Šonedēļ, 4. un 5. aprīlī, divu dienu vizītē Daugavpili apmeklēja Valsts prezidents Egils Levits. Pirmajā vizītes dienā Egils Levits viesojās Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā, kur tikās ar pilsētas un reģiona kultūras jomas pārstāvjiem. Vēlāk prezidents tikās ar Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētāju Andreju Elksniņu. Vizītes gaitā prezidents apmeklēja un atzinīgi novērtēja jauno Daugavpils tehnikas un industriālā dizaina centru "Inženieru arsenāls".
Otrdien, 5. aprīlī Egils Levits apmeklēja Daugavpils 12. vidusskolu, tikās ar Daugavpils Universitātes rektori Irēnu Kokinu, kā arī kopā ar Latgales plānošanas reģiona pašvaldību vadītājiem, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Artūru Tomu Plešu, Ekonomikas ministrijas parlamentāro sekretāri Ilzi Indriksoni un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvjiem diskutēja par Latgales attīstības perspektīvām jaunajos ģeopolitiskajos un ekonomiskajos apstākļos.
Prezidents norāda, ka svarīgi pilnībā atteikties no Krievijas enerģētikas tirgus
Uzrunājot klātesošos diskusijas sākumā, Egils Levits uzsvēra, ka šajā laikā ir jāstiprina valsts un pašvaldību kopdarbība, lai labāk apzinātu kopīgi paveicamos uzdevumus -- kā stiprināt mūsu sabiedrības saliedētību un solidaritāti, kā veicināt ekonomiku un cilvēku labklājību, kā labāk sniegt atbalstu Ukrainai un tās tautai, kā mazināt pret Krieviju un Baltkrieviju noteikto sankciju ietekmi uz mūsu tautsaimniecību.
Runājot par pašreizējās ģeopolitiskās situācijas ietekmi uz energoresursu cenu pieaugumu, Egils Levits norādīja, ka svarīgi pilnībā atteikties no Krievijas enerģētikas tirgus. Prezidents skaidroja, ka līdz rudenim Latvijai pietiek ar Inčukalnā uzkrāto gāzi, bet starplaikā jānodrošina alternatīvas piegādes. Pēc E. Levita paustā, pastāv iespējas importēt gāzi caur Klaipēdas gāzes termināli, kā arī caur gāzes vada savienojumu no Polijas uz Lietuvu, kas būs gatavs maijā, kā arī jāaktualizē jautājums par sašķidrinātās gāzes termināli Skultē.
Krievijas karavīru noziegumi Bučā -- asiņaina robežšķirtne
Valsts pirmā amatpersona arīdzan uzsvēra, ka patlaban Krievijas iebrukuma rezultātā Ukrainā iet bojā arī bērni, sievietes un veci ļaudis. Krievijas prezidenta Vladimira Putina noziedzīgais režīms E. Levita ieskatā ir pieteicis noziedzīgu karu ne tikai Ukrainai, bet arī visai brīvajai pasaulei un Krievijas armijas karavīru pastrādātie noziegumi pret civiliedzīvotājiem Bučā ir asiņaina robežšķirtne.
"Robežšķirtne starp mums, demokrātiskajiem Rietumiem piederīgo Latviju, un Krieviju, kur valda agresīvais Putina režīms. Te vairs nav vietas kompromisiem, pelēkajiem toņiem un neizlēmībai. Ir tikai balts un melns, ir tikai labais pret ļauno, taisnīgais pret noziedzīgo," pauda prezidents.
E. Levits atzīmēja, ka Ukrainas tauta, ar ieročiem rokās vēršoties pret Krievijas agresiju, maksā augstāko -- asiņu un dzīvības cenu. Viņš uzsvēra, ka arī Latvijas iedzīvotājiem būs par šo karu jāmaksā -- ar būtiskām izmaiņām ierastajā dzīves kārtībā.
