Reiz mājas preču izstādē manu uzmanību piesaistīja neliels galdiņš, uz kura bija izvietoti dažādi rokdarbi un miniatūras gleznas uz koka, finiera un akmens. Darbu autore ar lielu pietāti stāstīja par katru savu darinājumu.
Daugavpiliete Jeļena Poltarenoka ir daudzpusīga un radoša personība. Jaunībā viņa rakstīja dzeju un skaisti zīmēja. Vēlāk kļuva par četru bērnu māmiņu un aizrāvās ar dažādu lietu darināšanu no finiera vai koka, bet nesen sāka cept mājās maizi un iekopt dārzu. Katrs viņas darbs ir unikāls, dažas detaļas gribas apskatīt zem palielināmā stikla, jo visi sīkumi un nianses ir rūpīgi pārdomātas. Šādi cilvēki parasti visu dara no sirds, nevis lai izrādītos, pašu un savu mīļo cilvēku priekam. Esmu ļoti pateicīga, ka Jeļena piekrita pastāstīt par savu radošo darbību avīzes "Latgales Laiks" lasītājiem.
– Pastāstiet mazliet par sevi!
-- Svarīgākais manā dzīvē ir tas, ka esmu māmiņa. Tas ir pamats, no kura ir loģiski attīstīties. Uzskatu, ka galdā visam jābūt garšīgam, mājās jābūt mājīgi, dārzā -- skaisti. Man ļoti patīk gatavot, un, tā kā manā ģimenē ir seši cilvēki, cenšos gatavošanu nepārvērst par smagu nastu, bet gan gatavot vienkāršas un sātīgas maltītes. Man ļoti patīk kopt savu dārzu -- agrā pavasarī sāku sēt puķes, lai vasarā mūs priecētu košas puķu dobes un skaisti pušķi. Man patīk, kad gan māju, gan dārzu piepilda omulīgi sīkumi, kas liecina par raksturu un individualitāti. Iespējams, tāpēc mani ieinteresēja zāģēšana ar finierzāģīti un suvenīru izgatavošana, kā arī sienu apgleznošana.
– Kā jūs uzsākāt radošo darbību?
-- Kādreiz kolekcionēju kaķu figūriņas, un, kad veikalā ieraudzīju grāmatu par to, kā izgatavot koka darinājumus kaķu formā, uzreiz to nopirku. Toreiz es pat nezināju, kas ir finierzāģītis. Vīrs man parādīja, kā zāģēt un izgriezt, tā tapa mans pirmais darinājums -- amizants bērnu drēbju pakaramais kaķa galvas formā.
Zāģēšana ar finierzāģīti mani ļoti aizrāva, jo šķita kā brīnums, ka pati varu izgatavot dekoratīvu elementu, tieši tādu, kāds man vajadzīgs. Piemēram, es gribu kaķi ar banti, kas sēž pie puķu poda, vēlos, lai vasaras verandā stāvētu meitenes siluets ar lukturīti rokās, uz ārdurvīm karātos plāksnīte ar sveicienu, kuru ieraugot, uzreiz būtu skaidrs, ko šajās mājās mīl, rozes, bet uz atslēgu piekariņa būtu uzzīmēts manas mazās dzimtenes -- Grīvas -- ģerbonis.
-- Izklausās pēc moto: uzmanība pret detaļām ir tiekšanās pēc ideāla?
-- Droši vien (smejas).
-- Kā radās ideja par sienu apgleznošanu?
– Sienu apgleznošana sākās ar to, ka man mājās bija baltas tapetes un es, kā radošs cilvēks, nolēmu ienest savu individualitāti. Otu iemēģināju uz balta boilera, uz kura uzzīmēju lielu attēlu, lai bērniem būtu jautrāk. Tad meitai pie viņas gultas uz sienas uzzīmēju pilsētu, uz virtuves sienas tapa liels koks ar kaķiem (tas ir ļoti skaists un neparasts skats -- īsts atradums kaķu mīļotājiem -- aut. piez.). Pie dēla gultas uz sienas uzzīmēju lidojošus balonus. Galvenais, lai bērniem patīk un lai mēs visi savā mājā justos ērti.
– Kā rodas ideja vai tēls, kur smeļaties iedvesmu?
