"Mājas kafejnīcu dienas" ir iespēja iepazīties ar Latvijas novadu plašo daudzveidību kulinārijas mākslas jomā! Zemnieku sētu pagalmi, uzņēmēju dārzi, viesu mājas vai vietējo entuziastu viensētas, kur ēdināšanas pakalpojumi parasti netiek sniegti, uz vienu vai divām dienām pārtop par mājas kafejnīcām.
Interesenti tiek aicināti nobaudīt mājas saimnieku uz vietas gatavotus ēdienus vai tradicionālus konkrēta novada ēdienus, turklāt parasti tiek sagatavota kultūras programma un atpūtas un izklaides iespējas.
Aizvadītajā nedēļas nogalē, 9. un 10. jūlijā, Augšdaugavas novadā norisinājās akcija „Mājas kafejnīcu dienas”, kas Latvijā notiek jau ceturto gadu pēc kārtas. Šoreiz pilsētnieki un pilsētas viesi varēja baudīt gleznaino dabu un nogaršot kulinārijas gardumus trīs vietās: kultūrtelpā "Augustplatz" Kalkūnos, gleznainajā pagalmiņā starp smaržīgajiem lavandu krūmiem "Lavandas sētā" Mirnija ciemā un mājīgajā atpūtas mājā "Meija" Kalupē.
„Augustplatz”
Atpūtas zona izveidota vēsturiskā vietā, kādreizējā stallī, kas 19. gadsimta 60. gados piederēja baronam Augustam Georgam Frīdriham fon Etingenam, no tā arī radies nosaukums. Šīs vietas un minimaiznīcas īpašniece Svetlana Smirnova cep Čehijā populārās skursteņkūkas (tās ir no rauga mīklas izgatavotas trubiņas, kas ceptas speciālā krāsnī un pārkaisītas ar dažādiem saldumiem), ko vietējie iedzīvotāji jau ir iecienījuši un ar nepacietību gaida, kad tās būs gatavas, klausoties aizraujošus stāstus par Kalkūnu vēsturi.
S. Smirnova par dalību projektā teica: “Jau otro gadu piedalāmies “Mājas kafejnīcu dienās”, šis ir ļoti aizraujošs projekts, kas palīdz cilvēkiem iegūt informāciju par maz zināmām atpūtas vietām, dod iespēju izmēģināt kaut ko jaunu. Pats foršākais ir tas, ka šis pasākums patīk gan viesiem, gan organizatoriem!”
Šoreiz viesi varēja nobaudīt saimnieces Jolantas Bāras no sezonas dārzeņiem un meža veltēm gatavotus ēdienus: dārzeņu zupu itāļu gaumē "minestrone style", jaunos kartupeļus ar gaileņu mērci, gaļas cienītāji -- cūkgaļas krūtiņu, bet desertā tika pasniegts rabarberu un zemeņu ķīselis. Tika piedāvātas arī ārstnieciskās tējas imunitātes stiprināšanai (liepziedi, salvijas un kliņģerītes) vai uzmundrinošas tējas (no prīmulām un pūķgalvēm).
J. Bāra par “garšīgo akciju” teica: “Šī ir iespēja vietējiem satikties un parunāties, Kalkūnos nav parka, tāpēc ļoti priecājamies, ka mums ir „Augustplatz”, un tiem, kas te ne reizi nav bijuši un nav dzirdējuši par Kalkūniem, šī ir laba iespēja uzzināt par mūsu kopienu."
Pats aizraujošākais bija adīšana uz grābekļa. Amatniece Olga Dorožko divdesmit minūtēs izskaidroja adīšanas tehniku uz metru garas koka stabiņu rindas, kas atgādina grābekli, un visi interesenti mēģināja adīt. Izskatās ļoti skaisti. Meistare saka: "Galvenais ir nesajaukt un precīzi saskaitīt cilpiņas!" Cilpas tiek adītas ar rokām, tās tiek pārmestas, bet stabiņi ir nepieciešami, lai cilpiņas fiksētu rindā.
"Augustplatz" uzņem tūristus, rīko meistarklases un, protams, cienā ar svaigiem konditorejas izstrādājumiem.
“Lavandas sēta”
Tik tiešām -- “viss apbrīnojamais ir blakus” -- netālu no Daugavpils, Mirnija ciemā, atrodas brīnišķīga sēta ar nelielu un ļoti mājīgu lavandu lauku, kura saimniece ļauj par simbolisku samaksu ikvienam interesentam nofotografēties uz labi koptā violetā krāšņuma fona.
Bernarda Kezika stāsta, ka pensijā esot kļuvis garlaicīgi un viņa sākusi audzēt lavandas: “Skaisti! Patiešām skaisti! Tā arī radās doma audzēt lavandas... Viss sākās ar vasarnīcu pirms kādiem 12 gadiem, tad atgriezāmies tēva mājās, bet šeit zeme -- vienas vienīgas smiltis, bet šāda augsne lavandām patīk. Tā pamazām arī radījām skaistumu.” Laika gaitā tapa dārzs, no linu auduma un dvieļiem sāku šūt maisiņus, vākt lavandu ziedus un tirgot smaržīgas dāvanas gadatirgos.
