Straujš un nekontrolējams energonesēju, tostarp gāzes, naftas un līdz ar to arī degvielas cenu pieaugums acumirklī ietekmēja ogļu un malkas cenas. Un, lai gan mežu Latgalē ir daudz, tomēr 5 kubikmetri malkas maksā ap 350 eiro, kas ne tuvu nav pa kabatai katram mājas īpašniekam, kurš savu mājokli apkurina ar krāsni.
Alternatīva
Malkas cenu kāpums sākās jau pagājušā gada nogalē, kad apkurei paredzētās malkas cena pieauga līdz 27 eiro par blīvi sakrautas malkas kubikmetru. Bet jau šī gada pirmajā ceturksnī cena paaugstinājās līdz 45--50 eiro (alkšņa vai jauktai malkai) par kubikmetru, bet bērza malkai -- līdz 70 eiro par tādu pašu apjomu. To galvenokārt noteica augstās elektroenerģijas izmaksas. Un tad sākās enerģētiskā krīze, ko izraisīja notikumi pasaulē, tostarp karš Ukrainā.
Turklāt malkas cenas pieaugumu provocē tas, ka ievērojami palielinājies šķeldas ražošanai izmantotās koksnes pieprasījums, no kuras tiek izgatavotas granulas, briketes un u.tml.
Uzziņa. Pagājušās nedēļas sākumā sludinājumi reklāmas laikrakstā liecināja, ka 5 kubikmetri skaldītas alkšņa malkas maksā 250 eiro, bērza -- 350 eiro, jaukta malka -- 290 eiro.
Jāpiebilst, ka runa vienmēr ir par it kā 5 kubikmetru pārdošanu, tāpēc tāda cena. Bet, ja mašīnas kravas kastē sabērto malku saliek grēdā un nomēra, tad labākajā gadījumā sanāk 4 kubikmetri vai pat mazāk. Zinu to no personīgās rūgtās pieredzes.
Pirms dažiem gadiem tie, kuri nevarēja atļauties iegādāties pilnvērtīgas bērza, alkšņa vai jauktas malkas automašīnu ar 5 kubikmetru tilpumu, varēja izmantot kokapstrādes uzņēmumu pakalpojumus, kas par zemu cenu pārdeva ražošanas blakusproduktus -- atgriezumus, nomaļus, līstes un citus atkritumus. Šādas firmas darbojās, piemēram, Ziemeļu pilsētiņas rajonā Vaļņu ielā -- "Jaungrīva" un "Koja". Jāpiebilst, ka arī es savulaik dzīvoja cietoksnī dzīvoklī ar krāsns apkuri un ne reizi vien šajos uzņēmumos iegādājos arī koksnes atlikumus krāsns kurināšanai. Ja pilnvērtīgas malkas mašīna, piemēram, maksāja 100--120 eiro, tad atgriezumus, turklāt diezgan kvalitatīvus, varēja nopirkt vien par 40--45 eiro. Tas bija būtisks ietaupījums, turklāt „Kojā” atkritumi maksāja pavisam lēti. Energoefektivitāte šai precei, protams, bija zemāka nekā pilnvērtīgai malkai, tomēr ziemā mēs nesalām. Taču šo uzņēmumu vairs nav, un klientiem vairs nav iespējas iegādāties alternatīvo kurināmo.
Situācijas ir atšķirīgas
Dažiem lauku iedzīvotājiem ir savs mežs, tāpēc ar malku nav problēmu, neskaitot ar mežizstrādi saistītās izmaksas. Bet, piemēram, Faļtopu ciema iedzīvotāja Anna Koržeņevska viensētas teritoriju attīra no nederīgiem kokiem un izmanto tos malkai. Pensionāre pastāstīja, ka kaimiņos viņa jebkurā laikā varot nopirkt zāģētu alkšņa malku -- 5 kubikmetrus par 180 eiro, taču viņai tādas vajadzības neesot bijis.
Cietokšņa iedzīvotāja, 88 gadus vecā Marija Kokina dzīvo divistabu dzīvoklī ar krāsns apkuri mājā Konstantīna ielā. Pensija Marijai ir maza, tāpēc pensionāre centusies rast alternatīvas iespējas lētas malkas iegādei, pērkot to jau minētajos vai citos kokapstrādes uzņēmumos.
Daugavpils pilsētas pašvaldības Sociālajā dienestā Marijai Kokinai nesen piešķīra 300 eiro, par šo naudu viņa varēs nopirkt malku Liginišķos: „Paldies, protams, par palīdzību, bet par šo naudu nevar nopirkt nepieciešamo daudzumu labas malkas. Pietiks labi ja vienai mašīnai, bet ar to man ziemai ir par maz. Par laimi, no privātajiem tirgotājiem man izdevās nopirkt 3 kubikmetrus par savu ar grūtībām iekrāto naudu -- 170 eiro. Ņemot vērā sociālo palīdzību, ceru, ka pietiks arī nākamajai ziemai. Vai tad es varēju iedomāties, ka pienāks tādi laiki?”