Valsts prezidents akcentēja, ka Latvija ir vienota ar Eiropu un Rietumu pasauli savā vērtējumā par karu Ukrainā -- Krievija pārkāpj starptautiskās tiesības un pastrādā kara noziegumus un noziegumus pret cilvēci. E. Levits pavēstīja, ka Ukraina jau ir vērsusies starptautiskajās tiesās ar attiecīgām prasībām, un Latvija ir kopā ar Ukrainu šajos tiesas procesos Hāgā. Starptautiskā Krimināltiesa Hāgā jau ir sākusi izmeklēšanu par Krievijas kara noziegumiem Ukrainā.
Pēc prezidenta paustā, arī Latvijas tiesībsargājošās iestādes ir uzsākušas kriminālprocesus par Ukrainā pastrādātajiem noziegumiem. Pašmāju tiesībsargājošās institūcijas vāc Ukrainas bēgļu liecības un citus pierādījumus, lai varētu dokumentēt un precīzi pierādīt katra noziedznieka vainu un atbildību.
Prezidents uzsvēra, ka arī tiem, kuri līdz šim nedzīvoja Latvijas informatīvajā telpā, ir laiks apzināties, kurā valstī viņi dzīvo, un iekļauties Latvijas informatīvajā telpā. "Katrs, kurš slavina Kremļa politiku, meklē tai attaisnojumus vai lepojas ar Georga lentēm vai "Z" burtu, atbalsta kara noziedzniekus. Noziedzīga ideoloģija un tās slavināšana atrodas ārpus cilvēktiesību aizsardzības demokrātiskā valstī. Pret to nevar būt nekādas tolerances," uzsvēra E. Levits.
Egils Levits norādīja, ka Krievijas karš pret Ukrainu ir gan satricinājis ierasto pasaules kārtību, gan arī saliedējis visu demokrātisko pasauli.
***
Laiks arī tiem, kuri līdz šim nedzīvoja Latvijas informatīvajā telpā, apzināties, kurā valstī viņi dzīvo, un iekļauties Latvijas informatīvajā telpā. Katrs, kurš slavina Kremļa politiku, meklē tai attaisnojumus vai lepojas ar Georga lentēm vai "Z" burtu, atbalsta kara noziedzniekus. Noziedzīga ideoloģija un tās slavināšana atrodas ārpus cilvēktiesību aizsardzības demokrātiskā valstī. Pret to nevar būt nekādas tolerances. E. Levits.
***
Artūrs Toms Plešs: “Latgales pašvaldības ir tās, kas klauvē pie ministrijas durvīm”
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs norādīja, ka Krievijas asiņainais karš Ukrainā ir mainījis ne vien ģeopolitisko situāciju, bet arī izgaismojis virkni izaicinājumu, pie kuru risināšanas kopīgi jāstrādā -- tai skaitā pie sabiedrības saliedētības stiprināšanas, kur īpaši būtiska loma ir tieši pašvaldībām.
“Jau iepriekš esmu aicinājis visu vietvaru mērus un arī šodien aicinu Latgales pašvaldību vadītājus spert vajadzīgos soļus, lai saliedētu mūsu sabiedrību un iesaistītos kā palīdzības sniegšanā Ukrainai, tā publiski paužot solidaritāti ar ukraiņu tautu,” teica A. T. Plešs.
Tāpat A. T. Plešs norādīja, ka ar Latgales pašvaldībām līdz šim ir bijusi laba sadarbība: “Ja kāds klauvē pie ministrijas durvīm, vēlas sadarboties un uzlabot situāciju, tad tās ir Latgales pašvaldības."
