„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā, „Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils pilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2024. gada 20. aprīlis
Sestdiena
Mirta, Ziedīte
+3.1 °C
apmācies

Intas Dobrājas “Sākums visam”

Līgo svētku priekšvakarā Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejā tika atklāta mākslinieces Intas Dobrājas (1940--2020) izstāde “Sākums visam” no cikla “Atgriešanās”. Daugavpils un Latgales kultūrvidē māksliniecei ir īpaši svarīga vieta.

Izstādē apskatāmie darbi no Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzeja fondiem, Dobrāju ģimenes krājuma, Latvijas Mākslinieku savienības muzeja, kā arī no kolekcionāres Nataļjas Gļebovas un Talsu Novadpētniecības un mākslas muzeja krājuma.

Atklājot izstādi, muzeja izstāžu kuratore Mairita Folkame pastāstīja, ka pēc Latvijas Mākslas akadēmijas studiju beigšanas 1970. gadā māksliniece Inta Dobrāja atbrauca uz Daugavpili un aktīvi iesaistījās vizuālās mākslas norisēs. Tas bija brīnišķīgs laiks, kad Daugavpilī izveidojās mākslinieku grupa, kas ar savu darbu un radošo pieeju radīja pilsētā daudz skaistu, gaumīgu un tam laikam raksturīgo mākslas darbu.

Daugavpils māksliniece Valda Mežbārde raksturoja savu laikabiedri kā tā saucamās reālisma skolas pārstāvi, kuras darbi bija raksturīgi tam laikam. Inta ir daudzu izcilu figurālu kompozīciju, aktu, portretu un pašportretu autore. Viņas darbiem piemīt mīļums, siltums un sievišķīgums, bet ne saldums. Tajos bieži vien ir atainota skaistas sievietes pasaule kopā ar bērniem, māju un lauku darbiem.

Intai Dobrājai piemita lielas darbaspējas, viņa bija ne tikai talantīga gleznotāja, bet arī laba mamma saviem bērniem, kas starp radošām personām ir liels retums, norādīja Valda Mežbārde.

Talantīgās mākslinieces laikabiedrs Mečislavs Caune atzina, ka tas bija interesants laiks, kad teju katrs mākslinieks centās radīt labāku mākslas darbu nekā viņa kolēģis. “Arī es centos tikt līdzi laikam, taču sadzīt to tā arī neizdevās,” jokodams atzina Mečislavs Caune.

Līdz 1978. gadam, dzīvojot un strādājot Daugavpilī, toreizējā Pionieru namā (pašlaik -- Daugavpils pilsētas bērnu un jauniešu centrs "Jaunība"), Inta Dobrāja vadīja mākslas studiju, kurā darbojās daudzi šodien pazīstami mākslinieki, tostarp arī Ivo Folkmanis.

Daloties atziņās par savu skolotāju un Daugavpils mākslinieku grupu, Ivo Folkmanis atzina, ka viņam par tiem laikiem ir palikušas vislabākās atmiņas. “Inta Dobrāja bija enerģiska, skaista un slaida sieviete ar stingru balsi un skaidru runu, kuras uzrunāti ceļu uz mākslu izvēlējušies daudzi jaunie mākslinieki,” dalījās atmiņās mākslinieks.

Intas Dobrājas tēmu lokā dominējošo vietu ieņem figurāli tēli, portreti, darba tematikai veltīti risinājumi, kā arī klusās dabas. Mākslinieces daiļrade saistās ar sadzīvē rastām vērtībām, kuras saglabājušas savu nozīmi ikvienā vēsturiskajā laika posmā. Intai Dobrājai raksturīga tuvība klasiskajai glezniecībai, smalki izkopta meistarība, tēmu un satura vienkāršība, harmonija. Viņa ir reāliste un balsta savu daiļradi uz latviešu klasiskajai mākslai tik tipisko tonāli telpisko glezniecību. Intas Dobrājas darbos virmo sievišķā enerģija, kas atklājas līdzsvara pilnos figurālos darbos, apgarotos aktos, izstrādātās ziedu un ikdienišķo priekšmetu kluso dabu kompozīcijās, radot pārlaicīgas skaidrības sajūtu. Liriskais miers un nosvērtība apvienojas ar smalku zīmējumu, telpas, plastiskas formas un izteiktas tonalitātes izjūtu.

Intas Dobrājas (dzimtais uzvārds Vizbule) dzimtas saknes ir Nogalē, kur dzīvojusi vecmāmiņa Emma Liepiņa un kur dzimusi māte Jete. Inta Dobrāja ir dzimusi Rīgā, bet no pirmās līdz piektajai klasei mācījusies Nogales septiņgadīgajā skolā.

Izglītību ieguvusi Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā, kur laikā no 1954. gada līdz 1959. gadam mācījusies Keramikas nodaļā. 1967. gadā absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas glezniecības nodaļu.

60. gadu beigās Inta Dobrāja ar vīru un dažiem Mākslas akadēmijas absolventiem devās uz Daugavpili, lai tur dibinātu Mākslinieku savienības nodaļu. Šajā laikā māksliniece radīja darbus, kas tieši tēloja bērnības iespaidus. Kopš 1972. gada ir Latvijas Mākslinieku savienības biedre.

Māksliniece izstādēs piedalījās kopš 1968. gada. Personālizstādes un grupas izstādes norisinājušās Latvijā – Rīgā, Daugavpilī, Valmierā, Krāslavā, Talsos, ārzemēs – Maskavā (Krievija), Ņujorkā, Čikāgā (ASV), Parīzē, Lionā (Francija), Diseldorfā (Vācija), Kobē (Japāna). Inta Dobrāja sadarbojusies ar mākslas galerijām: "Birkenfelds", "Antonija", "Jēkabs", "Mans's", "Romas dārzs", "Mākslas vēstniecība" un to digitālajām platformām.

Intas Dobrājas darbi kolekcijās atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Latvijas Ceļu muzejā, Krāslavas vēstures un mākslas muzejā, Talsu novada muzejā, Valsts Tretjakova galerijā (Maskava), kā arī privātkolekcijās Latvijā, Eiropā, ASV, Krievijā, Japānā, Izraēlā, Austrālijā, Itālijā, Grieķijā, Polijā, Igaunijā un citur. Inta Dobrāja saņēmusi arī vairākas balvas un atzinības.

Mākslinieces Intas Dobrājas gleznu izstāde “Sākums visam” Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejā būs skatāma līdz 21. augustam.