Kod tyka puorvastys gruomotys iz jaunizcaltū Gaismys pili, kaidā nu aptauju tyka konstatāts, ka par latvīšu literaturys golvonū dorbu cylvāki skaita pavysam nabīzu gruomateņu – Kārļa Skalbis „Kačeiša patmalis”. Aha, kačim pīstuov byut par patmaļnīkim – jī pat murroj leidzeigi!
Upeite. Kruoslovys piļsātā mozuos upis ir ar inciresnim nūsaukumim. Pa īleju, atdolūt Piļs i Pažarnīku1 kolnus, protak i Liktiņupē ītak Florupeite. Šmuki izalūka reitu pusē pa mežim Soļanka. A pa piļsātys centru – vīnā pusē pamatūt tiergu, a utrā pusē autoūstu – plyust Juoņupeite.
Tei ir Kruoslovys golvonuo mozuo upe. Iz tū zeimoj ari tys, ka kaidu laiku paraleli jai īt Upis īla, kura ir Studentu īlys turpynuojums. Grybu pasceit, ka nikur cytur Latgolā īlu nūsaukumi nav tik sovpateigi i inciresni kai Kruoslovā.
Kod 20. g. s. 70. godūs aizsuoka byuvēt Daugovpiļs HES, piec aizsprūsta izbyuvis applyustu lelys teritorejis, ari Kruoslovys piļsātu tys cīši ītekmātu.
Beja Kruoslovā īplanavuots Daugovys lobajā krostā izbyuvēt kilometrim garu aizsargdambi, izceļt treis iudiņa puorsyukneišonys stacejis i tt. Tyktu nūjauktys aptyvai 120 dzeivojamuos sātys, nu kurūs daudzys Prīdainē, tai kai Daugovys kreisajā krostā aizsargdambis nabeja paradzāts.
Leidz napazeišonai pasameitu ari Juoņupeitis krosti i apleicīne. „Abos šīs upītes krastos līdz Raiņa ielai uzbūvēs dambjus, izveidojot savdabīgu kanālu. Upītes labais krasts līdz ar dambja uzcelšanu neizmainīs esošo konfigurāciju, turpretim kreisajam krastam būs patvaļīga forma. Izzudīs pussala, purvi, neērtā zemiene, kas bojā pilsētas centra kopskatu. Visā savā garumā dambji būs apgaismoti un labiekārtoti, kļūs par atpūtas un pastaigu vietu. Te ierīkos gājēju taciņas, noejas pa pakāpieniem līdz ūdenim.”2
Vacūs patmaļu iz Juoņupeitis vaira nabeja, Daugovpiļs HESu naizbyuvēja, leidz ar tū Juoņupeite tyka breiva i sprygona sovā plyudumā.
Kolna patmalis. Sauktys ari par Mozajom patmalem, koč ari upis teknē tuos ir pyrma Lelūs i jom kai ba pyrmajom dateik iudiņs stypruma lobumi.
Var byut, ka patmaļu konstrukceja i mehanismi nabeja tī jaudeiguokī, var byut, ka iudiņs itamā vītā lieneišom, bez krytuma plyuda.
Patmalis beja Piļs kolna pūstumreitu nūguozē (kai vacī latgalīši saceitu – pīslaitē), sūpluok nūzeimeigam ceļu krystuojumam. Tī, kur ari niu radzama brukovka3, guoja ceļš iz Kombuļku. Ar ūtru golu, tānejū Grafu Pļateru īlu, tys ceļš atsaspīde pret Pravoslavu bazneicu (jei beja tī, kur tān Kruoslovys nūvoda dūme) i prāmi (kai vacī latgalīši saceitu – puorvozu) par Daugovu.
Tymā Kolna krystuojumā vīna īla4 guoja kruši iz vokorim augšyn i apsastuoja pi golvonūs Pļateru piļs vuortu, a ar ūtru golu5 tei pa tyltu guoja puori upeitei i tuoļuok īsalūcēja ceļā iz Polocku i Vitebsku.