***
Ar Latgales pašvaldībām līdz šim ir bijusi laba sadarbība. Ja kāds klauvē pie ministrijas durvīm, vēlas sadarboties un uzlabot situāciju, tad tās ir Latgales pašvaldības. A. T. Plešs
***
Daugavpils mērs: “Ekonomiskā krīze ir „iesildīšanās stadijā””
Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš, diskusijas laikā analizējot izveidojušos situāciju, brīdināja par tuvojošos ekonomisko krīzi, kura savu kulmināciju varētu sasniegt jau šoruden. Pēc pašvaldības vadītāja domām, ievērojamu apdraudējumu ekonomiskajai stabilitātei radīs iedzīvotāju pirktspējas samazināšanās, pieaugošais bezdarbs un inflācija. Visi šie faktori ir saistīti ar energoresursu cenu pieaugumu.
Tas, kas patlaban ir novērojams atsevišķos uzņēmumos, kas paziņojuši par masveida darbinieku atlaišanu, pēc pašvaldības vadītāja domām, ir tikai "ziediņi", jo ekonomiskā krīze vēl ir „iesildīšanās stadijā". Savukārt „odziņas” būšot skatāmas rudenī un ziemā.
Lai krīzi nepieļautu, pašreizējos ģeopolitiskajos un ekonomiskajos apstākļos liela nozīme ir valsts atbalsta mehānismiem, piemēram nodokļu sistēmas pārskatīšanai. Lai stabilizētu ekonomiskos rādītājus, Andrejs Elksniņš aicināja valdību pārskatīt jautājumu par nodokļu bāzes likmēm: “Akcīzes nodoklis. Iespējams, samazinātais PVN nodoklis pirmās nepieciešamības precēm. Iespējams, ir jāatgriežas pie mikrouzņēmuma nodokļa, jo tie cilvēki, kuri zaudēs darbu, vai vidējie, vai mazie uzņēmēji ies „pelēkajā zonā”, un viņiem ir jāpiedāvā, iespējams, citi risinājumi. Es domāju, ka rudenī, tad, kad kāps cenas pienam, maizei -- līdz pat divām reizēm, būs jāskatās arī liberālajā tirgū, kā ir iespējams regulēt uzcenojumu politiku lielveikalu tīklos.”
Tāpat Daugavpils mērs norādīja, ka daudzas pašvaldības Latgalē siltumenerģijas ražošanā ir stipri atkarīgas no dabasgāzes cenām. Tām kritiski pieaugot, iedzīvotājiem nebūs pa spēkam samaksāt rēķinus. Savukārt pārejai no dabasgāzes uz atjaunojamajiem energoresursiem ir nepieciešams laiks -- vismaz divi līdz trīs gadi.
Pretēji E. Levita iepriekš paustajam, ka valdība „neies mežā un cilvēku vietā malku necirtīs”, A. Elksniņš pauda„ ka tieši pašvaldības ir tuvākās iedzīvotājiem, un tajā brīdī, kad „iedzīvotājiem nav malkas”, tām nākas „iet mežā un to malku cirst”.
Pašvaldības vadītājs atzinīgi novērtēja sadarbību ar Ekonomikas ministriju, Finanšu ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, kuras rezultātā tuvākajā laikā tiks izsludināti konkursi jaunas ar atjaunojamajiem resursiem darbināmas katlu māju būvniecībai Daugavpilī.
Tāpat A. Elksniņš norādīja, ka pēdējā laikā ir strauji pieaugušas pārtikas cenas un ir kļuvis problemātiski nodrošināt bērnu ēdināšanu skolās par līdzšinējo maksu -- 1,42 eiro par vienām pusdienām. "Skolā nedodam bērniem griķus, jo to cena kilogramā nav atbilstoša paredzētajai summai dienā,” teica Andrejs Elksniņš.
***
Pēdējā laikā ir strauji pieaugušas pārtikas cenas un ir kļuvis problemātiski nodrošināt bērnu ēdināšanu skolās par līdzšinējo maksu -- 1,42 eiro par vienām pusdienām. Skolā nedodam bērniem griķus, jo to cena kilogramā nav atbilstoša paredzētajai summai dienā. A. Elksniņš
***
Arvīds Kucins: “Lai pabeigtu daudzus projektus, pašvaldībai būs jāņem aizdevumi”
Augšdaugavas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Arvīds Kucins atzīmēja, ka šogad ir vērojams liels cenu kāpums, tādēļ pašvaldībai, lai pabeigtu daudzus projektus, būs vai nu jāņem aizdevums, vai arī jāpārstrukturē budžets.
