Latvijā Ugunsdzēsēju un glābēju dienu svin 17. maijā. Šogad Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) darbinieki nosvinēja savus profesionālos svētkus -- 157. dzimšanas dienu.
Ik gadu šajā dienā katrā VUGD daļā tiek rīkotas atvērto durvju dienas, kurās visiem -- gan maziem, gan lieliem pilsētas un lauku iedzīvotājiem ir iespēja vairāk uzzināt par ugunsdzēsēju varonīgo darbu.
VUGD preses dienestā atzīmēja, ka visu dienesta daļu durvis Latvijā šajā dienā vienmēr ir atvērtas apmeklētājiem, kuri vēlas iepazīties ar ugunsdzēsēju glābēju ikdienu. Ir iespēja apskatīt speciālo tehniku, uzzināt un pašiem izmēģināt, cik sver ugunsdzēsēja inventārs, kā arī apskatīt ugunsdzēsēju depo un nofotografēties uz tehnikas un speciālā aprīkojuma fona.
VUGD darbs skaitļos
Pēc Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta datiem, 2021. gadā reģistrēti 6717 ugunsgrēki, kas ir ievērojami mazāk, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem. Tomēr izsaukumi uz palīdzības un glābšanas operācijām ir kļuvuši daudz biežāki.
2021. gadā VUGD darbinieki izglābuši 1197 cilvēkus un snieguši palīdzību 919 cietušiem dzīvniekiem (tostarp 40 izsaukumi bija saistīti ar mājdzīvnieku un putnu glābšanu; 480 reizes ugunsdzēsēji glābēji devās palīgā bezcerīgā stāvoklī nonākušiem dzīvniekiem. Piemēram, ar akā iekritušu dzīvnieku glābšanu nodarbojas profesionāļi, kuru rīcībā ir speciāls aprīkojums. Savukārt patstāvīgi glābt dzīvniekus un nokāpt tumšās kanalizācijas akās vai pamestās šahtās var būt dzīvībai bīstami, tāpēc nevilcinieties un lūdziet palīdzību. Taču ir jāapsver lēmums saukt glābējus, ja, piemēram, kaķis uzrāpies kokā. Šajā gadījumā var nogaidīt, jo dzīvnieki prot tikt lejā patstāvīgi).
Tehniskās palīdzības sniegšanai saņemti 3619 izsaukumi; veikti 1110 glābšanas darbi, kuri saistīti ar ceļu satiksmes negadījumiem vai negadījumiem uz ūdens (88); 271 izsaukums darbā ar bīstamām vielām un 3005 palīdzības gadījumi iedzīvotājiem sadarbībā ar policijas un ātrās palīdzības darbiniekiem.
Izbraukšanas laiks ir līdz 90 sekundēm, bet ierašanās laiks notikuma vietā -- no 8 līdz 23 minūtēm.
Svarīgi! Lai pēc iespējas ātrāk saņemtu palīdzību, centieties norādīt precīzu atrašanās vietu, tostarp pilsētu un adresi. Ja atrodaties mežā vai pie ūdenstilpes, mēģiniet nosaukt pēc iespējas vairāk orientieru, ceļu, pa kuru braucāt, redzēto. Esiet uzmanīgi!
Lai uzmundrinātu, vēlos atzīmēt šādus datus -- 112 zvanu centra darbinieki ierakstīja apsveikumu kolēģiem, kas tika publicēts sociālajos tīklos un kļuva ļoti populārs, iegūstot 225 000 skatījumu, ar to dalījās 5000 lietotāju. Jāatzīmē, ka VUGD diezgan aktīvi uztur „Facebook” lapu, publicē daudz interesantu rakstu, VUGD ir aptuveni 100 000 abonentu, kuri aktīvi atbalsta šo dienestu.
Svinīgā apbalvošana
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta dzimšanas dienas priekšvakarā tiek apbalvoti Latgales reģiona brigādes (LRB) darbinieki.
Kopumā LRB darbinieki saņēma vienu Iekšlietu ministrijas apbalvojumu un 25 VUGD apbalvojumus. Divas amatpersonas saņēma VUGD apbalvojuma zīmi “Par priekšzīmīgu dienestu”, vienai amatpersonai pirms termiņa piešķirta kapteiņa dienesta pakāpe, pasniegti seši VUGD Goda raksti un deviņas VUGD Pateicības, kā arī 17 LRB Pateicības.
Vēstures fakti
Pirmā atsevišķā pilsētas ugunsdzēsēju komanda mūsdienu Latvijas teritorijā tika izveidota 1845. gadā Dinaburgā (tagad Daugavpils). Pirms tam šādas organizācijas tika klasificētas kā tiesībaizsardzības dienesti, un ugunsdzēsēji tika uzskatīti par policistiem.
1864. gadā aktīvistu grupa Rīgas Latviešu biedrības līdzdibinātāja Ivana Himillera vadībā ķērās pie Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības izveides. Tā sagadījās, ka šo brīvprātīgo komanda savu pirmo izbraucienu veica 17. maijā. Toreiz, 1865. gadā, brīvprātīgie glābēji nodzēsa ugunsgrēku Vecrīgā.