Patmalis ite beja jau nu daudz senejuoku laiku. Kod jaunizveiduotajā Latvejā nūtyka Agraruo reforma, nu muižu jēme nūstyn na tikai zemi, bet ari ryupnīciskus uzjāmumus, augļu duorzus i tt.
1922. goda 23. oktobrī tyka pījimts lāmums „Krāslavas mazās augšas ūdensdzirnavas par 20 000 Latvijas rubļu piešķirt par dzimtu”6 Konradam Vilanam. Tik iļgi jis te nasaimnīkuoja, mudri viņ par Kolna patmaļu saiminīku teik cyts cylvāks.
Latgolys politiskajā viesturē ir zynomi vairuoki Rubuli. Tys, kuram pīderēja Kruoslovys Kolna patmalis7, beja Juoņs – tymlaikūs cīši spieceiga figura iz Latgolys politiskuo šaha gaļdeņa.
Juoņs Rubuļs pīdzyma Rēzeknis apriņčī 1893. goda 6. majā Vincys i Zuzonys saimē. 1912. godā Rēzeknis Tierdznīceibys školu pabeidze 19 jauniekli, vīns nu jūs beja Juoņs Rubuļs8.
Pyrmajam pasauļa karam suocūtīs, Juoņs Rubuļs pabeidz jaunuokū komanderu školu i teik latvīšu strelnīku pulkūs. 1917. godā jis ir jau podporučiks. Tei ir poša pyrmuo viersinīku pakuope, leidzeiga jaunuokajam leitnantam daudzuos myusu laiku armejuos. Jis ir ari Latvīšu strelnīku Latgalīšu sekcejis vadeituojs.
Piec Februara revolucejis parostajim karaveirim i jūs organizacejom ir lela teikšona. Karaveiri īceļ i atlaiž viersinīkus, pīsadola ar sovim puorstuovim dažaiduos varys i sabīdryskuos institucejuos.
Latgalīšim 1917. godā beja daudzi augsta ranga viersinīku, taču reals spāks i autoritate beja taišni bruņuotu karaveiru puorstuovim.
Juoņs Rubuļs ar sovim strelnīkim pīsadaleja kai delegati Latgolys kongresā (26.–27.04.1917), kai ari vīnlaiceigi nūdrūsynuoja kongresa apsardzi, jis ar sovim strelnīkim beja kongresa delegatu svineiguo guojīņa prīškgolā. Juoni Rubuļu īvēlēja par kongresa vadeituoja Franča Trasuna vīnu nu vītinīku. Pats jis kongresā saceja garu runu, kurā nūruodeja ari iz tū, ka latvīšu strelnīku pulkūs ir 12 000 latgalīšu.
Kod Franča Trasuna oponenti gribēja kai ba nūdadzynuot kinuteatri „Diana”, kur nūtyka kongress, kai ari pīkaut aktivuokūs delegatus, tod Juoņs Rubuļs i strelnīki nūsastuoja sardzē i tū napīļuove. Ka nabyutu taida Rubuļa i juo soldatu, mož kongress nūītu i cytu gaitu.
Juoņs Rubuļs beja sabīdrysks, drūsmeigs i izliemeigs, prota mudri pījemt lāmumus. Ar lidera dūteibom i organizatorisku talantu.
Jis beja Tautys Padūmis lūceklis, Satversmis sapuļcis, 1. i 2. Saeimu deputats. Desmit godi aktivajā, vālātajā puorstuovnīceibys politikā – nu 1918. leidz 1928. godam!
Juoņs Rubuļs daudzus godus – nu 1922. leidz 1940. – beja ari augsta amatpersona Vaļsts Zemis bankā: vysu laiku vaļdis lūceklis, a pādejā godā puorvaļdnīka bīdrys. Izdeve i redigēja gazetys i tt.