To, ka skolēnu ēdināšana šobrīd ir viens no aktuālākajiem jautājumiem, norādīja arī Augšdaugavas novada pašvaldības vadītājs. “Uzņēmēji atsakās piegādāt preces par vecajām cenām, turklāt jauni cenu kāpumi ir gaidāmi arī rudenī,” uzsvēra Arvīds Kucins. Tāpat nāksies risināt arī skolēnu pārvadājumu jautājumu, jo degvielas cenas turpina pieaugt.
Novada vadītājs uzsvēra, ka ir piedzīvotas daudzas krīzes. Gan ekonomiskā krīze 2008. gadā, kas skāra visu pasauli, gan arī citas. Arī “Covid-19” izplatības sekas Augšdaugavas novads pārdzīvoja samērā veiksmīgi. Gan uzņēmēji, gan pašvaldības projekti virzījās uz priekšu. Savukārt patlaban situācija ir daudz sarežģītāka.
Augšdaugavas novada priekšsēdētājs aktualizēja arī skolotāju darba apmaksas jautājumu, par kuru tiek diskutēts jau ilgāku laiku. “Izglītības ministrijai vai pat Ministru kabinetam ir jāizskata šis jautājums. Jāpalielina finansējuma koeficienti valsts pierobežā. Tas attiecas uz vairākām pierobežas pašvaldībām, tostarp uz Augšdaugavas novadu,” uzsvēra Arvīds Kucins.
Savulaik Kārlis Ulmanis uzbūvēja vairākas skolas pierobežā. Tagad daudzas no tām jau nestrādā, bet atlikušās ir jāatbalsta un jāparāda, ka arī teritorija, kas atrodas pierobežā, ir mums nepieciešama, svarīga un vajadzīga, norādīja pašvaldības vadītājs.
***
Uzņēmēji atsakās piegādāt preces par vecajām cenām, turklāt jauni cenu kāpumi ir gaidāmi arī rudenī. Tāpat nāksies risināt arī skolēnu pārvadājumu jautājumu, jo degvielas cenas turpina pieaugt. A. Kucins
***
Monvīds Švarcs: “Uzņēmējdarbības attīstīšanai pierobežā jābūt sistemātiskai pieejai”
Runājot par pašvaldību attīstību, Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs Monvīds Švarcs nosauca trīs galvenos virzienus: pievilcīgas un kvalitatīvas dzīvesvietas veidošana saviem iedzīvotājiem, uzņēmējdarbības vides attīstība un vietējās kopienas saliedēšana.
“Runājot par uzņēmējdarbības attīstību, jārunā ne tikai par Latgali, bet arī par visu pierobežu. Ir jādomā par sistemātisku pieeju, nevis kā ugunsdzēsēji konkrētos periodos ejam glābt Latgali, to paziņojot populistiski no politiskajām tribīnēm, bet šādām programmām jābūt mērķtiecīgi tendētām uz visiem Latvijas reģioniem ar zemākiem ekonomiskās attīstības rādītājiem,” atzīmēja Monvīds Švarcs.
Piemēram, līdz ar lielo “Rail Baltica” projektu līdzsvaroti jāiegulda arī pārējā Latvijā, citādi ap vienu trasi būs strauja attīstība, tikmēr citviet ekonomiskā plaisa padziļināsies vēl vairāk. Valsts līmenī jārisina problēma, kāpēc uzņēmēji izvēlas investēt nevis Latgalē, bet vietās, kur jau noris aktīva ekonomiskā darbība, uzsvēra pašvaldības vadītājs.
