„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā, „Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils pilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2024. gada 13. jūnijs
Ceturtdiena
Ainārs, Uva, Zigfrīds
+7.6 °C
skaidrs laiks

Pētera Martinsona daiļrade atgriežas mājās

Aizvadītās nedēļas nogalē Daugavpils cietokšņa 7. bastionā svinīgi tika atklāta atjaunotā Pulvera noliktavas ēkā iekārtotā jaunā izstāžu telpa “Martinsona māja”, kas veltīta keramiķa Pētera Martinsona (1931--2013) radošajam mantojumam.

Pēteris Martinsons ir dzimis Daugavpilī un iegājis vēsturē kā starptautiski viens no atpazīstamākajiem Latvijas keramiķiem. Ar saviem izcilajiem sasniegumiem viņš vairākkārt darījis godu Latvijas mākslas un kultūras pasaulei, kā arī būtiski ietekmējis Latvijas laikmetīgo keramiku, ievirzot to kvalitatīvi citādā gultnē. Būdams viens no Ķīpsalas keramiķiem, kā arī ilggadējs Dzintaru radošo simpoziju dalībnieks un vadītājs, viņš devis fundamentālu ieguldījumu divu nozīmīgu Latvijas kultūras fenomenu tapšanā, kas transformēja keramiku no ierasti lietišķā žanra par pilnvērtīgu mākslas mediju un iedvesmoja vairākas keramiķu paaudzes gan Latvijā, gan ārvalstīs.

“Martinsona māja” atklāta ar Pētera Martinsona pastāvīgo ekspozīciju “Sapņu pilsēta”. Pēc izglītības arhitekts, mākslinieks visa sava radošā mūža garumā būvēja savu “sapņu pilsētu” ar fantastiskiem iemītniekiem dažādu būtņu veidolā un īpašām arhitektoniskām formām. Cerams, šī “sapņu pilsēta” un tās iemītnieki “Martinsona mājā” beidzot iegūs īstu pajumti un māju sajūtu, kuras allaž pietrūka pašam māksliniekam.

“Martinsona māja” papildina Latvijas un Daugavpils kultūras karti

Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš, uzrunājot pasākuma dalībniekus, atzina, ka “Martinsona māja” ir kļuvusi par būtisku papildinājumu Latvijas un Daugavpils kultūras kartē un ir kārtējais kultūras objekts, kurš papildinās Daugavpils pieteikumu konkursā uz „Eiropas kultūras galvaspilsētas 2027” titulu. Pašvaldības vadītājs teica lielu paldies visiem, kas sekmējuši Daugavpils cietokšņa attīstību un bijuši iesaistīti minētā projekta realizācijā, kā arī vēlēja visiem veiksmi un jaunus izaicinājumus.

Kultūras ministrijas valsts sekretārs vietnieks Uldis Zariņš savā uzrunā klātesošajiem uzsvēra, ka tiesības uz kultūru ir vienas no cilvēka pamattiesībām. Jebkuram Latvijas iedzīvotājam neatkarīgi no tā, kur viņš dzīvo un kādā valodā runā, ir jābūt pieejamiem kultūras pakalpojumiem un iespējai iesaistīties kultūras dzīvē. Savukārt Rotko mākslas centrs ir viena no spilgtākajām šādām izpausmēm Daugavpilī. Viņš pauda gandarījumu arī par to, ka Rotko mākslas centram ir izdevies iesakņoties Daugavpilī: “Lai arī sākumā daudzi skatījās uz centra projektu ar skepsi, ir liels prieks, ka centrs jau daudzus gadus ir populārs un ir kļuvis par pilsētas kultūras dzīves “nervu mezglu”.” Tāpat Uldis Zariņš pauda gandarījumu, ka Daugavpilij ir izdevis iekļūt Eiropas kultūras galvaspilsētai atlases konkursa otrajā kārtā. Tādējādi Daugavpils ir apliecinājusi, ka kultūra ir viens no tās attīstības vadmotīviem.