Cik var sprīst, Juoņs vaira dorbuojās pa Reigu, a iz vītys Kruoslovā ar dzelom jēmēs juo sīva Lileja. Bez patmaļu jim beja ari cyti biznesi9, vīns nu zynomuokūs beja kūkaudzātova. Kruoslovys sylti volgonais klimats ir parūceigs na tik ogūrčim! Rubuli tierguoja augļu kūku stuodus – uobeļneicenis, vīšnis, bet eipaši popularys beja bumbīris, par kurom runuoja, ka taišni Kruoslovā tuos aug grīzdamīs i atnas spaņu spanim soldonu grušu.
1939. godā Lileja Rubule10 nūmyra, jū paglobuoja Kruoslovys kopūs.
Juoņs Rubuļs ar bārnim Ūtruo pasaulis kara beiguos tyka Zvīdrejā. Beja sociali aktivs, publicēja sovys atminis i tt. Nūmyra 1960. godā, paglobuots Stokholmys Zīmeļu kopūs.
Lejis patmalis. Sauktys ari par Lelajom patmalem, ari par Aparnieka patmaļom.
Niu iz Reigys īlys tī tylts, bet var redzēt ari patmaļu palīkys.
Arturs Aparnieks pīdzyma 1896. godā Beļavys pogostā, Vydzemē. Vuicejuos Jākubpiļs Tierdznīceibys školā, aizsuoka inženera studejis Reigys Politehniskajā institutā.
Pyrmuo pasauļa kara laikā īsastuoja Picerī Nikolaja kara inženeru školā. Beja cara armejis viersinīks, piečuok karuoja hetmaņa Skoropadska, generala Judeniča i atamana Bulaka-Balahoviča armejuos.
„Dēvēts par Latvijas armijas speciālo vienību pirmo komandieri. Latvijas Brīvības cīņu dalībnieks (kapteinis Ziemeļlatvijas partizānu pulkā). Apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni. Kopā ar savu vienību 1919. gada 7. jūnijā ieņēma Borhu (Atašienes) staciju un noturējās šajā rajonā līdz papildspēku pienākšanai, tā lielā mērā veicinādams Latgales atbrīvošanu. Par nopelniem Brīvības cīņās 1922. gada 23. oktobrī piešķirtas Lejas ūdensdzirnavas Krāslavā.”11
Patmalēs na tik mola gryudus, bet ari nūsadorbuoja ar kūkim, veice metala dorbus – te beja taida kai moza ryupneica.
Arturs Aparnieks aktivi pīsadaleja Kruoslovys sabīdryskajā dzeivē – beja piļsātys pošvolda deputats, atbaļsteja Kruoslovys ļutaru bazneicys byuvnīceibu i tt.
1936. godā Arturs Aparnieks nūpierka vēļ i Kalkunu patmalis natuoļ nu Daugovpiļs.
1940. godā padūmu vara jū arestēja, beja cītumā i Sibirī lagerūs, 1956. godā jū atbreivuoja i Arturs Aparnieks atbrauce atpakaļ iz Latveju.
Struoduoja par inženeri, 1966. godā jam atļuove izceļuot pi meitys iz ASV. Tī jis nūdzeivuoja gondreiž divus godus, nūmyra 1968. godā Sanfrancisko.
1 Tī na oficiali, tī taidi tautys nūsaukumi.
2 Krāslava un Daugavpils hidroelektrostacija // „Komunisma Ausma”, 09.12.1980.
3 Tānejuo Sauliskolna īla.
4 Nūsaukums niu atbiļsteigs – Piļs īla.
5 Niulinejuo Raiņa īla.
6 Galīgi piešķirtās rūpniecības iestādes, augļu dārzi un t.t. // „Zemes Ierīcības Vēstnesis”, 05.12.1922.
7 Kolnā asūšuos, ar tyltu apvīnuotuos patmalis sauce ari eipašnīka vuordā – Rubuļa patmalis.
8 Kronika // „Drywa”, 18.07.1912.
9 Syltumneicys, lūpu fermys i c.
10 Dzymuse 1900. godā, meitys uzvuordā Gruzdinska.
11 https://latgalesdati.du.lv/persona/69 (skat. 24.05.2022)