Kopš 2017. gada mūsdienu ugunsdzēsēju automašīnās ir uzstādīta SOS poga, kas ļauj izsaukt palīdzību, ja notiek avārija. Jāpiebilst, ka šādu automātisku paziņojumu režīmā par negadījumu ar ģeolokāciju saņemti 896 zvani un 78 ziņas.
2020. gadā stājās spēkā prasība, ka iedzīvotāju drošībai dūmu detektors ir jāuzstāda katrā dzīvoklī un katrā privātmājas stāvā (papildu jāuzstāda ugunsdzēšamais aparāts).
Uzziņai
Visā Latvijas teritorijā ir 91 daļa, tostarp 50 posteņi. Latgales reģionā ir 18 daļas (tostarp 11 posteņi). Daugavpilī atrodas trīs daļas un viens postenis.
Es mēģināju tikt skaidrībā, kāda ir atšķirība. Postenis ir neliela nodaļa, kurā atrodas viena automašīna (otra -- rezerves) un maiņā (diennaktī) strādā divi līdz trīs ugunsdzēsēji glābēji.
Attiecīgi daļā strādā vairāk cilvēku (vismaz septiņi ugunsdzēsēji glābēji), ir vairāk automašīnu, ir papildu tehnika, piemēram, automašīna ar kāpnēm, piekabe laivas pārvadāšanai un laiva, autocisterna, rezerves tehnika. Parasti uz izsaukumu izbrauc viena ekipāža -- tā ir viena mašīna, ar kuru brauc trīs ugunsdzēsēji glābēji. Atkarībā no izsaukuma sarežģītības pakāpes, no vienas daļas var tikt nosūtītas divas ekipāžas (2 mašīnas + 6 cilvēki) un papildu auto ar ūdeni (+ 1 vadītājs), kā arī automašīnu ar kāpnēm (vēl 2). Protams, ārkārtas situācijās vienmēr palīgā nāk papildu ugunsdzēsēju glābēju ekipāžas no tuvākajām daļām un posteņiem.
Personīgā pieredze
Man bija iespēja visu izpētīt ekskursijā vienā no ugunsdzēsēju depo. Jaunajās automašīnās ir ērti sēdēt pie stūres un patīkami atrasties kabīnē, BET vienmēr ir kāds "bet". Ir arī veca tehnika, kas joprojām tiek izmantota, puiši saka: "Sava, uzticama un pārbaudīta." Un, lai arī vecās ZIL automašīnas izskatās nobružātas, daļā par tām pienācīgi rūpējas. Dažos gadījumos, piemēram, braukšanai pa ceļiem lauku apvidū, ekspluatācijā ir ērtas tieši šīs vecās automašīnas, tikai žēl, ka tās nevar sasniegt lielu ātrumu.
Jāatzīmē, ka glābēju darbs ir pelnījis lielāku varas iestāžu uzmanību, vairākumam ugunsdzēsēju ir otrs darbs (tas nevienam nav noslēpums) un būtu lieliski, ja tuvākajā laikā izdotos paaugstināt darba algu ierindas ugunsdzēsējiem, kas dara bīstamu un tik svarīgu darbu, glābjot cilvēku (un ne tikai) dzīvības.
Mani patīkami pārsteidza daļas lieliskais aprīkojums -- visdažādākās ierīces, lai varētu ātri iekļūt jebkurā telpā. Zāģi, laužņi, kāpnes, dažādas iekārtas un agregāti. Pneimatiskās šķēres ir atsevišķs temats -- tas ir lieliski, ka tādas ir -- slēdzeni var atvērt dažu sekunžu laikā un kādu izglābt, avārijā nonākušam auto var ātri nogriezt jumtu, bet tās ir tik smagas, ka es pat nevarēju piepacelt. Bet tās ir ātri jāatnes pilnā glābēja ekipējumā!? Pieplusojiet vēl aprīkojuma svaru. Smags darbs, vai ne?
Pēc tam pielaikoju ugunsdzēsēja ekipējumu (jāpiebilst, ka ugunsdzēsēja ekipējums sver ap 12 kg). Lai saprastu, cik tas smags, man pietika uzvilkt aizsargformas augšējo daļu -- smagu jaku, platu jostu, karabīni cirvja piestiprināšanai un rāciju -- svars jau bija jūtams, nedaudz vilka pie zemes, vēl jāuzliek elpošanas maska un skābekļa balons (tie ir +10 kg). Un tagad iedomājieties, ka jāveic smags un bīstams darbs pilnā ekipējumā!
Kad tapa šis raksts, man ik pa brīdim uzmetās zosāda, iedomājoties, kāda fiziska un morāla slodze jāiztur šiem drosmīgajiem puišiem, lai palīdzētu iedzīvotājiem. Pēc maniem novērojumiem, vairākums no viņiem ir slaidi jauni puiši -- atlētiski vīrieši, kuriem piemīt neticama drosme, pacietība un bezbailība.
No sirds vēlu visiem Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbiniekiem, īpaši tiem, kas tieši iesaistīti glābšanas darbos vai ugunsgrēku dzēšanā, labu veselību, spēku, pacietību un izturību! Paldies par jūsu smago darbu!