***
Runājot par uzņēmējdarbības attīstību, jārunā ne tikai par Latgali, bet arī par visu pierobežu. M. švarcs
***
Ludzas mērs: “Kopš valstiskās neatkarības atgūšanas pilsētā nav uzbūvēta neviena daudzdzīvokļu māja”
Ludzas novada domes priekšsēdētājs Edgars Mekšs uzsvēra, ka ir būtisks jautājums par Ukrainas bēgļu uzņemšanu. Pašvaldība uzņem tos, kuri ierodas no Krievijas robežas puses, sniedz palīdzību, izmitina, bet daudzi dodas dziļāk Latvijā.
"Daudzi jautā, vai ir darbs, jādomā, kā palīdzēsim ar darbu un integrēšanu. Hoteļi nav ilgtermiņa risinājums, jādomā par citu plānu," uzsvēra pašvaldības vadītājs. Turklāt arī energoresursu cenu kāpums ietekmēšot labklājības līmeni dažādās jomās.
Šobrīd citās valstīs jau tiek domāts par atsevišķu nodokļu samazināšanu. Edgars Mekšs aicināja valdību sekot šiem piemēriem un ieviest līdzīgus pasākumus arī Latvijā.
Politiķis teica, ka ar mājokļu jautājumu un darba vietām liela progresa novadā nav. Kopš padomju laikiem pilsētā nav uzbūvēta neviena jauna daudzdzīvokļu māja. Ja visas šādu projektu izmaksas uzlikt cilvēkiem, viņi tās nespēs segt. Nepietiekams atbalsts bijis arī dzīvojamo mājo siltināšanai.
***
Kopš padomju laikiem pilsētā nav uzbūvēta neviena jauna daudzdzīvokļu māja. Ja visas šādu projektu izmaksas uzlikt cilvēkiem, viņi tās nespēs segt. Nepietiekams atbalsts bijis arī dzīvojamo mājo siltināšanai. E. Mekšs
***
Preiļu mērs: „Nedrīkst pieļaut iedzīvotāju pārcelšanos uz citam valstīm”
Preiļu novada vadītājs Ārijs Vucāns diskusijā minēja, ka ir nepieciešamas korekcijas zaļā kursa ieviešanā, jo ir virkne nosacījumu, kas var novest pie lauksaimniecības produktu apjoma samazinājuma. Tāpat viņš piebilda, ka nozīmīga ir kūdras ieguve. Pašreizējos apstākļos būtu jāatbalsta jebkādi jauni uzņēmumi, kas nodarbosies ar lauksaimniecības attīstību.
Pēc Vucāna teiktā, ir ārkārtīgi būtiski, lai iedzīvotāji nepārceļas uz citam valstīm, tāpat novadiem vajag izveidot labu, stabilu vidi, lai jauni cilvēki tur izvēlētos dzīvot. "Esam jaunu izaicinājumu priekšā. Runājot par pārkārtošanos, ir jāņem vērā, ka Latgales pašvaldībām tas būs būtiski, jo daudzām bija sadarbība ar Krieviju un Baltkrieviju," uzsvēra Vucāns.
***
Esam jaunu izaicinājumu priekšā. Runājot par pārkārtošanos, ir jāņem vērā, ka Latgales pašvaldībām tas būs būtiski, jo daudzām bija sadarbība ar Krieviju un Baltkrieviju. Ā. Vucāns
***
Rēzeknes mērs rezumēja problēmas un piedāvāja risinājumus
Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs savā uzrunā aicināja valdību, piedāvājot konkrētus risinājumus, mazināt cenu kāpuma slogu iedzīvotājiem un pašvaldībai.
Ja ar bēgļu uzņemšanu un izmitināšanu pagaidām viss ir daudz maz skaidrs un valsts kompensācijas mehānismi darbojas, tad citām aktuālām problēmām, ja tām netiks pievērsta operatīva un pienācīga uzmanība, var būt tālejošas smagas sekas.
