Svētdien, 3. aprīlī, Daugavpils Kultūras pilī notika Ukrainas atbalstam veltīts labdarības koncerts, kurš sākās uzreiz pēc gājiena “Latvija atbalsta Ukrainu”, pulcējot zālē 1500 skatītājus.
Koncerta viesu skaits bija ierobežots, vien 1500 biļetes, kuras ātri vien tika rezervētas. Taču interesentiem un Ukrainas atbalstītājiem bija iespēja noskatīties koncertu arī Vienības laukumā pie lielā ekrāna, kā arī tiešraidē ziņu portālā delfi.lv.
Koncertā izskanēja pazīstamas latviešu mākslinieku dziesmas, kā arī spēcīgas un emocionālas runas, ko teica Ukrainas vēstnieks Latvijā Oleksandrs Miščenko, tieslietu ministrs Jānis Bordāns un Atmodas līderis, žurnālists Dainis Īvāns, kuru pasākuma laikā citēja arī Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš.
Ukrainas vēstnieks Krievijas vērsto karu pret Ukrainu salīdzināja ar viduslaikiem, paužot, ka atbalsts šobrīd ir jo īpaši svarīgs. “Visa pasaule palīdz Ukrainai. Arī Latvija kā viena no pirmajām sāka sniegt militāro atbalstu, patvērumu bēgļiem, ziedot līdzekļus un sniegt humāno palīdzību,” teica Oleksandrs Miščenko, piebilstot, ka no Rīgas viņi atbraukuši trīs stundu laikā, taču kara pirmajās dienās vēstnieka sieva no Kijivas 100 km esot braukusi septiņas stundas, jo Kijivā ir uzspridzināti tilti un apgrūtināta pārvietošanās.
“Mūsu [Ukrainas] bērni ir strauji pieauguši, jo savām acīm redzējuši kara briesmas,” vēstnieks pauž, ka nevar bez emocijām un bez naida pret Krievijas agresoriem pārdzīvot šobrīd notiekošo, nedz skatoties telefona ekrānā, nedz esot Ukrainā. 3. aprīļa rītā digitālajā vidē parādījās nežēlīgas ainas no Kijivas apgabalā esošās Bučas, kurā tika atrasti 300 nogalināti civiliedzīvotāji. “Arī sievietes, kuras tika izģērbtas un izvarotas, gribēja sadedzināt, taču nepaspēja,” par Krievijas militāro spēku nežēlīgo atkāpšanos no Kijivas apgabala emocionālāk stāsta ukrainis, kurš nesaprot, kā šāda rīcība var tikt pieļauta 21. gadsimtā.
“Tā ir Krievijas pasaule,” komentē Oleksandrs, ”Padomju Savienība neizjuka pirms 30 gadiem, bet gan jūk šobrīd”. Redzēt, kā izvaro sievietes un nogalina bērnus Ukrainā, un turpināt atbalstīt Vladimira Putina necilvēcīgo politiku ir stulbi un noziedzīgi, savu runu pabeidza diplomāts.
Dziesma ir viens no veidiem, kā paust savu viedokli, nostāju un attieksmi pret notiekošo. Arī mūziķi pirms priekšnesumiem izteica savu “Ukrainas stāstu”. Mūziķim Arnim Slobožaņinam, Katō un Katrīnai Gupalo ir ukraiņu saknes, un viņi ar to lepojas un nepaliek vienaldzīgi pret notikumiem Ukrainā.
Dziedātāja un pianiste Katrīna Gupalo ar citiem latviešu, ukraiņu, lietuviešu un krievu mūziķiem ir apvienojusies komandā “Latvia for Ukraine”, kura atskaņoja spēcīgu dziesmu ukraiņu un angļu valodā “Resistance”.
Vienaldzīga nav arī grupa “Bez PVN”, kurā spēlē brāļi Kristaps un Guntis Rasimi, kā arī Valdis un Juris Vucāni. Kristaps citēja pazīstamu krievu komiķi Aleksandru Dolgopolovu: “Cilvēki dalās divās daļās -- tie, kuri atbalsta Putinu, un tie, kuri prot lasīt, rakstīt un uztvert informāciju”. Savukārt Juris piebilda, ka gājiens par godu Ukrainai no dzelzceļa stacijas līdz Vienības laukumam bija skaists un spēcīgs, taču izteica nožēlu, ka koncerts notiek iekštelpās un ar ierobežotu cilvēku skaitu, nevis kā citviet Latvijā -- ārtelpās.
Skatītāji koncerta laikā vairākas reizes vienoti cēlās kājās, paužot spēcīgu “Par Ukrainu un pret Krievijas agresiju”. Protams, arī dziedātājtautas dvēsele atvērās, jo dziedāts līdzi bija gan ar vārdiem latviešu dziesmām, gan ar melodiju grupas DAGAMBA izpildītajai Eiropas Savienības himnai jeb Bēthovena “Oda priekam”.
Savukārt Dainis Īvāns šo laiku sauc par “patiesības stundu” Eiropai un izšķiršanos, kuru pusi izvēlēsimies -- karu un verdzību vai nākotni un brīvību. “Krievija bailēs no brīvības, no brīvām valstīm, demokrātijas, grib iedibināt tādu pašu korumpētu verdzības sistēmu Ukrainā, kāda ir Krievijā,” Īvans uzsver, ka mēs nedrīkstam atkāpties, mums ir jābūt vienotiem Latvijā un tad arī Eiropas kontekstā būsim vienota attieksme. Šobrīd svarīgi ir skaidri paust savu pozīciju, jo neitralitāte ir automātisks atbalsts Krievijas agresijai.