„Lavandas sētas” saimnieces aktīvā meita Jana Kezika piedāvāja piedalīties "Mājas kafejnīcu dienās" kopā ar jauno uzņēmumu "Rīga BBQ Ribs". Kopā ar mājkūpinātāju Vladislavu tika sarīkotas vakariņas, kur pie viena kopīga galda pulcējās pilnīgi sveši cilvēki, ģimenes tradīciju stilā, kā agrāk mēdza pulcēties mūsu vectētiņi un vecmāmiņas. Viesi pavadīja lielisku vakaru ar džeza mūziku, degustēja gardas ceptas ribiņas un „Kazanova Moonshine” alkoholiskos dzērienus. Klausījās stāstus par sukulentiem (mini kaktusiem) un varēja iegādāties ar rokām gatavotas lavandu ziepes.
Jaunie entuziasti “Mājas kafejnīcu dienās” piedalījās pirmo reizi, satika jaunus cilvēkus un ar entuziasmu stāstīja par savu jauno pieredzi.
Vladislavs Čižiks (mājkūpinātājs) paziņoja par savu sapni organizēt "Vakariņas savvaļā", jau ir uzrakstīts jauns projekts un tiek strādāts pie plānu īstenošanas. Projekta „Vakariņas savvaļā” ideja -- vakariņas nestandarta vietās (lavandu laukā, mežmalā, vīna darītavā vai kur citur). Iespējams, ka drīzumā avīzes „Latgales Laiks” lasītājiem būs iespēja interesanti un garšīgi pavadīt laiku neierastā vietā. Novēlam jauniešiem veiksmi!
„Kazanova Moonshine”
Vladislavs sarunā pieminēja puisi, kas gatavo mājas vīnu un brendiju. Vēlāk man tomēr izdevās ar viņu iepazīties -- mēs satikāmies Kalupē. Iļja Ivanovs dzimis Biķerniekos, pirms trim gadiem uzrakstīja projektu alkoholisko dzērienu tirdzniecībai, atvēra nelielu savu ražotni. Iļja par sevi saka: "Es jau trešajā paaudzē esmu kandžas tecinātājs." Viņš ar aizrautību stāsta par brendija ražošanas procesu. I. Ivanovs atklāja noslēpumu, kā saņēmis tautas recepti no bārmeņa, kurš strādājis daudzās kāzās un redzējis, kā tiek gatavots „slepenais dzēriens”. Protams, Iļja tā sastāvu uzlaboja un izveidoja savu zīmolu, kas ir pieprasīts arī ārzemēs.
Dzēriena nosaukuma ideja radās, pateicoties kaimiņiem -- psihologiem: «Man uz etiķetes ir sauklis. Tā jēga ir tāda -- vīrietis, kad ir iedzēris, domā, ka gūst panākumus pie sievietēm, piemēram, kā Kazanova. Un, ja iedzer sieviete, tad it kā iepazīstas ar Kazanovu. Nu, bet „moonshine” angļu valodā ir kandža. Ar to viss arī sākās” (smejas).
Pie viņa var atbraukt ekskursijā un apskatīt visu Latvijas brendija tapšanas procesu.
"Meija"
Nākamā vieta manā maršrutā bija mājas kafejnīca Kalupē. Atpūtas mājas teritorijā aktīvā saimniece Inita Ivdra kopā ar vīru Jāni pirmo reizi nolēma rīkot “Mājas kafejnīcu dienu”. Tur mani sagaidīja divi stārķi, kuri sēdēja savā ligzdā virs izkārtnes ar mājas nosaukumu. Nosaukums "Meija" ir katra ģimenes locekļa vārda un zemes, uz kuras atrodas māja, nosaukuma pirmo burtu kombinācija, un tas ir ļoti simboliski. Pasākumā iesaistījās visi, arī saimnieku bērni un pat draugi.
Patīkami pārsteidza cenas -- ļoti simboliskas -- no viena līdz trim eiro, viesiem uz ugunskura vārīja soļanku, cepa šašliku, kartupeļu pankūkas, klimpas ar gaļas mērci, gatavoja zāļu tēju vai aromātisku kafiju, ūdeni ar piparmētrām vai smiltsērkšķiem, desertā -- mājas saldējumu, kuru gatavoja saimnieku meita Iveta.
Inita pastāstīja, ka viņai ļoti patīk iet pirtī un viņa ir profesionāla pirtniece, pati gatavo dažādus dabīgos skrubjus, vāc zālītes tējai un sien pirtsslotas.
Milzīgajā iekoptajā teritorijā varēja ērti iekārtoties šūpuļtīklos vai apsēsties pie galdiņiem un nobaudīt pusdienas. Bērzu birzī meitene Ieva spēlēja senu mūzikas instrumentu -- kokli, kurai ir brīnišķīga, relaksējoša skaņa. Bērniem bija sagatavoti batuti un piepūšamās atrakcijas. Anita Drozdova vadīja papīra grozu pīšanas meistarklasi.
"Meija" ir vieta, kur var atpūsties dabā kopā ar ģimeni vai kompāniju līdz 25--30 cilvēkiem, kā arī izbaudīt pirts rituālu.
Visi, kas piedalījās "Mājas kafejnīcu dienās", atzīmēja unikālo iespēju uzzināt ko jaunu. Pilnīgi piekrītu, jo šis projekts paver jaunus apvāršņus (aut. piez.).
“Mājas kafejnīcu dienas” ir lieliska iespēja apmeklēt tuvākos tūrisma objektus, iegūt jaunus paziņas, no jauna atklāt Latviju un gūt daudz pozitīvu iespaidu.
