Mūs lasa Daugavpils, Ilūkstes, Preiļu, Krāslavas, Dagdas, Aglonas, Līvānu un citās pilsētās un novados
2022. gada 7. oktobris
Piektdiena
Daumants, Druvvaldis
+14.3 °C
apmācies

Jezuītu klosterim ar baznīcas fragmentiem jākļūst par Ilūkstes vizītkarti

Aizvadītās nedēļas nogalē Ilūkstē norisinājās Augšdaugavas novada domes Attīstības komitejas izbraukuma sēde, kuras gaitā tika spriests par valsts aizsargājama kultūras pieminekļa -- bijušā Jezuītu klostera kompleksa ar Ilūkstes Jezuītu baznīcas fragmentu attīstības koncepciju.

XVI gadsimtā, kad vietējā muižnieku Zībergu dzimta deva patvērumu no Rīgas izraidītajiem jezuītiem, kas veica rekatolizāciju abpus Daugavai, Ilūkste kļuva par nozīmīgu jezuītisma centru. Viņi Ilūkstē uzcēla klostera ēku un laikā no 1754. līdz 1769. gadam -- arī baznīcu. Tā bija Baltijas guberņās viena no krāšņākajām un lielākajām baznīcām, kas pārspēja pat 1800. gadā celto Aglonas Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas Romas katoļu baziliku. Diemžēl Pirmajā pasaules karā baznīca tika sabombardēta. Laika gaitā tika piemirsts arī par bijušo klostera ēku, kuru skāris laika zobs.

Plašāku sabiedrības uzmanību abi minētie objekti izpelnījās pirms dažiem gadiem, kad kāds vietējais entuziasts bija veicis neviennozīmīgi vērtētus arheoloģiskos pētījumus bijušās Jezuītu baznīcas pamatos. Toreiz vietējā entuziaste un vēsturniece Aija Piļka nāca klajā ar ideju par Ilūkstes Jezuītu baznīcas fragmentu sakārtošanu, klostera ēkas atjaunošanu un minētā objekta izveidi par vienu no Augšdaugavas novada lepnumiem. Pagājušā gada nogalē bijušā Jezuītu klostera komplekss ar Ilūkstes Jezuītu baznīcas fragmentiem tika atzīts par valsts aizsargājamu kultūras pieminekli gan no arhitektūras, gan arheoloģijas viedokļa.

Lai risinātu ar Jezuītu klostera kompleksa ar Ilūkstes Jezuītu baznīcas fragmentiem atjaunošanu saistītus jautājumus un izstrādātu tā attīstības koncepciju, pašvaldībā ir izveidota darba grupa, kuru vada Augšdaugavas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Vitālijs Aizbalts.

Objektu ir svarīgi saglabāt un rast tam pielietojumu

Izbraukuma sēdes ievadā Ilūkstes pilsētas administrācijas Plānošanas nodaļa vadītāja Iveta Megne prezentēja Ilūkstes Jezuītu klostera kompleksa kopā ar baznīcas fragmentiem attīstības koncepcijas projektu, kā arī norādīja, ka minētā objekta attīstības procesā ir divi lieli izaicinājumi. Pirmkārt, nesabojāt to un saglabāt, nododot tālāk šīs unikālās vietas vērtības un liecības. Otrkārt, rast objektam labāko funkcionālo pielietojumu, radot unikālu, mūsdienīgu kultūras un tūrisma objektu.

Lai palīdzētu pašvaldībai izaicinājumu risināšanā, sniedzot nepieciešamās rekomendācijas, Ilūksti apmeklēja un objektu apsekoja Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes eksperti. Tika pasūtīta un veikta arī klostera ēku arhitektoniski mākslinieciskā izpēte un inventarizācija. Pamatojoties uz šo dokumentu, arī ir tapis Jezuītu klostera kompleksa ar Ilūkstes Jezuītu baznīcas fragmentu attīstības koncepcijas projekts.

Iedvesmojoties no vietas stāsta, ir uzburta tā attīstības vīzija, kas paredz radīt iespēju nākotnē piedāvāt interesentiem nakšņot klostera cellēs. Šim nolūkam klostera ēkas D korpusā paredzēts iekārtot askētisku hosteli, maksimāli saglabājot oriģinālo substanci telpās -- griestu velves un sienu nišas, un veidot telpu interjeru, to maksimāli pietuvinot autentiskajai 18. gadsimta mūku cellei. Tāpat plānots ierīkot telpas sakrālajiem pasākumiem, meditāciju telpu un lūgšanu vietu svētceļotājiem.

Baznīcas atsegto fragmentu bijušā baznīcas altāra vietā paredzēts izveidot kā apskates objektu, gaismas instalāciju un svētvietu, kuru varētu apmeklēt svētceļnieki. Plānots iekārtot arī vēsturisku ekspozīciju, kura iepazīstinātu ar sakrālo mantojumu, Jezuītu ordeņa brāļu darbība Ilūkstē, baznīcas un kolēģijas mecenātu muižnieku Zībergu, Plāteru-Zībergu dzīvi un darbību Augšdaugavas novadā. Viņi tiek minēti kā lielākie katoļu atbalstītāji Kurzemes--Zemgales hercogistē. Tieši ar viņu atbalstu Ilūkstē tika izveidots un uzplauka varens un ietekmīgs katoļu garīgās kultūras centrs.

