Pēc gada pārtraukuma aprīļa beigās klātienē Rīgas Ekonomiskajā augstskolā norisinājās ASV vēstniecības atbalstītais Latvijas Reģionālo mediju asociācijas projekta noslēguma seminārs “Latvijas reģionālie mediji -- izaicinājumi, problēmas, risinājumi”, kurā piedalījās vairāki desmiti reģionālo mediju žurnālistu, redaktoru un dizaineru no visas Latvijas. Semināra gaitā tika pārrunāti šobrīd aktuālie reģionālo mediju izaicinājumi, kā arī uzklausīts projekta ekspertu viedoklis dažādos ar
mediju darbību saistītos jautājumos.
Īsts medijs ir tikai tas, kurā ir spēja dzīvot žurnālistikai
Runājot par Latvijas reģionālo mediju izaicinājumiem 2022. gadā, Latvijas Reģionālo mediju asociācijas un projekta vadītāja, “Neatkarīgo Tukuma Ziņu” redaktore Ivonna Plaude norādīja, ka Latvijā ir salīdzinoši mazs mediju tirgus un tam ir nepieciešams atbalsts.
Šobrīd situācija reģionālajās avīzēs ir neapskaužama. Tik lielu darba apjomu par tik niecīgu atalgojumu, kāds ir žurnālistiem vietējās avīzēs, šobrīd jau neviens vairs neveic. Situāciju avīžu redakcijās vēl vairāk ir sarežģījis karš Ukrainā, kura rezultātā ir krietni pieauguši gan drukas izdevumi, gan papīra cena, gan arī maksa par pasta pakalpojumiem. Ja pašreizējā situācijā nekas netiks mainīts, avīžu pastāvēšana jau dažos tuvākajos gados būs nopietni apdraudēta. Savukārt, beidzot pastāvēt šiem neatkarīgajiem medijiem, demokrātija valstī būs apdraudēta.
„Līdz šim izdzīvojušie neatkarīgie mediji šobrīd ir viens no svarīgākajiem valsts demokrātijas balstiem. Tādēļ patiesībā tiem būtu jāsaņem pilnīgs valsts atbalsts gan satura ražošanai, gan arī medija uzturēšanai. Ja pārstās eksistēt neatkarīgie mediji, valstī izzudīs arī demokrātija,” brīdināja Ivonna Plaude.
Pašreizējo situāciju vēl vairāk sarežģījis tas, ka Latvijā turpina samazināties iedzīvotāju skaits. Pēdējos 11 gados tas ir samazinājies vēl par 12%. Visvairāk šo negatīvo ietekmi izjūt reģioni, kurus ir skārusī arī iekšējā migrācija.
Smelties informāciju tīmeklī ir kā mēģināt “padzerties no šļūtenes”
Ievākt objektīvu un ticamu informāciju sociālajos tīklos vai kur citur internetā ir tikpat grūti kā “mēģināt padzerties no šļūtenes”, tēlaini salīdzināja Ivonna Plaude.
UNESCO apkopotā informācija liecina, ka interneta lietotāju skaits strauji pieaug, mainās lasītāju paradumi un bezmaksas saturs “noēd” tradicionālo mediju iespējas. Šādā situācijā īpaši svarīgs kļūst kritiskās domāšanas un medijpratības līmenis, kas daļā sabiedrības joprojām ir visai zems.
Politisko partiju, reliģisko organizāciju, valsts un pašvaldību struktūru, kā arī kapitālsabiedrību informatīvie izdevumi un kanāli pilnīgi noteikti nevar tikt uzskatīti par medijiem, jo tie nespēj realizēt vārda brīvību. Tie visbiežāk tiek uzturēti par pašvaldības jeb nodokļu maksātāju līdzekļiem un deformē mediju tirgu, vai arī par ziedotāju naudu un atspoguļo konkrētu viedokli. Savukārt objektīvas informācijas sniegšanu var nodrošināt tikai redakcionāli neatkarīgi un viedokļu ziņā daudzveidīgi mediji.
Diemžēl Latvijā tiek pieļauta un pat atbalstīta mediju un reklāmas tirgus kropļošana -- tiek izdotas pašvaldības avīzes, veidotas mājaslapas, ir televīzija un radio. Valsts pieļauj, ka tās struktūras sabiedrības informēšanas kampaņas rīko uz neatkarīgu mediju rēķina. Tas kropļo sabiedrības izpratni par neatkarīgu mediju lomu sabiedrībā, kā arī grauj neatkarīgu mediju ekonomisko pamatu. Rezultātā reģionālā prese šobrīd vairumā gadījumā strādā ar zaudējumiem un nespēj nodrošināt žurnālistiem adekvātu darba samaksu.
Saturiskie vilcēji medijos -- kriminālziņas, horoskopi, skandāli…
Projekta gaitā eksperti ilgākā laika posmā pētīja reģionālos medijus, piecus no tiem
-- padziļināti. Semināra gaitā eksperti prezentēja savas atziņas.
LTV galvenā redaktore, projekta eksperte Sigita Roķe izteica arī ieteikumus reģionālo avīžu pārstāvjiem par jautājumiem, kas saistīti ar redakcijas darba organizēšanu, satura plānošanu un dažādu problēmu risināšanu.
Savukārt populārās interneta vietnes LSM izveidotāja un redaktore, projekta eksperte, žurnāliste Marta Cerava runāja par reģionālo mediju darba organizāciju interneta vietnēs un sociālajos tīklos un par to, kā web auditorijas nonāk pie satura. Tāpat tika runāts par „Google” milzīgo lomu, dizainu, lietotāju iesaisti, saturiskajām iespējām, izaicinājumiem, aktuālajām problēmām, kā arī to iespējamajiem risinājumiem.
Tika secināts, ka saturiskie vilcēji medijos joprojām ir kriminālziņas, horoskopi, mirušo saraksti, politiskie skandāli un lokālais sports.
Cilvēki nav mainījušies, mainījušies ir mediji
Semināra otrajā daļā par drukāta medija dizainu, tipiskākajām kļūdām, problēmām un to risinājumiem runāja projekta eksperts mākslinieks dizainers Kirils Šmeļkovs.
Viņš akcentēja, ka reģionālajiem medijiem svarīgi ir kalpot sava novada cilvēkiem un pārliecināt lasītāju, ka pakalpojums, ko tas piedāvā, ir cenas vērts. „Svarīgi ir būt zinošiem, neatkarīgiem un vienmēr aizstāvēt vietējos iedzīvotājus, kā arī rakstīt par tēmām, kas skar novada iedzīvotāju intereses. Nosacīti, pat, ja stāsts ir par “cunami Indonēzijā”, svarīgākais ir tas, kā un vai tas ir iespaidojis novada iedzīvotājus,” uzsvēra Kirils Šmeļkovs.
Medijam ir skaidri jāapzinās, kas ir tā lasītāji, lai tas varētu veidot atbilstošu saturu. Svarīgi ir stāstīt cilvēkiem par cilvēkiem. Lasītājiem svarīgi būt informētiem par novadu. Svarīgi ir arī, lai avīzē būtu iedzīvotāju viedoklis un viņu nostāja.
Mediji ir mainījušies, cilvēki -- nē. Ar medija starpniecību viņi grib justies gan izklaidēti, gan arī aizstāvēti, norādīja eksperts.