Piemēram, Tartaka ciema viensētas „Lazovka” (Augšdaugavas novada Vecsalienas pagasts) iedzīvotājs Nikolajs Slabkovskis malku pērk visu laiku: "Cena man agrāk bija pieņemama, taču šis kurināmais ar katru gadu kļūst aizvien dārgāks, lai gan Latgalē ir daudz mežu. Pašreizējā malkas krīze šokē. Cena ir tik ļoti uzkāpusi, ka nav iespējams aptvert – kas tad īsti ir noticis? Vai meži ir izzuduši, vai nav kam zāģēt un malku piegādāt klientiem, vai ir kādi citi šīs problēmas cēloņi?”
Pagājušajā gadā Nikolajs iegādājās malku Skrudalienas pagasta Silenes ciemā, par diviem līdz trim kubikmetriem samaksāja, pēc viņa vārdiem, aptuveni 120 eiro – tā ir liela nauda, tāpēc Nikolajs vairs nevēlas izmantot šīs firmas pakalpojumus.
Šai ziemai Nikolajs pasūtījis piecas mazas mikroautobusa ietilpības mašīnas malkas -- pa diviem kubikmetriem, kas viņam izmaksās 55 eiro. Taču tā nav kvalitatīva koksne, bet gan saušņi, tomēr arī ar šādu malku var gluži labi sasildīties. Starp citu, Nikolajam šis darījums izdevās, pateicoties savam radiniekam.
Pie malkas taupīšanas spiesti ķerties arī Augšdaugavas apgabala Vecsalienas pagasta viensētas "Torfjaņica" iedzīvotāji Anatolijs Nikolajenko, viņa sieva un dēls. Pagājušajā gadā ģimene iegādājās divas mašīnas malkas, katru par 160 eiro, kas ģimenei, kurā divi cilvēki ir invalīdi, bija ļoti dārgi. Cik šogad maksās kurināmais, nav zināms, taču ir skaidrs, ka par divām malkas autokravām būs jāsamaksā vismaz pustūkstotis eiro. Igors saka: “Tagad, kurinot pirti, jātaupa. Mazgāšana ir kļuvusi par greznību.”
Neko nevar paredzēt
Kokapstrādes uzņēmums SIA "VELS-2" Augšdaugavas novada Vecsalienas pagasta Salandzejā darbojas jau gandrīz 22 gadus. Visu šo laiku uzņēmumu veiksmīgi vada Ludmila Luņa. Galvenā produkcija ir paletes, blakusprodukts ir malka, kura tiek tirgota. Pieredzes bagātā vadītāja uzskata, ka galvenā problēma nav pat pašreizējā augstā malkas cena, galvenais ir koksnes trūkums. Ludmila paskaidroja, ka ievērojama daļa Latgales koksnes aizplūst uz Lietuvas tirgu, Obeļu pilsētu, kur atrodas liela kokapstrādes rūpnīca, kuras jaunās tehnoloģiskās jaudas prasa ļoti lielu koksnes apjomu patēriņu.
„Pašlaik rinda pēc malkas ir četras nedēļas uz priekšu. Es nezinu, kā nodrošināt klientus, jo cenas aug katru dienu. Un ne jau par 5 vai 10 eiro, bet daudz vairāk. Piemēram, es pasūtīju uzņēmumam lietkoksni par 61 eiro kubikmetrā, nepaspējām ne atskatīties, kad tā jau maksāja 78 eiro. Attiecīgi pieaug arī malkas cena. Taču, neatkarīgi no tā, cik tā maksās, tas būs lētāk nekā kurināt ar granulām, gāzi vai akmeņoglēm. Malkai alternatīvas pagaidām nav,” teica Ludmila Luņa, kura dzīvo privātmājā un izmanto malku.
Patlaban 6 kubikmetri alkšņa malkas (viena autokrava) maksā gandrīz 220 eiro. Par bērza malku nemaz nav ko runāt, jo, pēc Ludmilas Luņas teiktā, viņa nevēlas šokēt klientus ar cenu – pircējiem būtu jāmaksā 350 eiro par pieciem kubikmetriem -- pensionāram vai cilvēkam ar vidējiem ienākumiem tā ir nereāla summa. Un ko darīt, ja apkurei nepieciešamas divas vai trīs šādas autokravas?
"Situācija ir ļoti sarežģīta, es neko nevaru prognozēt un nezinu, kas notiks rīt. Tas attiecas ne tikai uz manis vadītā uzņēmuma darbu, bet arī uz klientu nodrošināšanu ar malku,” sacīja Ludmila.
Tā nu sanāk, ka, lai gan Latgalē ir pietiekami daudz mežu, cilvēkiem ir problemātiski iegādāties malku, lai sasildītos un pagatavotu ēdienu.