– Mani iedvesmo cilvēki! Pirmām kārtām mana ģimene -- bērnu mīļāko multfilmu varoņi, pēc fotogrāfijas tapis koka portrets mammai, koka piekariņš mašīnas atslēgām tētim, pie datora sēdoša cilvēka figūriņa vīram, jaunlaulāto siluets dāvanā kāzu gadadienā māsai, drēbju pakaramais māsas bērniem, sienas panno vecmāmiņai... Pie zobārsta eju ar kuloniņu fejas formā vai magnētiņu zoba formā, pie kurpnieka -- ar kulonu zābaciņa formā. Skolotāji, audzinātāji, draugi saņem manis darinātus suvenīrus. Idejas vai bildītes meklēju internetā. Tā bija arī ar dāvana manu bērnu masierei -- skaidri zināju, ka jābūt attēlam ar rokām un mazuļiem, bet ilgi nevarēju atrast piemērotu (meistare pārzīmē no foto vai bildes, iezīmējot vissīkākās detaļas -- aut. piez.). Vieglāk būtu, ja es pati prastu radīt tēlu, bet es protu tikai izveidot.
-- Pie kā jūs tagad strādājat?
-- Tagad, kad ir kļuvis siltāks, mēs vairāk laika pavadām ārpus mājas, tāpēc domāju par dažādiem darinājumiem dārzam, ārdurvju rotājumu, meklēju attēlus. Vēlos uztaisīt košus vasarīgus atslēgu piekariņus ar tauriņiem vai ogām. Domāju, kā varētu izdaiļot saimniecības ēkas pie mājas, -- apgleznot vai izgriezt dekoru?
-- Ko jums visvairāk patīk izgatavot?
– Agrāk man vairāk patika izzāģēt, bet tagad piesaista apgleznošana. Zīmējot es ielieku daļu no sevis šajā procesā. Pat maza atslēgu piekariņa izgatavošanā es ieguldu daudz pūļu, laika, zīmēju katru detaļu ar īpašu uzmanību un mīlestību. Dāvinot savu darinājumu, es vēlos teikt -- "skat, es domāju par tevi", es uzzināju, kas tev patīk, kas tevi aizrauj, es nepirku tev veikalā bezpersonisku lietu, es to izzāģēju no finiera vai koka, nopulēju, sameklēju tēlu, nokrāsoju, nolakoju, un tas viss -- ar domām par tevi, tev, "lai tu pasmaidītu".
Mans moto ir visu darīt ar mīlestību. Laikam tāpēc mani neinteresē masveida ražošana, -- pieņemt pasūtījumus tam, kas nav man atbilstošs.
Mans radošais darbs nav ienākumu avots, bet gan manas iekšējās pasaules izpausme.
– Kā jūsu lielā ģimene izturas pret vaļasprieku?
-- Mana ģimene mani ļoti atbalsta. Tāpat kā visus radošus cilvēkus, arī mani dažkārt piemeklē spēku izsīkums un rodas jautājums: "Kam tas viss vajadzīgs?" Tad manējie saka: “Dari to sev! To vajag tev!"
Maniem bērniem patīk mans hobijs, viņi slavē manus darinājumus. Lielākie jau ir mēģinājuši griezt ar finierzāģīti, meita skaisti zīmē, bet vai tas viņus aizrauj, nevaru pateikt... Taču potenciāls noteikti ir.
-- Kā paiet jūsu parastā diena?
– Liela ģimene vienmēr prasa daudz rūpju. Gribētos paspēt vairāk, bet reizēm nav iespējams visu izkontrolēt. Esmu iemācījusies pieņemt visu tā, kā ir...
Kad bērni dodas uz skolu un bērnudārzu, bet vīrs -- uz darbu, sākas mans “brīvais laiks” -- izvedu pastaigā suni, pabaroju kaķi, gatavoju vakariņas, tīru, mazgāju, kopju dārzu. Tas viss man nav slogs, priecājos, ka mana dzīve ir tieši tāda. Jā, man ir daudz rūpju, bet, kad pienāk vakars, skatos saulrietā un pateicos par aizvadīto dienu, ar cerību gaidot jaunu dienu.
Pateikusies Jeļenai par sarunu, veicu pasūtījumu, un tagad man ir meistares darināts atslēgu piekariņš, kas simbolizē manai ģimenei svarīgu notikumu. Tas vienlaikus gan patīkami pārsteidza, gan iepriecināja.
Ir lieliski, ja ir iemīļots darbs vai hobijs, vai ne!?
