Daugavpili aizvien aktuālāks kļūst būvgružu stihisko izgāztuvju jautājums. Iemesli tam ir nepietiekamā kontrole un lielā dārdzība atkritumu noglabāšanai poligonos, preses konferencē Daugavpils domē žurnālistiem atzina Daugavpils Komunālās saimniecības pārvaldes vadītājs Aivars Pudāns.
Dabas resursu nodoklis patlaban ir 80 eiro par tonnu. Nākamgad šis skaitlis pieaugs līdz 95 eiro. Kopumā par vienas tonnas atkritumu apglabāšanu ir jāmaksā aptuveno 130 eiro. Tāpēc nav brīnums ka uzrodas cilvēki, kas vēlas nobēdzināt šos atkritumus.
Konstatēti tiek jau atkritumu izgāšanas fakti. No Vides pārvaldes saņemam arī lēmumus par sodu uzlikšanu, jo izgāztuves atrodas uz pašvaldības zemes. Tuvumā esošos servisus un būvniecības firmas pārvalde nekontrolē. Komunālās saimniecības pārvalde arī nav tā struktūra, kurai būtu jānodarbojas ar šādu kontroli.
Būvatļaujas izsniedz Būvvalde. Attiecīgi tā saņem ziņas, ka šie uzņēmēji kaut kādus atkritumus ir nodevuši apglabāšanai poligonā. Taču precīzu ziņu par daudzumu nav -- zīme var būt ir saņemta par piecām tonnām atkritumu, bet saražotas var būt arī desmit.
Pašvaldības policija veic savu darbu, aktuālajās vietās tiek uzstādītas pārnēsājamas videonovērošanas kameras, daži pārkāpēji tiek noķerti. Bet arī no pašvaldības policijas regulāri tiek saņemtas vēstules par konstatētām piesārņotām vietām.
Tāpat Komunālās saimniecības pārvalde ir vērsusies kompetentās iestādēs un ziņojusi par reklāmām, kuru autori piedāvā lēti izvest atkritumus. Nereti starp šādu reklāmu autoriem ir tie, kas piegružo vidi.
Atbildīgie darbinieki ir pieķēruši pārkāpējus, kas ar mikroautobusiem un smagajām automašīnām ir izveduši un izgāzuši atkritumus. Uz notikuma vietām ir izsaukta policija un vainīgie ir sodīti.
Rezultātā pašvaldībai ik gadu nākas tērēt 30 000 līdz 40 000 eiro, lai savāktu vismaz daļu dažādās vietās patvaļīgi izgāzto atkritumu. Stihisko izgāztuvju veidošanās ziņā situācija ir nelabvēlīga ne tikai Daugavpilī, bet arī visā Latvijā, norādīja Komunālās saimniecības pārvaldes vadītājs.
Daugavpils domes priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Kononovs papildināja, ka, slēdzot līgumus par būvdarbiem, tajos ir iekļauta arī pozīcija par atkritumu utilizācija. Viņš pieļāva, ka oficiāli strādājošās firmas ar reputāciju un vārdu diez vai ved un izgāž atkritumus grāvmalā vai mežmalā. Galvenie vaininieki šajā ziņā varētu būt neoficiāli strādājošie būvnieki, kam nereti lētāk un izdevīgāk atkritumus ir kaut kur aizvest un izgāzt.
