidots parks, kur slimniekiem pastaigāties. Slimnieku rīcībā bija arī liela lasītava. Daugavpils kara slimnīcā tās 15 gadu darbības laikā ārstēšanas kursu izgāja aptuveni 47 000 pacientu.
1940. gadā cietoksnī tika izvietots Sarkanās Armijas hospitālis, bet, sākoties Otrajam pasaules karam, hospitāli no Daugavpils evakuēja. Kara laikā hospitāļa telpas izmantoja vācu okupācijas karaspēka daļas, bet 1944. gada rudenī darbu atsāka PSRS Kara ministrijas hospitālis. Garnizona hospitālī bija četras nodaļas ar 100 gultasvietām: ķirurģijas, terapijas, ādas--veneroloģijas un infekciju nodaļa. Cietokšņa hospitālī ārstējās Daugavpils Kara daļas karavīri un virsnieki, kara veterāni un viņu ģimenes locekļi.
Kara slimnīca hospitāļa ēkā atradās līdz 1994. gadam
Kara slimnīca hospitāļa ēkā atradās līdz pat 1994. gadam. Pēc Augstākās tehniskās aviācijas skolas izvešanas no Daugavpils cietokšņa hospitālis pārtrauca savu darbību. Ārsti, medicīnas personāls un tehniskais aprīkojums tika pārvietots uz Stavropoli Krievijā.
Objekta pārņemšanas brīdī tas bija ideālā stāvoklī, atzīst Jānis Dukšinskis. Toreizējais Ministru prezidents Māris Gailis bija izdevis rīkojumu par ēkas nodošanu Labklājības ministrijas valdījumā ar mērķi izvietot šeit Daugavpils tuberkulozes slimnīcu. Taču šim mērķim nepieciešamais finansējums netika piešķirts, kā rezultātā šī iecere tā arī netika īstenota.
Daugavpils cietoksnis, ko 1810. gadā sāka celt Krievijas impērijas armija, lai stiprinātu Krievijas impērijas rietumu robežas, gatavojoties karam ar Napoleonu, ir ievērojamākais arhitektūras, vēstures un kultūras piemineklis Daugavpilī, tas ir arī unikāls vēsturisks objekts un vienīgais tāda veida cietoksnis Ziemeļeiropā, kas saglabājies bez ievērojamām izmaiņām.
Mūsdienās cietoksnis strauji attīstās un ik gadu piesaista arvien vairāk tūristu gan no Latvijas, gan ārvalstīm. Aktīvi notiek turpmāko cietokšņa attīstības projektu izstrāde, tiek pielikts daudz pūļu, lai cietoksni padarītu pēc iespējas sakoptāku un tā apmeklētājiem arvien pievilcīgāku un interesantāku. Cietoksnis kļuvis arī par populāru ģimeņu pastaigas un dažādu fotosesiju vietu.
