Par godu Latvijas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) 157. dzimšanas dienai avīze „Latgales Laiks” publicēja rakstu par ugunsdzēsēju glābēju profesijas svētku tradīcijām un svinēšanu.
Raksta autore iepazinās ar drosmīgo uguns savaldītāju darbu un aicināja uz interviju Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Latgales reģiona brigādes darbinieku, kurš dienē postenī Ilūkstē.
Rimants Jankovskis strādā par ugunsdzēsēju glābēju Ilūkstē, un šogad aprit desmit gadi, kopš Rimants dodas palīgā cilvēkiem, pildot gan ugunsdzēsēja, gan glābēja pienākumus. Tā ir vienota stihija, kur vienlīdz svarīgi ir sniegt palīdzību, rīkoties atbilstoši situācijai un būt noderīgam.
Biogrāfija
R. Jankovskis dzimis Jēkabpils rajonā. Mācījies Bebrenes vidusskolā. Pēcāk iestājies Daugavpils Universitātē Dabaszinātņu un matemātikas fakultātē. Apguvis dabas aizsardzības un vides pārvaldības specialitāti.
Studiju laikā strādājis Valsts policijā, pēc tam – Valsts probācijas dienestā (ar notiesātajiem), taču ātri vien sapratis, ka biroja darbs nav domāts viņam.
"Man gribējās ne tik monotonu darbu, bet gan aktīvāku, vīrišķīgāku".
Tāpēc Rimants iestājās darbā ugunsdzēsības daļā. Pabeidza apmācību un strādā VUGD Ilūkstes postenī.
Darbs
Rimantam darbā svarīgākais ir iespēja palīdzēt cilvēkiem (reizēm arī dzīvniekiem), turklāt viņš nenošķir ugunsdzēsēja vai glābēja pienākumus, protams, ir nianses, bet kopumā abos gadījumos ir ātri jāreaģē un jāsniedz palīdzība. Glābšanas darbi parasti biežāk jāveic pavasarī, kad uz ceļiem veidojas atkala, un vasarā, kad uz ūdeņiem notiek vairāk negadījumu vai sākas remontdarbi, tiek sakārtotas vasarnīcas u. tml. Ir diezgan daudz izsaukumu, uz kuriem vienlaikus dodas ne vien glābēji, bet arī policija vai neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāde. Dažkārt ir nepieciešams atvērt vientuļu senioru dzīvokļa durvis, lai sniegtu medicīnisko palīdzību, vai arī jāpalīdz tiem, kas cietuši ceļu satiksmes negadījumā.
Savukārt ugunsdzēsēju palīdzību biežāk lūdz pavasarī, kad tiek dedzināta kūla, kā arī apkures sezonā, kad dūmvados deg sodrēji.
Ugunsdzēsēju glābēja padoms – pats galvenais ir nekrist panikā! Domāt un rīkoties atbilstoši situācijai.
“Ja ir iespēja palīdzēt, neriskējot ar savu dzīvību – palīdziet! Dažreiz pietiek pasniegt roku. Ja nē, zvaniet uz tālruni 112 un ziņojiet par notikušo."
Ugunsgrēka gadījumā ir svarīgi virzīties uz izeju, dažreiz vislabāk ir turpināt kustību četrrāpus -- tuvāk grīdai ir mazāk dūmu, jo tie ceļas uz augšu. Ja ir iespējams, jāsaslapina lakats, auduma gabals un jāelpo caur to, tas būs labs filtrs. Pats galvenais, izejot no telpas, kurā izcēlies ugunsgrēks, ir OBLIGĀTI AIZVĒRT DURVIS, lai tajā neieplūstu papildu skābeklis, tādējādi novēršot degšanas pastiprināšanos.
Ja izcēlies ugunsgrēks virtuvē, īpaši, ja aizdegusies eļļa, NEKĀDĀ GADĪJUMĀ NELIETOJIET ŪDENI! Ideāls variants ugunsgrēka dzēšanai ir ugunsdrošs paklājs (tirdzniecībā pieejams dažādos izmēros (aut. piez.)). Var nosegt uguni ar vāku, kas cieši pieguļ, uzsegt linu vai kokvilnas dvieli, lai novērstu skābekļa piekļuvi. SVARĪGI! NELIETOJIET audumus, kas izgatavoti no mākslīga materiāla -- tas ir bīstami!
