Daugavpils dome nolēmusi vērsties Satversmes tiesā ar pieteikumu, rosinot izvērtēt Saeimas pieņemtā likuma par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas teritorijā atbilstību Satversmes 1. un 101. pantam.
Saskaņā ar likuma 3. un 4. pantu, ir aizliegts eksponēt publiskajā telpā un ir jādemontē pieminekļus, piemiņas zīmes, piemiņas plāksnes, piemiņas vietas, arhitektoniskus vai mākslinieciskus veidojumus un citus objektus, kas izvietoti Latvijas teritorijā kopš 1940. gada un atbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem: slavina PSRS vai nacistiskās Vācijas okupācijas varu, ar to saistītu notikumu vai personu; slavina totalitārismu, vardarbību, militāru agresiju, karu un kara ideoloģiju; ietver padomju varas vai nacisma simbolus.
Provizoriski Daugavpils teritorijā atrodas objekti, kas atbilst likuma 3. pantā uzskaitītajiem kritērijiem. Tādējādi likums uzliek par pienākumu Daugavpils pašvaldībai līdz šī gada 15. novembrim veikt to objektu demontāžu, kurus noteiks Ministru kabinets, 50% no darbu izpildes maksas finansējot no pašvaldības līdzekļiem. Šādi līdzekļi Daugavpils pilsētas pašvaldības budžetā 2022. gadam nav paredzēti.
Pašvaldības ieskatā, vairāki likuma panti pārkāpj Satversmes 1. un 101. pantā ietverto pašvaldības principu, jo iejaucas pašvaldības patstāvībā vietējās varas realizācijā un izslēdz pašvaldību no lēmuma pieņemšanas par demontējamajiem objektiem, tādējādi neparedzot lēmuma pielāgošanu vietējiem apstākļiem. Uzliekot pašvaldībai pienākumu daļēji finansēt minēto objektu demontāžu, tiek pārkāpta pašvaldības finanšu autonomija. Pirms lēmuma pieņemšanas arī netika veikta konsultēšanās ar vietējo varu par jautājumiem, kas uz to attiecas, norāda pašvaldībā. Tādējādi, pieņemot likumu, nav ievērots labas likumdošanas princips.
Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš jautājuma apspriešanas laikā uzsvēra, ka, pieņemot Saeimā šo likumu, tikušas pārkāptas ne vien Satversmes, bet arī Satversmes kontekstā skatāmās Eiropas pašvaldību hartas normas. Likuma pieņemšanas procesa laikā uz pārkāpumu norādījis arī Saeimas Juridiskais birojs, jo vienlaicīgi ar valsts uzlikto pienākumu pašvaldībām, minētā uzdevuma izpildei valsts finansējums nav ticis paredzēts.
„Uzskatu, ka likums pārkāpj noteikumus par pašvaldību finansiālo autonomiju, jo valsts rupji iejaucas jau apstiprinātajā pilsētas budžetā, nenodrošinot finansējumu likuma prasību īstenošanai. Ar pašvaldību nenotika nekādas konsultācijas par likuma izpildes iespējām. Turklāt nav skaidri izvēles kritēriji objektu atlasei, kurus plānots nojaukt. Mūsuprāt, Daugavpilī nav pieminekļu, kas slavinātu padomju režīmu, bet ir pieminekļi un memoriālie objekti, kas godina Otrajā pasaules karā kritušos karavīrus, kuri atbrīvoja pasauli no nacisma,” pauda Andrejs Elksniņš.
Likumu „Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā” Saeima pieņēma šī gada 16. jūnijā.