Lielākais uztraukums ir par krīzi enerģētikā. Gāzes cenas ir strauji palielinājušās. Rēzeknē siltumapgādes tarifs tik strauji pieaugs, ka bez valdības atbalsta pašvaldība nespēs atrisināt problēmas, kas radušās dabasgāzes cenu pieauguma dēļ.
Kā risinājumu šai problēmai A. Bartaševičs piedāvāja saglabāt valsts atbalstu siltumu ražojošiem uzņēmumiem, kompensējot izdevumus, kas ir virs 68 eiro par megavatstundu, kā tas ir pašlaik. Otrkārt, jānodrošina bezmaksas izmešu kvotas fosilajam kurināmajam visam uzņēmumos saražotajam siltumam, kas paredzēts apkurei. Treškārt, programmās pārejai uz nefosilajiem siltuma avotiem jāpalielina fondu atbalsta intensitāte līdz 85% un daļa summas jānovirza centralizētās siltumapgādes sistēmas energoefektivitātes uzlabošanai. Visbeidzot, ceturtkārt, jāuzdod Regulatoram krīzes situācijās ātrāk (līdz vienam mēnesim) reaģēt uz pieteikumiem tarifu izmaiņām pašvaldībās.
Kā nākamo problēmu Rēzeknes mērs minēja cenu kāpumu būvniecībā. Pašvaldībām tas nozīmē būvdarbu līgumu masveida uzteikšana. Lauzt līgumus ir vissliktākais scenārijs, kas radītu finansiālus zaudējumus, iesaldētus objektus un milzīgu bezdarba pieaugumu būvniecības nozarē.
Kā risinājums šai problēmai varētu būt Finanšu ministrijas izstrādātais algoritms, kā pašvaldības un valsts godīgi kompensē cenu pieaugumu būvniekiem bez līgumu laušanas un bez uzraugošo institūciju sankcijām.
Pareizi lēmumi ļautu ieekonomēt naudu un saglabāt nozari. Vitāli svarīgi nodrošināt pašvaldības ar Valsts kases kredītiem, kas ļaus kompensēt būvniekiem objektīvo materiālu sadārdzinājumu. Patstāvīgi pašvaldības to nepavilks.
***
Lielākais uztraukums ir par krīzi enerģētikā. Gāzes cenas ir strauji palielinājušās. Rēzeknē siltumapgādes tarifs tik strauji pieaugs, ka bez valdības atbalsta pašvaldība nespēs atrisināt problēmas, kas radušās dabasgāzes cenu pieauguma dēļ. A. Bartaševičs
***
Atklāj “Axon Cable” jauno ražošanas ēku
Vēlāk Valsts prezidents apmeklēja Daugavpils Valsts ģimnāziju, kur uzklausīja jauniešu viedokļus par Latvijas Republikas Satversmes vērtībām, vienu no pilsētas lielākajiem un modernākajiem rūpniecības uzņēmumiem “Axon Cable”, kur kopā ar Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētāju Andreju Elksniņu, uzņēmuma “Axon Cable” viceprezidenti Kristellu Olivī un Francijas vēstnieci Latvijā Aurēliju Ruajē-Gunēnu atklāja jauno uzņēmuma “Axon Cable” ražotnes ēku.
Jaunajā ražotnē tiek ražota produkcija mašīnbūvniecības nozarei, piegādājot to pazīstamu Eiropas zīmolu autorūpnīcām, kā arī izgatavojot kabeļus satelītsakaru industrijai.
"Axon Cable" ir Francijas uzņēmums, kas darbojas Latvijā kopš 2002. gada un specializējas augsto tehnoloģiju kabeļu savienojumu un savienotājelementu ražošanā tādām nozarēm kā aizsardzība, aeronautika un medicīna. SIA “Axon Cable” ir viens no lielākajiem eksportētājiem Latgales reģionā. Uzņēmumā nodarbināti 700 darbinieki.
Valsts prezidenta amatā Egils Levits ir kopš 2019. gada, un šī bija viņa pirmā vizīte Latvijas otrajā lielākajā pilsētā -- Daugavpilī.