Dzīvnieku glābšana
Cilvēki nereti saka, ka glābēju spēki tiek neracionāli izmantoti, lai palīdzētu dzīvniekiem, taču jāatzīst -- ja kaķis uzrāpies augstā kokā, bet žēlsirdīga saimniece vai bērni nolemj kāpt tam pakaļ, lai palīdzētu kaķim tik lejā, visticamāk, palīdzība būs nepieciešama cilvēkiem. Viennozīmīgi, tas ir atkarīgs no situācijas! Un, ja ir saņemts izsaukums, ugunsdzēsēji glābēji dosies palīgā.
Rimants Jankovskis atzīmēja, ka izsaukumi, kas saistīti ar dzīvnieku glābšanu, tiek saņemti visai reti.
"Lauku kaķi ir patstāvīgāki, kā uzrāpjas kokā, tā arī paši tiek lejā," smejot saka Rimants.
Pastāv uzskats -- ja kaķis ieņaudējies posteņa telpā, gaidāms drīzs izsaukums uz ugunsgrēku. Tāpēc kaķi tiek lutināti, dažkārt dzīvo ugunsdzēsības daļās, tiek pabaroti, samīļoti, bet katram gadījumam tiek rūpīgi uzraudzīts, lai telpās, kur uzturas ugunsdzēsēji, kaķi nevarētu iekļūt.
Taču ir bijuši arī nopietni izsaukumi, piemēram, vajadzēja glābt purvā iestigušu govi vai palīdzēt noķert privātmājas pagalmā iemaldījušos lapsu. Šādos gadījumos jāpaļaujas uz saviem spēkiem un kolēģu palīdzību.
Vaļasprieks un brīvais laiks
Daudziem ugunsdzēsējiem Latvijā ir otrs darbs, ko var apvienot ar pamatdarbu. Rimants papildu strādā par glābēju baseinā un vienmēr atrod laiku ģimenei. Viņam ir trīs dēli -- 12, 4 un 2 gadus veci, tāpēc visu savu brīvo laiku viņš pilnībā velta sievai un bērniem. Kad Rimants vēlas atpūsties, viņš darbojas ar koku -- izgatavo durvis, rāmjus, dārza mēbeles draugiem un kaimiņiem. Aizraušanās ar galdniecību sākās ar bērnu smilšu kastes izgatavošanu, pēc tam, kad viņš uzcēla bērnu rotaļu namiņu, bija nepieciešams soliņš, lai būtu ērti vērot, kā bērni spēlējas. Tādējādi aizraušanās pamazām pārauga vaļaspriekā.
Un, kad gribas pabūt vienatnē ar savām domām, Rimants dodas izbraucienā ar motociklu.
Ugunsdzēsēju rituāli un tradīcijas
Kad ierodas jauniņais, viņš tiek "iesvētīts" – apliets ar ūdeni. Vienalga, no spaiņa vai šļūtenes, galvenais, lai viņam tas būtu negaidīti. Parasti tas notiek pirmajā izsaukumā uz ugunsgrēka dzēšanu, jo tā ir parocīgāk.
Arī pavadot pensijā, aplej ar ūdeni. Bet ne vairs slepus, bet gan svinīgi – pie ugunsdzēsības posteņa vai daļas ēkas.
“Šeit neviens nesaka “mašīna”, mēs sakām “pārvietoties???”. Un visbiežākais novēlējums, ko saka ugunsdzēsējiem -- “lai sausas šļūtenes!” Ja šļūtenes ir sausas, tas nozīmē, ka tās nebija vajadzīgas, palika sausas, kas nozīmē, ka nav ugunsgrēku un viss ir mierīgi,” stāsta Rimants.
Rimants Jankovskis mīl savu ģimeni, augstu vērtē savu profesiju, dara darbu, kas viņam patīk -- palīdz cilvēkiem, un ļoti augstu vērtē savus kolēģus, uzskatot, ka viņu spēks ir labākais palīgs.
