No 27. Līdz 29. aprīlim Rēzeknē norisinās Latgolys kongress "Latgaliskuma kods Eiropā: no valodas līdz ekonomikai". Kongresā pulcējas ap 100 dažādu jomu eksperti, tai skaitā ministri un Ukrainas un Polijas vēstnieki, kas diskutē par Latgales un latgaliešu valodas attīstībai aktuāliem jautājumiem.
Kongresa atklāšanā Latgales vēstniecībā „Gors” klātesošos uzrunāja Valsts prezidents Egils Levits, dzejniece Anna Rancāne, katoļu arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs, Saeimas deputāte Ilga Šuplinska, režisors Viesturs Kairišs, citas oficiālas personas. Savu apsveikumu video formātā kongresa dalībniekiem bija atsūtījis arī Ministru prezidenta Krišjānis Kariņš.
Kongresa pirmā diena bija atskatīšanās uz paveikto un Latgolys kongresa atceres dienas svinēšana. Kongresa delegāti un viesi tika aicināti uz svinīgu dievkalpojumu Rēzeknes Jēzus Sirds katedrālē, kam sekoja kopīgs gājiens uz piemiņas vietu "Latgales kongresam -- 100", kur Atmodas laika aktīvisti, pazīstami sabiedriskie darbinieki, tostarp Anna Rancāne, Osvalds Zvejsalnieks, Lidija Leikuma un Imants Slišāns atklāja savu redzējumu par latgaliskuma nozīmi sabiedrībā.
Otrajā dienā notika diskusijas, tika lasīti referāti, uzklausīti ekspertu un atbildīgo institūciju pārstāvju secinājumi par Latgales tautsaimniecībai, tūrismam, izglītībai, latgaliešu valodai, drošībai un efektīvākai pārvaldei aktuāliem jautājumiem.
Šodien, kongresa trešajā dienā, tā delegāti diskusijā uzklausīs politisko partiju veikumu un plānu Latgales sociālās un ekonomiskās nevienlīdzības mazināšanai, kā arī balsos par rezolūciju -- prioritātēm nākamajiem pieciem gadiem.
Latgales kongresa mērķis ir nostiprināt Latgales simtgades kongresā apliecināto, ka Latgolys kongress ir 1917. gada Latgales kongresa lēmumu idejisks turpinātājs, kas nodrošina latgaliešu valodas un kultūras savdabības kā latviešu nācijas bagātības, saglabāšanu, aizsardzību un attīstību un valstiski atbalsta Latgales latviešus - latgaliešus kā Latvijas valsts nācijas sastāvdaļu.
Viena no kongresa organizatorēm Maija Upeniece norāda, ka pēdējā laika notikumi, īpaši Krievijas izraisītais karš Ukrainā, nepārprotami atklāj, ka Latgales attīstībai -- latgaliešu valodai, ekonomikai un labklājībai, no valsts puses nav pievērsta vajadzīgā uzmanība.
Kongress iecerēts kā rīcības plāns reģionu attīstībai un savas unikalitātes apliecinājumam latviskajā kultūrā un valodā. Ir svarīgi, ka 1917. gada lēmumi tiek skaidroti nākamajām paaudzēm un tiek sadzirdēti valdībā un Saeimā.
