Aizvadītajā nedēļā Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā un tā pagalmā izstādes projektā “Micēlija” norisinājās trīs mākslinieču krasi atšķirīgas performances, kā arī tika prezentēts izstādes katalogs. Trīs autores katra savā veidā apskatīja izstādes darbus un atainoja to, kas ir šī mākslas projekta pamatā.
Gundega Evelone “Neiespējamajā vizuālajā recenzijā” pauda savu skatījumu par māksliniecēm un izstādi, nolasot pie tās eksponātiem “neuzrakstītās recenzijas” un ļaujoties kustībām, ar kurām viņai šie darbi asociējas.
Flautistes Dārtas Stašānes muzikālā performance bija saistīta ar Pēnelopes Ričardsones vizuālo, taktilo un skaņu instalāciju “Palaid vēlmes vējā”. Tās gaitā Stašāne spēlēja flautu, pieskaroties instalācijai, radīja skaņu, kā arī iesaistīja šajā skaņas radīšanas procesā klātesošos -- cilvēki pārvietojās un trokšņoja, pieskaroties instalācijai.
Laura Feldberga par vietu savai performancei “Reprodukcija” bija izvēlējusies Nikolaja vārtu tiltu. Tās gaitā divas mākslinieces vienotā tekstila elementā “Kopība” taustījās, kustējās, meditēja... Pēc tam pa šo tekstila elementu nolaidās no tilta, noklāja to uz zemes un pēcāk ieraka, tādējādi imitējot sēņotnes iestādīšanu.
Izstādes kontekstā “Micēlija” ir sēņotne, kas caurauž ne tikai zemes virsmu, bet arī sabiedrību kopumā -- tā ir tīklošanās, ideju un enerģiju apmaiņa un dažādu mākslas mediju mijiedarbība.
Tēlniecības maģistre Gundega Evelone strādā dažādos medijos, izvēloties tos atbilstoši vajadzībai, lai turpinātu radīt arvien visaptverošāku realitātes versiju, kas tiecas pilnībā iesaistīt un ietekmēt skatītāju. “Piedaloties izstādē “Micēlija”, nonācu savu „alter ego” sadursmē -- kultūras telpā pieņemto normu dēļ, vienlaikus esot projektā iesaistītai māksliniecei, radītājai, man iezīmējies “iesaistītās personas” lāsts -- lai arī es skaidri redzu savas izstādes vērtības un arī ne tik izdevušās lietas, par to īsti nedrīkstu runāt ne publiskajā telpā, ne privāti. Taču zināms -- kur mani neielaiž pa durvīm, es iegāžos pa logu, un līdz ar to “Neiespējamas vizuālas recenzijas” laikā es vizuāli recenzēju izstādi “Micēlija”, kur pati piedalos, apvienojot gan noskatītus un pārbaudītus mākslas kritikas paņēmienus, gan brīvas un pašizdomātas performances izpausmes.”
Dārta Stašāne ir profesionāla flautiste, šobrīd turpina flautas spēles studijas Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas maģistrantūrā un aktīvi piedalās dažādos akadēmiskās mūzikas projektos un pasākumos. Dārtas muzikālā performance Pēnelopes Ričardsones instalācijā “Palaid vēlmes vējā” bija balstīta domās par taustāmajām un garīgajām vērtībām, ko mums sniedz daba, un par to, kāda ir cilvēka loma tajā. Ļaujoties mirkļa izjūtām un domu plūdumam dabas un cilvēka mijiedarbes kontekstā, mūziķe ir radījusi unikālu mūzikas partitūru, kas liek sajust dabas skaistumu, vienkāršību un vienlaikus lielo spēku. Par vizuālo instalāciju Pēnelope izsakās šādi: “Esmu vairākkārt atstājusi savas plaukstas apveidu mālā, lai iegūtu dzīves līnijas nospiedumu. Veidotie elementi līdzinās kauliem vai arheoloģiskiem atradumiem. Es aicinu skatītājus mijiedarboties – pieskarties, slidināt, virpināt un šķindināt, lai radītu skaņas.”
Laura Feldberga ir pabeigusi Latvijas Mākslas akadēmijas maģistrantūru, viņas radošie darbi ir daudzveidīgi un ietver instalāciju, vides objektus, glezniecību, grafiku un performanci. Mākslinieces instalācijas un objekti bieži ir performanču artefakti vai arī tos var pārveidot par performances rīkiem. Laura Feldberga darbojas Latvijas Performances mākslas centrā kā māksliniece un performances pasniedzēja. “Ar performanci “Reprodukcija” vēlreiz atgriezos “Micēlijas” projekta tēlos un iedzīvināju tos skatītāja klātbūtnē, kā arī ar savu darbību radīju labvēlīgu rituālu tālākai “Micēlijas” dzīvotspējai,” komentēja māksliniece.