Gandarījumu par iespēju būt kopā ar Pētera Martinsona talanta cienītājiem pauda arī Saeimas deputāts, bijušais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce, kurš bija viens no tiem, kam pielika savu roku šī projekta realizācijai. “Šo interesanto projektu, būdams vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amatā, es saņēmu mantojumā. Bieži vien runājam, ka projektiem un idejām ir savā starpā jākonkurē, bet vēl labāk ir, ja projekti un idejas savā starpā viens otru papildina, un “Martinsona māja” ir viens no šādiem piemēriem,” uzsvēra Juris Pūce.

Nepabeigtā saruna turpinās

Saeimas deputāte, bijusī Rotko mākslas centra mārketinga speciāliste Inga Goldberga, daloties atmiņās par laiku, kad viss kolektīvs intensīvi gatavojās centra atklāšanai, atcerējās, ka tobrīd Daugavpilī vairākas nedēļas uzturējies arī Pēteris Martinsons. Viņš labprāt vēlējies parunāties, bet lielajā steigā daudziem īsti nav bijis laika šīm sarunām. “Tās izjūtas tagad ir tādas, ka tā saruna toreiz līdz galam tā arī nenotika un, diemžēl, drīz vien pienāca tas brīdis, kad šīs sarunas arī vairs nevarēja notikt. Taču tā īsti nav, jo sarunas notiek pastāvīgi -- ar izstādēm, caur darbiem, simpozijiem, galu galā -- caur “Matrinsona māju”,” uzsvēra Inga Goldberga. Viņa aicināja klātesošos turpināt vai arī uzsākt sarunas šajā mājā vai izstādēs un lepoties ar to, ko ir devuši, atstājuši un veltījuši pilsētai daudzi talantīgi un gudri cilvēki.

Savukārt pazīstamā keramiķa māsas dēls Indulis Leinarts jaunās izstāžu telpas atklāšanas pasākumā dāvināja Rotko centram gleznu, kura savulaik bijusi vienīgais mākslas objekts Pētera Martinsona nelielajā dzīvoklī, kuru viņš pats saucis par “skapi”. Pēc dāvinātāja teiktā, patlaban modernajos dzīvokļos iebūvējamie skapji esot bez maz vai lielāki nekā dzīvoklis, kurā tobrīd mitinājies mākslinieks. Gleznas autore ir māksliniece Māra Kažociņa.

Savukārt jaunā keramiķe Elīna Titāne, papildinot “Martinsona mājas” kolekciju, dāvināja tai vienu no pēdējiem leģendārā keramiķa darbiem. Pie jaunās mākslinieces tas nonāca pirms vairākiem gadiem dažādu nejaušu likumsakarību rezultātā un visus šos gadus gaidīja jaunās izstāžu telpas atklāšanu.

Rotko mākslas centra vadītājs Māris Čačka, runājot par Pēteri Martinsonu, atminējās, ka viņam bijis daudz atslēgas vārdu, kurus viņš labprāt izmantojis vienkāršā sadzīviskā sarunā ar jebkuru sastapto cilvēku. Viņš bija cilvēks ar lielo burtu, viņš bija bezgala intelektuāli piepildīts, reizē arī vienkāršs un atvērts pilnīgi visiem.

Šo keramiķu darbi lika Latvijas vārdam izskanēt visā Eiropā

Pēc savas vērienīgākās retrospektīvās izstādes 2013. gadā Pēteris Martinsons lielu savu darbu kolekcijas daļu uzdāvināja Daugavpils Marka Rotko mākslas centram. Tajā ietilpst mākslinieka pirmie veidojumi un virpojumi, ciļņi ar literāro darbu varoņiem, monumentālas figūras, virkne funkcionālu un stilizētu trauku, trausli porcelāna darbi, ar dažādu materiālu palīdzību atveidotas konkrētas būtnes (vārnas, lauvas, suņi) un tektoniskas būves (torņi, būri), cita veida figūras un daudzas skices. Martinsona keramikas priekšmetus raksturo ideju un mākslinieciskās izpausmes daudzveidība un izmantoto materiālu, tehniku un radīšanas vietu dažādība, savukārt tušas zīmējumi ir spilgti mākslinieciskas meditācijas un rokas un domas treniņa paraugi.

