Ar jauno speciālistu trūkumu medicīnas jomā saskaras daudzas ārstniecības iestādes ārpus Rīgas. Izņēmums šajā ziņā ilgus gadus nebija arī Daugavpils reģionālā slimnīca. Pamazām situācija sāk mainīties uz labo pusi. Lai noskaidrotu, kā ārstniecības iestādei ir izdevies gada laikā piesaistīt 11 jaunos speciālistus, “Latgales Laiks” aicināja uz sarunu slimnīcas vadītāju Grigoriju Semjonovu.
-- Kopā ir salikušās daudzas nianses. Lai arī tas varētu šķist dīvaini, ir palīdzējusi pat “Covid-19” izplatība. Līdz ar strauju pacientu skaita pieaugumu esošajiem darbiniekiem noslodze teju dubultojās un mediķi sāka izdegt. Tika ieviests līdzvērtības princips -- nebija tā, ka kāds neiet uz dežūru vai uz akūtajām operācijām. Rezultātā daudzi ārsti vērsās pie manis ar lūgumu piesaistīt jaunus kolēģus, jo saprata, ka šādu slodzi ilgstoši nevarēs izturēt.
Daugavpils reģionālās slimnīcas pieeja nedaudz atšķiras no tās, kādu izmanto dažās citās ārstniecības iestādēs, kur speciālistiem tiek piedāvāts varbūt nedaudz mazāk dažādu izvēles iespēju. Rezultātā speciālisti sāka meklēt, kur ir labāk, kur ir atsaucīgāka administrācija un deva priekšroku mūsu slimnīcai.
Tāpat speciālistu piesaistē palīdzēja jaunie ārsti, kas piestrādā dažādās vietās. Viņi sāka nodarboties ar sava veida rekrutēšanu, iesakot kolēģiem painteresēties par Daugavpils reģionālā slimnīcas piedāvājumu. Pēc tam jau nostrādāja tā saucamais ”klusais telefons” un nevis man nācās kādu meklēt, bet gan mani sameklēja un piedāvāja sadarbību. Rezultātā patlaban Daugavpils reģionālajā slimnīcā strādā ārsti gan no Rēzeknes, gan Jēkabpils un Liepājas.
Daudziem ārstiem svarīgāka par amatu ir spēja darboties izvēlētajā jomā un pilnveidoties
-- Ne vienmēr ārstu var piesaistīt ar augstu amatu, daudzi no viņiem grib darboties izvēlētajā jomā, ārstēt pacientus, operēt, pilnveidoties. Ārstēšana nevar būt hobijs administratīvajam slogam un administratīvais slogs arī nevar būt hobijs ārsta darbam.
Daudziem jaunajiem ārstiem Daugavpils reģionālajā slimnīcā bija iespēja strādāt ar sava profila pacientiem. Viņiem te nenācās „dzīvot” uzņemšanas nodaļā kā pamata speciālistiem. Sākot darbu slimnīcā, jaunie ārsti, pat būdami sertificēti speciālisti, pirmās dežūras tomēr strādāja vietējo kolēģu uzraudzībā, lai labāk iepazītos ar iekšējo kārtību un pacientu loģistiku.
Tāpat piedāvājam rezidentiem brīvu izvēli -- mācīties Daugavpilī vai Rīgā. Manās interesēs ir, lai ārsti apgūtu jaunas ārstniecības metodes un tehnoloģijas un ieviestu tās slimnīcā. Un šī kompromisu pieeja nostrādāja. Vienīgais, ko esmu lūdzis, lai gadījumā, ja kaut kas mainās, savlaicīgi mani informē, lai varētu saplānot slimnīcas darbu.
Daudziem jaunajiem kolēģiem imponē arī tas, ka šeit vienmēr var atnākt aprunāties ar slimnīcas vadību, paužot savu redzējumu par dažādām lietām. Tāpat ir iespēja strādāt ar sava profila pacientiem un paralēli papildināt zināšanas.
Būtiski ir palielināts arī slimnīcas finansiālais atbalsts nepieciešamo speciālistu piesaistei. Ja vēl nesen pašvaldības atbalsts jaunajiem speciālistiem pārspēja ārstniecības iestādes ieguldījumu, tad tagad Daugavpils reģionālā slimnīca rezidentos iegulda jau teju desmit reizes vairāk nekā pašvaldība.
Papildu tiek maksātas stipendijas, apmaksāti kursi, semināri, ārzemju komandējumi. Ievērojama palīdzība tiek sniegta arī nekustamā īpašuma jautājumu risināšanai.
