„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā, „Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils pilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2024. gada 29. februāris
Ceturtdiena
+2.9 °C
apmācies

Pjotrs Hudobčenoks sagaida dzīves jubileju ar “Domiņām iz grāmatas”

Šonedēļ Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejā, Pjotra Hudobčenoka 75. dzīves jubilejas priekšvakarā, tika atklāta mākslinieka darbu izstāde “Domiņas iz grāmatas”, kas ataino autoram raksturīgā manierē veidotas sižetiskas ainiņas no pazīstamām literārām pasakām.

Izstādes atklāšanā, uzrunājot klātesošos, māksliniece Valda Mežbārde norādīja, ka tas ir mākslinieka stāsts par deviņām pasaulē pazīstamām pasakām. Tas, ko Pjotrs Hudobčenoks dara savā daiļradē, ir kaut kas īpašs, izcils un savdabīgs. To varētu nosaukt par mazo formu tēlniecību glezniecībā vai skulpturālo glezniecību.

„Vērojot mākslinieka kolekcijas, ir redzams, ka tās nekad neatkārtojas -- katrā no tām ir citi tipāži, citi stāsti, cits kolorīts un citi raksturi, līdzīgi kā tas ir ar cilvēkiem ar savu izteiktu es. Tas ir tāds mazais sadzīves teātris, kas ir apkārt, kurā mēs dzīvojam, kurā katram ir sava izteikta loma,” teica Valda Mežbārde.

Muzeja vadītāja Ruta Ģiptere norādīja, ka Pjotrs Hudobčenoks ir Daugavpils mākslas un vēstures daļa, pateicās māksliniekam par to, ka viņš piekritis izveidot muzejā savu izstādi, kā arī piebilda, ka izstādes atklāšana ir sakritusi arī ar muzeja 84. dzimšanas dienu. Muzejs tika atvērts tālā 1938. gada 30. maijā.

Krievu kultūras centra vadītāja Nataļja Kožanova atzina, ka Pjotrs Hudobčenoks ir cilvēks, kurš nemāk apstāties savā radošajā ceļā. Tiklīdz viņš ir guvis iedvesmu, idejas seko cita citai un tas ir ļoti labi. Mākslinieks ir arī drosmīgs cilvēks, kurš nebaidās eksperimentēt.

Kā piemēru teiktajam viņa minēja izstādē aplūkojamā Harijam Poteram veltītā darba tapšanas priekšvēsturi. „Atšķirībā no citiem izstādē skatāmajiem darbiem, kuru radīšanai idejas radās pašam māksliniekam, šo darbu izgatavot palūdzu viņam es. Kad parādīju, kā izskatās personāži, mākslinieka acis „nemirdzēja”. Taču, tiklīdz viņš ieraudzīja šo ekspreša veidolu/tēlu uz gaisa tilta, viņa acis iemirdzējās un bilde salikās,” dalījās atmiņās Nataļja Kožanova.

Pjotrs Hudobčenoks, uzrunājot klātesošos, norādīja, ka kopā ar nelielu vēstures entuziastu grupu viņa sadarbība ar muzeju sākās 1958. gadā, kad tā direktore bija Regīna Paukšte. Pēc PSRS sabrukuma mākslinieks palika bez darba un pelnīja iztiku, pārdodot paša radītos mākslas darbus. Pirms 15 gadiem, izveidojoties sadarbībai ar Krievu kultūras centru, viņa dzīvē notika ievērojamas pārmaiņas un šie gadi ir bijuši īpaši ražīgi. Patlaban Krievu kultūras namā otrajā stāvā ir aplūkojama plaša mākslinieka darbu izstāde.

Raksturojot savus darbus, Pjotrs Hudobčenoks norādīja, ka tie ir dramaturģiski, jo gan scenogrāfija un dekorācijas, gan personāži ir viņa paša radīti, arī tad, ja tie ir no populārām multfilmām. Turklāt visi viņi ir iesaistīti dialogā, tādēļ cilvēki, runājot par personāžiem, nereti ir teikuši, ka ir tāda sajūta, it kā tie būtu dzīvi.

Pasākums turpinājās ar muzikālu priekšnesumu, kurā mākslinieku sveica vīriešu vokālais ansamblis „Vdohnoveņije”.

Par iedvesmu izstādes “Domiņas iz grāmatas” darbiem Pjotrs Hudobčenoks ņēmis deviņu populāru literāru pasaku sižetus: “Harijs Poters un Filozofu akmens”, “Sniega karaliene”, “Smaragda pilsētas burvis”, “Nezinīša un viņa draugu piedzīvojumi”, “Zelta atslēdziņa jeb Buratino piedzīvojumi”, “Vecais Hotabičs”, “Vinnijs Pūks un viņa draugi”, “Zirdziņš Kuprainītis” un “Sīpoliņa piedzīvojumi”.

Pjotra Hudobčenoka daiļrade ir spilgts piemērs senu tradīciju, jaunu paņēmienu un tehniku sintēzei. Viens no mākslinieka iedvesmas avotiem ir “luboks” -- folklorizēts krievu tautas tradicionālās mākslas paveids. Tam piemīt sižetiska un humorpilna tēlainība, tas apvieno sevī attēlu un tekstu.

Pjotra Hudobčenoka darbos apjoms tiek panākts gan ar plastiskiem, gan ar gleznieciskiem paņēmieniem. Darbu tapšanā mākslinieks izmanto kompozītmateriālu, kura pamatā ir kaolīns. Skulpturālās kompozīcijas pēc apdedzināšanas un gruntēšanas tiek apgleznotas aukstās emaljas tehnikā.

Māksliniekam piemīt smalka krāstoņu dekoratīvo un emocionālo īpašību izjūta. Pjotra Hudobčenoka darbi zaigo spilgtos, skanīgos krāsu salikumos, saista ar savu humora dzirksti un pozitīvo noskaņu.

Izstāde “Domiņas iz grāmatas” Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejā būs aplūkojama līdz 31. jūlijam.