Koronavīrusa pandēmijas kulminācija, kas pie mums bija janvārī un februārī, ir aiz muguras. Ikdienas pozitīvo testu skaits ir ievērojami samazinājies, un līdz vasarai, pēc speciālistu domām, koronavīruss "paies ēnā". Tomēr cilvēkiem joprojām ir daudz jautājumu par šo jauno vīrusu infekcijas slimību. Avīzes "Latgales Laiks" reportieris tos uzdeva infektoloģei Ivetai Jukšinskai.
-- Kāpēc pozitīvo testu skaits pilnībā vakcinētiem un revakcinētiem cilvēkiem ir divreiz lielāks nekā nevakcinētajiem?
– Sāksim ar to, ka vakcīna nav aizsardzība pret pašu slimību. Tā pasargā no smagas slimības gaitas. Un aizsardzības procents ir diezgan augsts, lai gan tie nav 100%. Turklāt vīruss veido mutācijas. Piemēram, agrāk pilnīgai vakcinācijai pietika vienas „Janssen” vakcīnas devas. Tomēr izrādījās, ka tas nav īpaši efektīva. Ņemot vērā vīrusa mutāciju, labākai aizsardzībai pēc noteikta laika ir jāveic balstvakcinācija. Pie mums ar „Covid-19” saslimst gados vecāki cilvēki, kuri ir pilnībā vakcinēti, bet nav saņēmuši balstvakcīnu jeb trešo vakcīnas devu, kā arī joprojām ir daudz nevakcinētu pacientu. Diemžēl daži no viņiem mirst. Sākotnēji mēs saņēmām aizsardzību no alfa varianta, taču izrādījās, ka tā nav tik efektīva pret delta variantu. Un tad, kā zināms, mūs „apciemoja” pavisam cits koronavīrusa celms – omikrons. Vakcīna aizsargā, bet ne tik labi kā pret pirmo celmu. Taču omikronu var vieglāk izslimot, jo tas nebojā plaušas kā delta variants, bet saasina hroniskas slimības.
– Tomēr, neatkarīgi no tā, kurš koronavīrusa celms uzbrūk cilvēkiem, vakcinētie slimo biežāk nekā nevakcinētie?
-- Ar „Covid-19” sāka slimot bērni, kuri, protams, nebija vakcinēti. Savukārt, kad parādījās omikrons, kļuva pilnīgi skaidrs, ka to izslimos visi -- gan potētie, gan nepotētie. Tas, ka bērni sāka slimot ar koronavīrusu, nav nemaz tik slikti, jo sabiedrībā izveidosies kolektīvā imunitāte. Un atliek cerēt, ka vīruss atkal nesāks veidot mutācijas.
-- Tiek uzskatīts, ka cilvēkam, kurš izslimojis „Covid-19”, veidojas imunitāte, un, inficējoties atkārtoti, viņš šo slimību izslimos vieglāk. Tomēr vairāki cilvēki man jau ir stāstījuši, ka pirmajā reizē viņi izslimojuši „Covid-19” vieglāk nekā otrajā. Kā to var izskaidrot?
-- Iespējams, tie ir atsevišķi gadījumi. No savas pieredzes varu teikt, ka pirmo reizi es slimoju smagāk , bet tagad es to gandrīz nejutu. Tas ir atkarīgs no katra cilvēka individuāli un šeit var būt ļoti dažādi iemesli. Jāņem vērā arī tas, ka, ja cilvēks nav nonācis slimnīcā, bet pārcietis slimību mājās, šis nav smagākais gadījums. Smagi ir tad, ja cilvēku nogādā slimnīcā un pieslēdz pie neinavzīvās plaušu ventilācijas vai mākslīgās elpināšanas aparāta, pretējā gadījumā viņam draud neizbēgama nāve. Par sevi varu piebilst -- pirmajā reizē man bija klepus, iesnas, augsta temperatūra. Mocījos ar to nedēļu, bet izslimoju, -- to nevar saukt vissmagāko gadījumu.
-- Runājot par mirstību no „Covid-19” -- cik man zināms, cilvēkam, kuram diagnosticēts „Covid-19” un kurš nomirst, netiek veikta autopsija un nav precīzi zināms, no kā viņš miris.
-- Vēlos uzsvērt, ka tuvinieki parasti atsakās no mirušā autopsijas. Sākotnēji, kad bija pirmais pandēmijas vilnis, autopsija bija obligāta, bet pēc tam šo nosacījumu atcēla. Bet neviens neliedz to darīt, viss atkarīgs no radiniekiem. Ne ārsts, ne patologanatoms neko nedrīkst darīt pret tuvinieku gribu.
-- Bet cilvēki sociālajos tīklos rakstīja, ka par mirušo viņiem piedāvāti 200 eiro tikai tad, ja dokumentos ierakstīts, ka nāve iestājusies koronavīrusa dēļ. Vai jūs varat to komentēt?