Tāpat klostera telpās varētu tikt iekārtota darbnīca – studija māksliniekiem, izstāžu un koncertu telpa, konferenču zāle, Ilūkstes tūrisma informācijas punkts un ierīkotas telpas intelektuālas izlaušanās spēlei -- kvestam. Savukārt klosterim blakus esošo ēku, kur 1691. gadā atradās skola un teātra mācību telpa, plānots atjaunot atbilstoši arhitektoniski mākslinieciskajā izpētē publicētajai rekonstrukcijas skicei.

Vietas attīstības vīzija paredz arī mini botāniskā dārza izveidi, kur būtu aplūkojami dārza augi, no kuriem var tikt gatavotas zāļu tējas, sēklu pulveri, garšaugu pulveri un tamlīdzīgas lietas, kā arī promenādes gar upes krastu izveide, iekārtojot atpūtas vietu un tiltiņu uz salu. Tāpat varētu tikt izveidots amatnieku, rokdarbnieku un zemnieku produkcijas veikals, kur varētu iegādāties vietējo zemnieku, amatnieku un biedrību ražojumus, ekoproduktus, rokdarbus, zāļu tējas un suvenīrus, un taverna, kur varētu iegādāties ekoproduktus un nobaudīt tradicionālo vietējo virtuvi.

Projektam jāceļ cilvēku dzīves kvalitāte

Turpinājumā pasākuma dalībnieki devās aplūkot klosteri, kam sekoja domu apmaiņa par objekta attīstības iespējām. Uzrunājot klātesošos, Vitālijs Aizbalts atzina, ka Jezuītu klostera kompleksam ar Ilūkstes Jezuītu baznīcas fragmentu jākļūst par Ilūkstes un Augšdaugavas novada vizītkarti jeb “rozīnīti”, kuru jāspēj izmantot. Lai apaudzētu šo vietu, pašvaldībai ir svarīgi sadarboties ar Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldi, kā arī Saeimu un valdību, jo visas atbalsta programmas jau top tieši tur.

Darba grupas vadītājs uzsvēra, ka, izstrādājot attīstības koncepciju, savās domās nedrīkst būt piezemētiem. “Nedrīkstam īstenot šo projektu pa vieglo vai pa lēto, jo no šādas pieejas tam nebūs nekādas jēgas. Idejām jābūt drosmīgām, bet arī reālām, domājot par finansēšanas avotiem. Mums jābūt labākiem par citiem, jo tikai tad projekts dos gaidīto atdevi,” uzsvēra Vitālijs Aizbalts.

Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes vadītājs Juris Dambis pauda gandarījumu par to, ka Jezuītu klostera kompleksam ar Ilūkstes Jezuītu baznīcas fragmentiem ir piešķirts valsts aizsargājama kultūras pieminekļa statuss, kas nozīmē, ka minētais objekts ir atzīts valsts mērogā, kā arī pauda pārliecību, ka tam ir labas iespējas veiksmīgi attīstīties.

“Šo kultūras mantojuma objektu ir svarīgi ne tikai saglabāt, bet arī panākt, lai tas kalpotu cilvēku dzīves kvalitātei, padarītu Ilūksti atpazīstamāku Latvijas kultūrtelpā, lai pilsēta varētu gūt no tā ekonomisku labumu un attīstīties, ceļot iedzīvotāju dzīves kvalitāti un labklājību,” uzsvēra Juris Dambis.

Objektam jākļūst pieejamam apskatei jau tuvākajā laikā

Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes vadītājs norādīja, ka katra eiropeiska pilsēta cīnās par savu identitāti. Savukārt šis atklājums Ilūkstei ir ļoti vērtīgs, lai radītu pilsētā sava veida uzmanības centru jeb enkurobjektu tās plašākai attīstībai.

Tā kā ticība tam, ka pēkšņi “nokritīs“ liela nauda un izdosies visu uzreiz sakārtot, ir maza, svarīgi, lai šī vieta varētu attīstīties pakāpeniski, atverot to sabiedrības apskatei jau tuvākajā laikā un mēģinot uzreiz iegūt atdevi no projekta. Ne mazāk svarīgi klostera atjaunošanā ir radīt senatnīguma un nepabeigtības sajūtu, lai varētu just, ka tā ir patiesa vēsture.

To, ka šī ir liela iespēja pilsētai, atzina arī Saeimas deputāts Juris Pūce: “Pilsētai ir gana ilga vēsture, šeit ir objekti, kuri varētu būt interesanti tūristiem. Šis ir jautājums ne tikai par objekta atjaunošanu un tā eksponēšanu perspektīvā, kā pie tā piekļūs apmeklētāji, bet arī par pilsētas attīstību kopumā. Tas ir jautājums, kā atjaunot pilsētu ap šo objektu.”

Tas ir arī naudas jautājums, tādēļ ir jādomā, kā to risināt, taču baznīcas drupas vienkārši aizbērt, pēc deputāta domām, būtu apgrēcība. Objekts būtu jāizpēta līdz galam. Tas ir jautājums, kas prasa laiku un naudu, bet neizdarīt to nedrīkst, jo dzīvojam pasaules daļā, kur kultūras mantojumam ir nozīme.

Eksperte, Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes Arheoloģijas un vēstures daļas vadītāja Sandra Zirne, runājot par drupu eksponēšanu, akcentēja arī ētisko momentu, jo baznīcas pamatos atrodas senās kriptas, kurās vēl joprojām ir apbedījumi. Tādēļ ir jādomā, ko eksponēt un ko respektēt. Lielāka skaidrība šajā jautājumā varētu rasties pēc tam, kad būs pabeigta arheoloģiskā izpēte.