Vidusskolu absolventiem Daugavpilī ir labas zināšanas matemātikā, krievu valodā un fizikā, bet pārējie priekšmeti „pieklibo”, liecina Daugavpils Izglītības pārvalde apkopotie vidusskolu absolventu centralizēto eksāmenu rezultāti pilsētā.
Preses konferencē Daugavpils domē Izglītības pārvaldes Izglītības satura nodaļas vadītāja Ināra Sprindžuka, iepazīstinot ar 2021./2022. mācību gada izglītojamo pamattermiņā kārtotajiem centralizēto eksāmenu rezultātiem, norādīja, ka šī mācību gada 12. klašu absolventi bija pēdējie, kuri kārtoja valsts pārbaudes darbus pēc “vecā standarta”, bet par jaunā standarta izpildes rezultātiem varēs runāt tikai pēc nākamā gada eksāmenu sesijas.
Šogad vidusskolu beidzējiem bija jākārto trīs obligātie centralizētie eksāmeni -- latviešu valoda, matemātika un angļu valoda, kā arī vismaz viens eksāmens pēc skolēna paša izvēles. Līdzīgi kā iepriekšējā mācību gadā izglītojamo mācību sasniegumi centralizētajos eksāmenos izteikti procentuāli. Novērtējums ierakstīts vispārējās vidējās izglītības sertifikātā, norādot kopējo procentuālo novērtējumu un procentuālo novērtējumu katrai eksāmena daļai.
Eksāmenu rezultātu apkopojumu veido kopā visas pilsētas izglītības iestādes -- gan vispārizglītojošās, gan profesionālajās. Pavisam Daugavpils pilsētā vispārizglītojošajās skolās 12. klases skolēni nokārtoja 1394 valsts pārbaudes darbus, savukārt profesionālajās izglītības iestādēs, Daugavpils Universitātē un ieslodzījuma vietās -- 907.
Atsevišķos eksāmenos pilsētas rezultātu noteica dažu eksāmenu kārtojušo skolēnu rezultāts, piemēram, vācu valodu kārtoja viens skolēns, bet Latvijas un pasaules vēsturi -- trīs. Salīdzinājumā ar iepriekšējiem mācību gadiem, šogad ir audzis matemātikas eksāmena līmenis ne tikai valstī, bet arī pilsētā. Valstī vidējais rezultāts ir 37,85%, bet Daugavpilī -- 40,69%. Arī krievu valodā pilsētas skolēnu sniegums ir augstāks nekā valstī.
Ne tik laba situācija vidusskolu beidzējiem pilsētā ir ar latviešu un angļu valodas prasmēm, kuras ir zemākas nekā valstī vidējais rādītājs. Latviešu valodas eksāmena rezultāti valstī ir 52,16%, bet Daugavpilī -- 42,5%. Savukārt angļu valodā valstī ir 69,07%, bet Daugavpilī -- 56,28%.
Attālinātās mācības „Covid-19” izplatības apstākļos negatīvi ietekmējusi skolēnu zināšanas
Attālinātās mācības „Covid-19” izplatības apstākļos, kas mazināja iespējas plašākam valodu lietojumam ikdienā, negatīvi ietekmējušas šo humanitāro un dzīvās saziņas mācību priekšmetu rezultātus, secināja Izglītības pārvaldes Izglītības satura nodaļas vadītāja.
Šajā mācību gadā, lai iegūtu vidējās izglītības dokumentu, centralizētajos eksāmenos bija jāpārvar 5% barjera. Šogad to neizdevās izdarīt 31 izglītojamajam -- diviem skolēniem vispārizglītojošajās skolās un 29 audzēkņiem profesionālajās izglītības iestādēs.
Cels slieksni vidējās izglītības dokumenta iegūšanai
Domājot par izglītības kvalitātes paaugstināšanu un atbildību par paveikto darbu, plānots, ka ar katru nākamo mācību gadu šis slieksnis tiks paaugstināts -- 2022./2023. mācību gadā tie būs 10%, 2023./2024. mācību gadā -- 15%, bet 2024./2025. mācību gadā -- 20%. Līdz ar to skolām būs jāstiprina pamatizglītības un vidējās izglītības kvalitāte, bet 9. klašu beidzējiem ļoti atbildīgi jāpārdomā turpmākās izglītības izvēle.
Visvairāk augstu rezultātu -- virs 60% -- ir piecās vispārizglītojošajās skolās: Daugavpils Tehnoloģiju vidusskolā-licejā, Daugavpils Valsts ģimnāzijā, Daugavpils 12. vidusskolā, Daugavpils 9. vidusskolā un Daugavpils 3. vidusskolā.
Valstī apdraudēta inženierzinātņu attīstība
Valsts līmenī ir bažas par ķīmijas, bioloģijas un fizikas eksāmenu izvēli un rezultātiem, kas būtiski ietekmē inženierzinātņu attīstību. Arī Daugavpilī kārtot šos eksāmenus izvēlējies salīdzinoši neliels skolēnu skaits: ķīmiju -- 39, bioloģiju -- 68, bet fiziku -- 23 skolēni. Arī šo eksāmenu rezultāti, izņemot fiziku, salīdzinot ar valsts vidējiem rādītājiem, ir zemāki. Ķīmijā vidējais rezultāts valstī ir 58,15%, bet Daugavpilī -- 52,94%, bioloģijā valstī -- 66,1%, bet Daugavpilī -- 52,73%. Savukārt fizikā valstī ir 55,74%, bet Daugavpilī -- 61,69%.
Paredzams, ka nākamajā mācību gadā pēc jaunā standarta vairāk skolēnu kārtos šos eksāmenus, jo daudzi vidusskolas posmā ir izvēlējušies “grozus”, kuros šie mācību priekšmeti tiek pasniegti padziļināti.
9. klašu beidzēju latviešu valodas zināšanas Daugavpilī ir līdzīgas kā vidēji valstī
Latviešu valodas centralizēto eksāmenu 9. klasēs pēc “vecā standarta” šogad kārtoja tikai mazākumtautību izglītības programmu audzēkņi. Tā rezultāti liecina, ka Daugavpilī skolēnu latviešu valodas zināšanas ir līdzīgas kā vidēji valstī. Latviešu valodas zināšanu vidējais vērtējums starp 9. klašu beidzējiem valstī ir 63,06%, bet Daugavpilī -- 64,32%.
Nākamajā mācību gadā pēc jaunā standarta vienotu centralizēto eksāmenu latviešu valodā kārtos visu izglītības iestāžu 9. klašu skolēni.
Lai skolēnu sniegums valsts pārbaudes darbos, īpaši latviešu un angļu valodā, būtu augstāks, izglītības procesā iesaistītajiem jāmeklē risinājumi mācību priekšmetu mācīšanas un mācīšanās procesa uzlabošanai. Lielāka uzmanība jāpievērš latviešu un angļu valodas apguvei pamatskolas posmā, nodrošinot pamatzināšanu un prasmju kvalitatīvu apguvi, uzskata Izglītības pārvaldes Izglītības satura nodaļas vadītāja Ināra Sprindžuka.
Tāpat ir jādomā par priekšmeta efektīvākām mācīšanas metodēm vidusskolā, jāsniedz lielāks metodiskais atbalsts 9. un 12. klašu skolotājiem, neatstājot novārtā neviena cita mācību priekšmeta kvalitatīvu pasniegšanu un apguvi.