Vēl viens bonuss ir otras rezidentūras iespēja. Lai arī par to esam izpelnījušies arī kritiku, uzskatu, ka šāda pieeja ļaus slimnīcai iegūt plaša spektra klīnicistus, kuri vajadzības gadījumā varēs strādāt dažādos darba laukos.
Brīdī, kad citās ārstniecības iestādēs sapratīs, kāpēc ārsti izvēlas strādāt Daugavpils reģionālajā slimnīcā, un sāks izteikt līdzīgus piedāvājumus, mums ir jābūt gataviem jauniem piedāvājumiem, tāpēc jau tagad ir jādomā uz priekšu.
Izdevies nostiprināt neiroķirurģiju
-- Ar šādu elastīgu pieeju Daugavpils reģionālajai slimnīcai ir izdevies nostiprināt arī neiroķirurģiju. Pie mums ir atnācis strādāt neiroķirurgs Malinka Rabadagala. Kopā ar viņu ir atnācis trešā rezidentūras gada rezidents. Rezultātā drīzumā slimnīcā strādās jau četri neiroķirurgi, kas plāno īstenot dažādas sarežģītas un retas operācijas, tostarp onkoneiroķirurģijas jomā.
Šāds pavērsiens kādam Rīgā, iespējams, var arī nepatikt. Dažs labs varbūt uzskata, ka Daugavpilī nav jābūt ne bērnu kūrijai, ne onkoķirurģijai, ne neiroķirurģijai. Es esmu pret šādu pieeju, par to esmu informējis gan Veselības inspekciju, gan arī Veselības ministriju. Ja mums ir speciālisti, tehnoloģijas un pacienti, neviens nav tiesīgs atņemt slimnīcai šo pakalpojumu.
Tāpat slimnīcā ir izveidojusies laba loru jeb otolaringologu komanda. Diennakts laikā viņi spēj pieņemt līdz 40 pacientiem un veikt līdz astoņām operācijām. Nesen Daugavpils reģionālajā slimnīcā pirmo reizi tika protezēts dzirdes kauliņš. Kaut kas tāds ārpus Rīgas tika veikts pirmo reizi.
Divus jaunus pakalpojumus tuvākajā laikā plāno piedāvāt arī radiologi, kas pagaidām ir pieejami tikai komerciālās ārstniecības iestādēs Rīgā.
Tāpat slimnīcā tiek īstenota mazinvazīvā ķirurģija, piedāvājot jaunas iespējas proktoloģijas profila slimību ārstēšanā. Tas ļāvis samazināt ķirurģisko iejaukšanos un saīsināt pacientu atlabšanas laiku.
Savukārt, kas attiecas uz medicīnas speciālistu piesaisti no ārvalstīm, tad šo procesu sarežģī nepilnības birokrātiskajā sistēmā. Piemēram, kādai no Indijas atbraukušai speciālistei tika izsniegta ID karte bez atļaujas stādāt, lai viņa varētu meklēt darbu. Kad speciāliste bija atradusi darbu, viņai radās problēmas, jo izsniegtais dokuments nedeva viņai iespēju strādāt. Lai rastu risinājumu, darba devējam nācās sākt garu saraksti ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi, Veselības inspekciju un citām institūcijām.
Rezultātā, no vienas puses, ir skaisti saukļi par to, ka mēs esam gatavi uzņemt un palīdzēt, bet, tajā pašā laikā, saskaroties ar sistēmu, tu saproti, ka tā tam tomēr nav gatava.
Pacientiem nebūs lieku reizi jābrauc uz Rīgu
-- Beidzot slimnīcai izdevies piesaistīt arī papildu oftalmologu. Nākamnedēļ Daugavpils reģionālās slimnīcas oftalmologi dosies komandējumā uz Indiju, kur apgūs mazinvazīvu kataraktas operēšanas metodi. Šī metode jau gadus sešus tiek izmantota visā Latvijā, izņemot Daugavpili, kā rezultātā slimnīca zaudēja pacientus.
Tāpat izdevies piesaistīt traumatologu, gastroenterologu, internistus, kā arī histologu -- patologu, kurš patlaban ļoti iedziļinās onkobiopsijās. Ceru, ka jau pēc gada dažādus paraugus analīzei uz Rīgu mums nāksies sūtīt mazāk un tādējādi būsim sasnieguši nākamo līmeni.
