Trešdien, 23. martā, darba vizītē Daugavpilī viesojās iekšlietu ministre Marija Golubeva un ministres padomniece Linda Curika. Vizītes gaitā amatpersonas apmeklēja Daugavpils 10. vidusskolu, Pilsonības un migrācijas pārvaldes Daugavpils nodaļu, kā arī tikās ar ukraiņiem, kuri, bēgot no kara, par savām mājām izvēlējušies Daugavpili.
Tiekoties ar preses pārstāvjiem un daloties iespaidos par tikšanos ar ukraiņu skolēniem, kas turpina izglītoties Daugavpils mācību iestādēs, ministre atzina, ka izskatās, ka tajās klasēs, kur ir ukraiņu bērni, gaisotne ir draudzīga un jaunie skolēni neizskatās nedz iebiedēti, nedz arī vientuļi, kas ir ļoti pozitīvi.
Sarunājoties ar vecāko klašu skolēniem par to, ko viņi domā par situāciju Ukrainā un pasaulē, un kas būtu darāms, lai būtu drošība, ministrei radās iespaids, ka skolēniem par šo tēmu tomēr ir zināms mulsums.
„Būtiski ir tas, ka mēs patlaban nevairāmies runāt par šīm lietām, jo šajā gadījumā klusēšana nebūt nav zelts. Runāt vajag un ir svarīgi nonākt pie izpratnes, kāpēc cilvēki no Ukrainas patlaban dzīvo šeit, pie mums, kas notiek Ukrainā un kā mēs varam palīdzēt,” uzsvēra Marija Golubeva.
Dažādās pašvaldībās Latvijā ir izmitināti vairāk nekā 5400 Ukrainas kara bēgļi
Ministre informēja, ka pirms kāda laika Saeima pieņēma Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumu, kas nosaka, kādā veidā valsts organizē Ukrainas civiliedzīvotāju uzņemšanu kara laikā. Saskaņā ar šo likumu šādi cilvēki var palikt Latvijā ar humāno vīzu, kas ļauj viņiem arī strādāt.
Latvijā patlaban ir izsniegts vairāk par 4500 šādu vīzu. Dažādās pašvaldībās ir izmitināti vairāk nekā 5400 cilvēki, savukārt mācību iestādēs ir uzņemti vairāk nekā 1300 izglītojamie. Cilvēki, kas paši atrod izmitinājumu, šajā kategorijā pagaidām netiek uzskaitīti.
Precīzs ieradušos bēgļu skaits Iekšlietu ministrijā varētu kļūt zināms aprīļa sākumā, kad sāks darboties vienota Ukrainas bēgļu datu bāze, darbs pie kuras izveides patlaban norit.
Visticamāk, cilvēku skaits, kas ieradīsies Latvijā, pārsniegs līdz šim prognozētos 10 000 un būs jāmaina uzņemšanas noteikumi, prognozēja ministre. Tāpēc ministrijā tiek strādāts pie priekšlikuma, kas paredz pašvaldībām uzņemt bēgļus proporcionāli iedzīvotāju skaitam. Protams, ir daži simti, kas dodas uz citām pašvaldībām, taču ir vēlme panākt, lai bēgļu uzņemšana ir godīga starp visām pašvaldībām.
Tāpat ministre apliecināja, ka ministrija runāšot ar citām pašvaldībām, lai bēgļu uzņemšanas centrus izveidotu katrā reģionā. Šajos centros bēgļi atbilstoši vienas pieturas aģentūras principam varētu gan nokārtot dokumentus, gan pieteikties izmitināšanai, sociālajiem pakalpojumiem un atrisināt citus jautājumus.
Valsts ir apņēmusies kompensēt pašvaldībām bēgļu izmitināšanas izdevumus -- līdz 20 eiro dienā par pieaugušu cilvēku. Ja pašvaldībām beigsies savs līdz šim paredzētais izmitināšanas fonds, piemēram, skolu dienesta viesnīcās, tad pašvaldības varēs vērsties pēc palīdzības, piemēram, viesu namos. Tāpat plānots veidot instrumentus, lai pašvaldības varētu apmaksāt pabalstus tiem iedzīvotājiem, kas brīvprātīgi piešķir savas telpas Ukrainas civiliedzīvotājiem.