– To, ko cilvēki raksta sociālajos tīklos, es, protams, nevaru komentēt. Taču es varu apgalvot, ka mūsu slimnīcā nekas tamlīdzīgs nekad nav noticis.
-- Kādā no publikācijām internetā bija teikts, ka atipiskā pneimonija, "Covid-19", gripa, saaukstēšanās, C hepatīts un pat Ebolas vīruss ir viena tipa vīrusi?
-- Pilnīgas muļķības. C hepatīts tiek pārnests ar asinīm, bet pārējie -- koronavīruss vai gripa -- ar gaisa pilienu starpniecību. Tās ir pilnīgi atšķirīgas lietas. Ebolas vīruss ir vēl briesmīgāks. Koronavīruss salīdzinājumā ar Ebolas vīrusu ir "ziediņi". Aizsargtērpi, kurus vilkām „Covid-19” laikā, pēc tam tika vienkārši dezinficēti, bet Ebolas vīrusa gadījumā tie uzreiz tiek izmesti pēc saskares ar slimajiem. Paldies Dievam, šī slimība mūs nav sasniegusi.
Pret C hepatītu ir zāles, un tas nozīmē, ka to var ārstēt. Arī pret gripu ir specifiakas zāles, un tās ir gana efektīvas. Bet, kad parādījās "Covid-19", pret to nebija zāļu. Sākotnēji mēs devām zāles pret gripu, bet tās nepalīdzēja. Devām zāles pret HIV infekciju – arī nepalīdzēja. Bija daudz mēģinājumu apstādināt smago slimības gaitu,un vēlāk visā pausaulē sāka lietot glikokortikoīdu terapiju.
-- Vai pašlaik ir kādas zāles, ko var lietot „Covid-19” ārstēšanai?
– Simtprocentīgi efektīvu zāļu nav.
-- Runājot par maskām: prakse liecina, ka tās nav īpaši efektīvas, bez disatncēšanās, neskatoties uz to, ka visi tās regulāri valkā.
-- Pirmkārt, medicīniskās maskas ir vienreizlietojamas. Taču būsim godīgi: pie mums tās ir daudzkārt lietojams. Un cilvēks tai katru dienu pieskaras ar rokām. Un, ja kaut kur jūsu rokām ir „pielipis” vīruss, jūs varat inficēties, šādi lietojot masku. Otrkārt, ne visi pareizi nēsā masku – daudzi atstāj degunu nenosegtu. Treškārt, valkāt sejas maska ir svarīgāk tāpēc, lai cilvēks, kurš ir inficējies, neinficētu citus. Runājot par respiratoriem ( FFP 2, FFP 3), tad arī tie ir jāmaina atkarībā no markas -- ik pēc 5--6 stundām, ja ir ciešs kontakts ar koromovīrusa infekciju. Bet cilvēki tos valkā vēl ilgāk.
– Nesen lasīju spāņu zinātnieku viedokli, ka efektīvs līdzeklis pret koronavīrusu var būt D3 vitamīns. Cik patiess ir šis apgalvojums?
-- D3 vitamīns ir patiešām svarīgs imunitātes, īpaši gļotādu, stiprināšanai. Un jo vairāk tā ir organismā, jo augstāka ir cilvēka imunitāte, kas spēj efektīvāk cīnīties ar dažādiem vīrusiem. Iesaku vismaz reizi gadā pārbaudīts vitamīna D3 koncentrāciju organismā. Viens no veidiem, kā to iegūt, ir sauļošanās, taču šis veids nav piemērots visiem. Protams, ka cilvēkiem ar tumšu ādu, kas iedeguši saulē, organismā ir vairāk D3 vitamīna. Savukārt mums, baltajiem, vitamīns jālieto pastāvīgi. Tomēr visefektīvākais veids, kā cīnīties ar vīrusiem, ir bijusi un paliek vakcinācija. Tas palīdz vai nu izvairīties no slimībām, vai arī izslimot vīrusu slimības vieglākā formā. Taču arī vakcīna pret gripu, kas pārbaudīta gadu desmitiem, nesniedz simtprocentīgu garantiju, ka nesaslimsiet ar gripu. Tas ir jāņem vērā.
– D3 vitamīnu var uzņemt arī ar pārtiku. Ir tabula, kas parāda D3 vitamīna līmeni konkrētā produktā. Tajā pirmajās vietās zivju eļļa, kuras ir daudz mencu aknās, treknās siļķes, lasis, meža sēnes utt.
-- Tā tas ir. Bet viss ir jālieto ar mēru. Ja jūs pastāvīgi ēdīsiet vienu un to pašu trekno siļķi, tad agrāk vai vēlāk organismā palielināsies sliktā holesterīna līmenis. Var būt arī citas blakusparādības, kas negatīvi ietekmē veselību. Tātad -- no visa pa druskai, un vislabāk ir uzņemt pašu vitamīnu, ko var iegādāties jebkurā aptiekā un saņemt farmaceita padomu, kā to lietot.
Esiet veseli!
Komentāri