Neskatoties uz veiksmīgu jauno speciālistu piesaisti, slimnīcai joprojām ir vajadzīgi bērnu ķirurgi, onkoginekologi, invazīvais radiologs, kas ir samērā reta specialitāte, tādēļ piesaistīt to varētu būt visai grūti.
Lai piesaistītu vajadzīgos speciālistus, ir nepieciešamas arī tehnoloģijas, jo neviens neārstēs ar “dakšām vai lāpstu”. Pateicoties Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstam un citiem finansējuma avotiem, slimnīcai ir iegādāti un darbojas divi kodolmagnētiskās rezonanses aparāti un četri datortomogrāfi. Plānots iegādāties vēl vienu jaunu modernu angiogrāfu, kuru varēs izmantot arī veicot sirds operācijas un pacientiem nebūs lieku reizi jābrauc uz Rīgu.
Universitātes klīnikas ir pārsātinātas ar jaunajiem speciālistiem, tādēļ Daugavpils reģionālajā slimnīcā viņiem ir lielākas iespējas tikt pie atsevišķiem aparatūras veidiem. Redzot, ka Daugavpils reģionālajā slimnīcā ir pieejams labs aprīkojums un laba darba samaksa, šurp braukt ir ieinteresēti arī augsta līmeņa speciālisti no Rīgas, kur konkurence ir daudz lielāka.
Esam nostiprinājušies arī neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanā
-- Esam nostiprinājušies arī neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanā. Ir atnākuši vairāki jaunie neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta ārsti un rudenī atnāks vēl. Viņu rīcībā ir savs datortomogrāfs, rentgens, ultrasonogrāfijas iekārta un endoskopi, un viņi jau uz vietas var sniegt daudzpusīgu medicīnisko palīdzību -- noteikt diagnozi un stabilizēt pacientu.
Viņu rīcībā ir arī pašiem sava reanimācija ar aprīkojumu. Pavisam nesen neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta ārsts, saprotot, ka pacientam ir insults, nesagaidot neirologu, pats uz vietas, uzņemšanas nodaļā, veica viņam trombolīzi -- ievadījis preparātu, kurš izsūc trombu.
Rezultātā cilvēks tika izārstēts minimālā laika sprīdī un viņa atgūstamā funkcionalitāte būs maksimāla. Tas Daugavpilī tika paveikts pirmo reizi. Šādi pavērsieni iedvesmo arī pašus jaunos ārstus, un tas ir svarīgs faktors.
Saistībā ar visu iepriekš minēto vēlos piebilst, ka tas nav tikai mans nopelns. Jauno speciālistu piesaistes jautājumu sāka risināt mani priekšteči slimnīcas vadītāja amatā Aivars Zdanovskis, Reinis Joksts un Inta Vaivode. Mans uzdevums bija to visu nepazaudēt un nostiprināt, lai slimnīcas ārstu kolektīvu ik gadu papildinātu vismaz desmit jauni kolēģi, kas nomainīto tos kas noslēdz aktīvās darba gaitas.
Slimnīcā strādā arī bēgļu gaitās devušies ārsti no Ukrainas
Patlaban Daugavpils reģionālajā slimnīcā strādā arī vairāki ārsti no Ukrainas, kas kara dēļ bijuši spiesti doties bēgļu gaitās. Viņu vidū ir oftalmoloģe no Odesas Filatova vārdā nosauktās klīnikas, kā arī kardioloģe ar profesores zinātnisko grādu. Patlaban šiem speciālistiem tiek risināts dzīvesvietas jautājums.
Šie speciālisti varēs ne vien atslogot pašmāju speciālistus, bet arī iemācīt ko jaunu. Gadījumā, ja pie mums ārstēšanai tiks nogādāti pacienti no Ukrainas, viņi varētu palīdzēt arī ar komunikāciju gadījumos, kad pacientiem būs problēmas sazināties citās valodās.
Attiecībā uz noslodzi ārstiem darbosies līdzvērtības princips. Vienīgie atvieglojumi ārstiem no Ukrainas varētu būt saistīti ar dokumentu pildīšanu. Lai pašmāju ārsti, kas būs atbildīgi arī par dokumentu aizpildīšanu, nejustos apdalīti, būs iespējamas atšķirības atalgojuma ziņā.
Savukārt, kas attiecas uz medicīnisko pakalpojumu sniegšanu Ukrainas kara bēgļiem, tie viņiem ir pieejami ar tādiem pašiem nosacījumiem kā vietējiem iedzīvotājiem.
