Traģiskie notikumi Ukrainā ir ietekmējuši gan cilvēku psiholoģisko stāvokli, gan ekonomisko situāciju visā pasaulē. Atteikšanās no Krievijas precēm, lai paustu savu protestu pret karu, ir drosmīgs solis un liecina par cilvēka attieksmi, taču tajā pašā laikā no mūsu veikalu plauktiem pazūd pircēju iecienītas preces un produkti. Laikraksta "Latgales Laiks" reportiere jautāja Latgales iedzīvotājiem, vai viņi veido pārtikas un citu preču krājumus,.
Jekaterina, izglītības jomas darbiniece: “Nevaru teikt, ka veidojam krājumus, bet mēs vienmēr (arī pirms kara Ukrainā) iegādājāmies rezervei nepieciešamākās preces, kuras lietojam visbiežāk, -- augu eļļu, miltus, putraimus. Kad ir ļoti labas akcijas, tad arī pērkam vairāk preču. Agrāk akcijām īpaši nesekojām, bet, tā kā cenas augušas, tagad tām pievēršam uzmanību un, protams, iespēju robežās pērkam akcijas preces.”
Sņežana, strādā apdrošināšanas jomā: “Nē, mēs neveidojam krājumus. Mēs tam neredzam jēgu, tas viss ir īslaicīgi. Vai atceraties -- tā jau ir bijis: ažiotāža ap griķiem, tualetes papīru? Preces tika izķertas arī toreiz, kad sākās „kovids”, -- arī tad veikalu plaukti bija pustukši. Uzskatu, ka badā nenomirsim, jo nepieciešamības gadījumā pārtikas preces saražos Eiropas Savienībā, turklāt arī Latvijā ir daudz neapstrādātas zemes.”
Lidija, pensionēta sociālā darbiniece: “Esmu pensionāre un vienmēr veidoju nelielus krājumus. Īpaši pēdējos gados. Mūsu tuvākais veikals atrodas 7 km no mājām. Atbrauc autoveikals, bet, tā kā lielveikalos cenas ir zemākas un ir akcijas, cenšamies iepirkties pilsētā. Tagad cenšamies retāk braukt, jo ir „kovids” un negribam saslimt.”
Jeļena, mājsaimniece: “Es iepērkos tā, lai būtu rezerve, jo tā ir ērtāk un praktiskāk, nekā bieži iet uz veikalu. Turklāt tagad negribas daudz staigāt pa veikaliem, jo „Covid-19” joprojām ir tepat, tāpēc katru reizi, dodoties uz veikalu, nopērkam kaut ko rezervei vai arī akcijas preces, kuras ikdienā ir nepieciešamas, lai gan bez tām vēl varētu iztikt un netērēt papildu naudu. Ekonomiskāk ir iepirkties retāk. Briti, vācieši iepērkas reizi nedēļā un, manuprāt, ir pareizi netērēt tam pārāk daudz laika un pārdomāti iegādāties preces lielākos daudzumos.”
Inga, sociālā darbiniece: “Esam izveidojuši rezerves. Jā, saistībā ar karu Ukrainā ir ažiotāža, daudzi iedzīvotāji ir sapirkušies priekšdienām, iegādājušies Krievijā un citās valstīs ražotās pirmās nepieciešamības preces. Tās neies zudumā, pamazām izlietosim. Man ir ieradums pirkt nedaudz vairāk -- mūsu ģimenē tā dara, bet labāk uzkrāt, nekā uztraukties par to, ka mājās nekā nav. Kas un kā notiks tālāk ar produktiem Latvijā, nav zināms. Ir ļoti grūti paredzēt, kā pareizāk rīkoties.”