Latvijas sabiedrība ir stabila un cilvēki nav agresīvi
Daudziem cilvēkiem, kas ilgus gadus ir skatījušies Krievijas televīzijas kanālus, kur spēcīgi darbojas propaganda, ir izveidojies savs pasaules redzējums. Lai arī šāda nostāja neiztur nekādu kritiku, diemžēl ir arī tādi cilvēki, kas tic, ka Krievija iebrukusi Ukrainā, lai cīnītos pret NATO.
Karadarbības vietās Ukrainā cilvēki ir spiesti dzert ūdeni no radiatoriem, slēpties pagrabos no bombardēšanas, viņi saskaras ar daudzām citādām briesmu lietām. Mūsu uzdevums ir vairāk nodarboties ar situācijas izskaidrošanu, parādot, ka visa Eiropa ir vienojusies, kā arī jāaizliedz Krievijas propagandas mēdiji, uzsvēra ministre.
Latvijā cilvēku agresija saistībā ar Krievijas sākto karu Ukrainā ir, taču tie ir tikai atsevišķi gadījumi. To apliecina arī policijas un citu dienestu atskaites. Dažkārt publiskajā telpā veidojoties situācijas, kad cilvēki pārspīlē ar šo agresijas gadījumu redzamību, bet kopumā Latvijas sabiedrība ir stabila un cilvēki nav agresīvi, atzina Marija Golubeva.
Cīnoties pret agresiju internetā un agresīvu kara slavināšanu, pirms dažām dienām tika aizturēts kāds blogeris, kurš slavināja Krievijas kara agresiju Ukrainā. Līdzīgi likumsargi rīkosies arī turpmāk, jo kara slavināšana nav pielejama, uzsvēra ministre.
Runājot par 9. maija pasākumu regulējumu, Marija Golubeva norādīja, ka jebkurš pasākums, kas domāts kā agresijas un Krievijas militārās varenības slavināšana, nav pieļaujams. Taču viņa nedomā, ka kāds grasītos privātpersonām aizliegt aiziet un nolikt ziedus, ja viņi šajā dienā tā pieraduši pieminēt savus kritušos radus.
Krievijas agresīvais iebrukums nav sasniedzis savus galvenos mērķus
Prognozējot iespējamo notikumu attīstību, ministre norādīja, ka Krievija, neskatoties uz savu agresīvo iebrukumu, nav sasniegusi savus galvenos mērķus -- nav sagrābusi Kijevu un nav pārvarējusi Ukrainas armijas pretestību. „Patlaban iebrukums stagnē, un es ceru, ka Ukraina spēs aizstāvēties, rietumi turpinās piegādāt tai ieročus, lai Ukraina varētu aizstāvēties un uzvarēt,” pauda Marija Golubeva.
Runājot par valsts drošību, ministre norādīja, ka Latvija ir NATO dalībvalsts, ka tai ir savs karaspēks un plāni, kā sargāt savu drošību. Savukārt vislabākais drošības garants ir sabiedrības gatavība nevis cīnīties ar saviem kaimiņiem, radiem vai draugiem par to, kuram tad ir pareizāks viedoklis, bet gan visiem kopā vienoties par to, kas mums visiem ir svarīgi.
Lielākā daļa ukraiņu bēgļu ir sievietes un bērni. Daļa no Ukrainas atbraukušo paliek pie radiem, draugiem vai paziņām. Apvienoto Nāciju Organizācijas bēgļu lietu aģentūra UNHCR ziņo, uz pašlaik Ukrainu ir atstājuši aptuveni 3,4 miljoni cilvēku.
Valsts policija aicina iedzīvotājus saglabāt mieru un neiesaistīties provokācijās vai huligāniska rakstura darbībās. Cilvēki, kam ir informācija par iespējamiem likumpārkāpumiem un sabiedriskās kārtības apdraudējumiem, aicināti zvanīt uz tālruni 110.
