Saslimstība ar “Covid-19” pakāpeniski samazinās, un gan iedzīvotāji, gan mediķi var atviegloti uzelpot. Taču cik ilgs būs šis atelpas brīdis un vai tuvākajā laikā ārstniecības iestādes negaida jauni pārbaudījumi, pārdomās ar avīzi “Latgales Laiks” dalījās Daugavpils reģionālās slimnīcas vadītājs Grigorijs Semjonovs.
* Saslimstība ar “Covid-19” mazinās. Vai mediķi un iedzīvotāji beidzot var atviegloti uzelpot?
-- No epidemioloģiskā viedokļa situācija ir jūtami uzlabojusies un mediķi pamazām sāk atvilkt elpu. Diemžēl mani kā slimnīcas vadītāju bažīgu dara ārstniecības iestāžu finansēšanas jautājumi. Patlaban Ministru kabinets piešķir finansējumu ārstniecības iestādēm vēl par pagājušo gadu. Esam saņēmuši arī solījumu, ka aprīlī slimnīcai tiks samaksāts par ambulatorajiem pakalpojumiem. Taču ne par janvāri, ne februāri, ne martu tas pagaidām nav izdarīts.
Ne es zinu, kādi būs rēķini, ne kādā apjomā tos apmaksās. Ir saņemti avansa maksājumi, bet kopumā ir neziņa, kas izsit no sliedēm. Es saprotu, ka tagad ir krīze, budžets ir ierobežots un rit cīņa starp nozarēm, bet tādu haosu, kāds nozares finansēšanā valda patlaban, es līdz šim neesmu piedzīvojis.
Pēdējie rīkojumi liecina, ka valdība patlaban kompensē savas saistības par pagājušo gadu no šī gada budžeta. Nezinu, kāpēc par to neviens neceļ trauksmi. Man kā ekonomistam un finansistam rodas iespaids, ka pie varas esošajiem nedz bija līdzekļi dodot solījumus, nedz arī ir īsta saprašana par to, kā izvilkt šo gadu.
Lai ļautu slimnīcām savilkt galus, gada pārskatu iesniegšana tām sākumā tika atļauta līdz septembrim. Savukārt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir pateikusi, ka pārskati ir jāiesniedz līdz maijam. Iepriekš pārskatu iesniegšanas termiņš lielajām iestādēm bija nākamā gada jūlijs.
* Kā kopējais cenu pieaugums ir ietekmējis medikamentu cenas?
-- Patlaban ārstniecības iestādes iepērk preparātus maksimālā daudzumā, lai izdarītu to par iespējami zemākām cenām, jo neviens nezina, kas būs ar piegādēm turpmāk.
Man zvana piegādātāji un atklāti saka, ka pa vecajām cenām medicīnas materiāli viņiem palikuši ne ilgāk kā pusotram mēnesim. Sākotnējais pieaugums tiek prognozēts ap 11%. Nav sarežģīti izrēķināt, ka tad, ja slimnīcas kopējais budžets medikamentiem ir desmit miljoni, sadārdzinājums automātiski būs 1,1 miljons eiro. Turklāt tas būs tikai pirmais kāpums.
Daudzās medicīnas iestādēs jau nav krājumu un dažādas medicīniskās lietas tiek meklētas konkrētam pacientam. Par to gan netiek plaši runāts. Turklāt tas ir tikai sākums. Mēs vēl neesam sagaidījuši brīdi, kad energoresursu burbulis iespaidos citas cenas.
Ja slimnīcā patlaban netiks izveidots kāds medikamentu krājums, kad radīsies problēmas ar medikamentu un preparātu piegādēm, piegādātāji sāks izmantot situāciju un manipulēt. Lai nepieļautu šādas situācijas izveidi, ārstniecības iestāde jau tagad apmaksā nevis kārtējos rēķinus, bet gan veic medikamentu priekšapmaksu divas nedēļas uz priekšu, lai jebkurā brīdī būtu iespēja piezvanīt piegādātājam un saņemt nepieciešamo preparātu. Rezultātā piegādātāji patur slimnīcai nepieciešamos preparātus.
Pagājušo gadu Daugavpils reģionālā slimnīca noslēdza ar 2,9 miljoni eiro peļņu. Tas apliecina, ka mēs mākam pelnīt un taupīt. Daļa peļņas tika izlietota atalgojuma fonda palielinājumam, kam tika novirzīti 0,5 miljoni eiro, kā arī valdības pieņemto likumu izpildei, jo ar ministrijas piešķirto finansējumu likuma prasības izpildīt nebija iespējams. Tāpat papildu finansējums bija nepieciešams, lai piesaistītu un noturētu dažu specialitāšu darbiniekus, kā arī lai segtu apkures un elektroenerģijas sadārdzinājumu.
* Kāda situācija nākotnē varēt izveidoties komunālo pakalpojumu apmaksas jomā?
-- Jāņem vērā, ka jau no septembra ārstniecības iestādes sagaida “trakas lietas” sakarā ar apkures tarifu pieaugumu un citiem sadārdzinājumiem. Rēzeknē siltumapgādes tarifs jau ir pieaudzis četras reizes. Daugavpilī situācija pagaidām ir mazliet labāka.
Daugavpils reģionālās slimnīcas telpu kopējā platība ir 36 000 kvadrātmetri un nodrošināt šajās telpās apkuri nav tas pats, kas apkurināt dzīvokli. Līdz ar straujo apkures tarifa kāpumu var prognozēt arī būtisku apkures izmaksu pieaugumu.