“Martinsona mājas” mainīgo izstāžu daļā kā pirmā atklāta izstāde “Ķīpsalas keramika” no Daugavpils Marka Rotko mākslas centra krājuma. Pagājušā gadsimta 70. un 80. gados no Ķīpsalas nākušie keramiķi pastāvīgi lika Latvijas vārdam izskanēt visā Eiropā -- viņi saņēma godalgas un apbalvojumus starptautiskās izstādēs, kā arī piedalījās simpozijos un citos pasākumos. Kopš pašas sākotnes Ķīpsalas keramikas darbnīcās ir strādājuši vairāk nekā četrdesmit keramiķi, un padomju laika nosacītā informatīvā vakuuma apstākļos katrs lielākā vai mazākā mērā pats radīja profesionālās keramikas mākslas tēlu Latvijā, kas veidojās par visnotaļ konkurētspējīgu parādību. Šobrīd izstādē Ķīpsalas keramika no Marka Rotko centra fondiem ir eksponēti Ineses Āboliņas, Skaidrītes Cihovskas, Violetas Jātnieces, Izabellas Krolles, Silvijas Šmithenas, Kornēlijas Ozoliņas un Latvītes Mednieces darbi.

Abas izstādes “Martinsona mājā” papildina atvērtais laikmetīgās keramikas krājums un Pētera Martinsona grafikas darbu reprodukcijas, iezīmējot Daugavpils cietokšņa kādreizējās Pulvera noliktavas pārtapšanu par pilnvērtīgu mākslas darbu glabātuvi. Līdzīgi bijušā artilērijas arsenāla ēkai, kas pirms deviņiem gadiem atdzima jaunā veidolā un kļuva par Rotko vārda nesēju, arī Pulvera noliktavas ir ieguvusi jaunu seju un funkcijas un turpmāk būs zināma kā “Martinsona māja” -- izcilā keramiķa piemiņas un radošā mantojuma sargātāja.

Reizē ar Pulvera noliktavu atjaunots arī ābeļdārzs

Daugavpils pilsētas domes Attīstības departamenta Projektu nodaļas vecākais eksperts projektu jautājumos Artjoms Mahļins atklāja, ka Pulvera noliktavas restaurācijas darbu gaitā ir nomainīts un atjaunots vēsturiskajā augstumā ēkas jumts, restaurētas ēkas fasādes, atjaunoti logi un durvis, izbūvētas jaunas grīdas, ierīkots ūdensvads, sadzīves kanalizācijas un apkures tīkli, nodrošināta elektroapgāde, izveidota papildu evakuācijas izeja, izbūvēta ugunsgrēka un trauksmes signalizācijas, videonovērošanas sistēma, apsardzes signalizācija un vājstrāvas tīkli.

Ap ēku atjaunota un restaurēta drenāžas apmale no laukakmeņiem. Ēkai piegulošajā teritorijā ierīkots bērnu rotaļu laukums, atjaunots dekoratīvo ābeļu dārzs ar jauniem apstādījumiem un ierīkots ārējais apgaismojums.

Būvniecības un restaurācijas darbus objektā Latvijas--Krievijas pārrobežu sadarbības programmas 2014.--2020. gadam projektā “Kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana un veicināšana Latvijā un Krievijā” veic SIA “Lagron” un SIA “Rem Pro”.

Vienlaikus ar “Martinsona mājas” atvēršanu Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā atklāta arī pavasara sezona ar sešiem jauniem izstāžu projektiem.