Slimnīcā ir arī aprīkojums, kas patērē daudz elektroenerģijas. Daža laba iekārta darba režīmā patērē tik pat daudz elektroenerģijas teju kā puse dzīvojamās mājas.
* Kā slimnīcā sokas ar tehnoloģisko iekārtu parka atjaunošanu?
-- Sakarā ar finanšu trūkumu ieguldījumus tehnoloģijās Daugavpils reģionālajā slimnīcā nāksies atlikt uz vēlāku laiku -- līdz kādam 2024.--2025. gadam. Līdz tam par attīstību diez vai varēsim runāt. Pat ja karš Ukrainā agrāk vai vēlāk beigsies, tā atbalsis būs jūtamai vēl vairākus gadus.
Šķiet, ka plāna, kā izkļūt no radušās situācijas, pagaidām nav ne kabinetos Rīgā, ne Daugavpilī. Turklāt tiek “apgriezts” pat tas, kas tika dots. Ir šaubas, ka mums palīdzēs apmaksāt un uzturēt vairākas intensīvās terapijas.
Iepriekš slimnīcā bija viena reanimācija ar astoņām gultām. “Covid-19” izplatības laikā reģionālajām slimnīcām tika piešķirts papildu finansējums 2,9 miljoni eiro apmērā papildu intensīvo terapiju izveidei, lai varētu nodrošināt kvalitatīvāku ārstēšanu akūtajiem, kardioloģijas un neiroloģijas pacientiem.
Es vēl toreiz jautāju -- ja mēs tagad ieguldīsim naudu un visu to izveidosim, vai tiks paredzēti līdzekļi šīs jaunizveidotās infrastruktūras uzturēšanai? Jo ir nepieciešama papildu nauda speciālistiem, preparātiem, perfuzoriem, infuzomātiem, dažādām vienreizlietojamām lietām. Tika solīts, ka būs. Kādu laiku, lai arī ar aizkavēšanos, maksāts tomēr tika. Šogad tika solīts iekļaut šo finansējumu fiksēti, taču tas nenotika. Savukārt pēdējā sanāksmē Veselības ministrijas valsts sekretāre Indra Dreika paziņoja, ka papildu apmaksas par reanimāciju slimnīcām nebūs. Tas slimnīcai vēl ir mīnus 1,5 miljoni eiro.
Uzskatu, ka šāda pieeja nav pareiza. Nav pareizi iedot naudu kaut kādu struktūru izveidei un pēc tam neparedzēt līdzekļus to uzturēšanai. Tagad tās būs jāslēdz un to izveidei iztērētie līdzekļi būs izlietoti nelietderīgi. Ja mēs iepriekš būtu zinājuši, ka viss notiks tieši tā, būtu šo naudu būtu izlietojuši racionālāk.
* Kādas izdevumu pozīcijas slimnīcai var nāktie samazināt?
-- Man šķiet, ka liela daļa politiķu un parasto cilvēku pagaidām vēl patiesībā nemaz neapzinās to, kas mūs visus sagaida. Nesen man bija saruna ar slimnīcas kolektīvu, kurā es skaidroju, ka ekonomijas pasākumi iestādē ir ieviesti nevis tādēļ, ka vadītājam būtu žēl maksāt saviem darbiniekiem, bet gan tādēļ, ka es apzinos, ka pacienti kaut kā būs jāārstē.
Pēc situācijas izskaidrošanas darbinieki sāka apjaust, kādēļ slimnīcas vadība atsakās no dažādām lietām, tai skaitā deputātu solītās veselības apdrošināšanas polišu apmaksas.
90% no slimnīcas budžeta izmaksām veido darbinieku algas un maksa par medicīnas preparātiem. Ja sāks rasties problēmas ar preparātu piegādēm, tad var nākties samazināt algu fondu. Ja ārstniecības iestādēm šim gadam solītais finansējums tiks samazināts, tas būs neizbēgami.
Šis solis gan tiks sperts kā pats pēdējais un var būt tikai kā īstermiņa risinājums, jo kā sekas tam var būt boikoti, streiki un problēmas ar dežūru nodrošināšanu.
* Kā slimnīcā cenšas uzlabot finansiālo situāciju?
-- Vienīgās cerības ir uz to, ka šis ir priekšvēlēšanu laiks, kad tiek solītas “zelta upes”. Savukārt tiem, kas atnāks pēc vēlēšanām, gan būs ļoti grūti. Pieļauju, ka diez vai kāds vispār gribēs būt vadošajā koalīcijā, jo atsēdēties opozīcijā būs izdevīgāk, jo nozares būs jāuztur un krīze jārisina, bet budžets ir tukšs.
Šajā situācijā katrā iestādē būs jāizdomā, kā izdzīvot. Viens no veidiem, kā papildināt ienākumus, Daugavpils reģionālajā slimnīcā tiek apsvērta iespēja sniegt medicīnas tūrisma pakalpojumu.
Pateicoties jauno speciālist piesaistei, Daugavpils reģionālajā slimnīcā ir radusies iespēja piedāvāt vairākus jaunus medicīnas pakalpojumus. Centīsimies nodibināt sakarus arī ar ārvalstu apdrošināšanas firmām, piedāvājot pakalpojumu “all in” jeb viss iekļauts, kurš paredz pacientu transportēšanu no lidostas uz ārstniecības iestādi, viņu ārstēšanu, izmitināšanu un nogādāšanu atpakaļ.
